Priekšlikumi izdienas pensiju sistēmas maiņai paredz ilgu pārejas periodu

Ministru kabineta Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdē par potenciālajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā prezentēti priekšlikumi, iezīmējot, ka tie varētu stāties spēkā 2027. gadā. Lai tas tiktu īstenots, būs nepieciešami grozījumi likumos.

Piedāvātajās izmaiņās uzsvērts, ka tās neattiecas uz tiem, kuri attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši patlaban spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Priekšlikumos iekļauta gan izdienas stāža, gan izdienas pensionēšanās vecuma paaugstināšana, taču tā notiktu pakāpeniski.

Kuras profesijas ierosināts izslēgt, izdienas pensiju aizstājot ar citu atbalstu

Ja speciālie izdienas pensiju likumi tiks grozīti, ar 2027. gadu no izdienas pensijas saņēmēju loka izslēgtu:

diplomātus, paredzot piemaksu par dienesta laiku augsta riska valstīs;
prokurorus un tiesnešus, paredzot viņiem speciālo pensiju;
baleta, cirka, kora, orķestra māksliniekus, teātra un leļļu teātra aktierus un solistus vokālistus, paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā.

Par izmaiņām tiesu varas izdienas pensiju regulējumā iecerēts sniegt Ministru kabineta rekomendācijas diskusijai Saeimā.

Tāpat priekšlikumos piedāvāts no izdienas pensijas saņēmēju loka izslēgt visus amatus un profesijas, kuros personas darba pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru (ikdienas) veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus.

Izdienas pensijai nepieciešamajā stāžā pašreiz var iekļaut 80% no privātajā sektorā nostrādātā laika. Rosināts noteikt, ka arī turpmāk izdienas stāžā var iekļaut privātajā sektorā nostrādāto laiku, bet tam jāveido ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža.

Vienlaikus aicināts saglabāt nosacījumu, ka izdienas pensija tiek maksāta līdz vecuma pensionēšanās brīdim.

Plašāk par tēmu >>

Par un ap izdienas pensijām – piešķir agrākā vecumā, un tās var būt lielākas nekā vecuma pensija

Izdienas stāža palielināšana

Pašreizējā izdienas pensiju sistēma lielai daļai iedzīvotāju paredz iespēju pensionēties 50 gadu vecumā, atsevišķās profesijās (baleta māksliniekiem) – 38 gadu vecumā, tiesnešiem – 65 gadu vecumā.

Esošās sistēmas izmaiņās piedāvāta pakāpeniska izdienas stāža palielināšana (izņemot tiesnešus) par pieciem gadiem (prokuroriem – par 10 gadiem), proti, ik gadu par sešiem mēnešiem.

Priekšlikumi izdienas stāža un pensionēšanās vecuma paaugstināšanai

Profesijas	Izdienas stāžs		Izdienas vecums
	Esošais	Piedāvājums	Esošais	Piedāvājums
Militārpersonas	15–20	20–25	45–65	50–65
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm	20–25	25	25	50–55
Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieki	10–30	15–35	38–55	43–60
Tiesneši	20	25	65	65
Prokurori	20	25	50	60
Diplomāti	20	25	55	60
KNAB amatpersonas	20	25	50	55
Valsts drošības iestāžu amatpersonas	20	25	50	55
NMPD darbinieki	20	25	55	55

Vidējais vecums, kādā personas devušās izdienas pensijā no 2011. līdz 2024. gadam, bijis 49,7 gadi.

Izdienas pensijām nepieciešamie izdevumi pieaug

Izdienas pensijas saņēmēju skaits nav liels. Tomēr pensijā dodas arvien jauni attiecīgo profesiju pārstāvji, palielinās alga (atlīdzība), no kuras aprēķina izdienas pensiju (atšķirībā no t. s. vecuma pensionāriem, kam pensiju aprēķina no darba mūžā veiktajām iemaksām un apdrošināšanas stāža).

Izdienas pensijām nepieciešamie izdevumi pērn pārsniedza 115,9 miljonus eiro, neieskaitot izdienas pensijas valsts drošības dienestu amatpersonām. Ar katru gadu izdevumi pieaug par desmitiem miljonu eiro. Aprēķināts, ka 2030. gadā budžeta izdevumi pārsniegs 200 miljonus eiro, jo palielināsies ne tikai saņēmēju skaits, bet arī atlīdzības, no kuras izdienas pensijas aprēķina, apmērs.

Arodbiedrības iebilst un norāda uz riskiem

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iebilst pret izdienas pensiju vecuma un/vai apmēra pārskatīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem un tiem, kuri strādā kultūras nozarē. Vairums strādājošo, kuri saņem izdienas pensiju, darbojas iekšlietu sistēmā, kas nodrošina valsts un sabiedrības iekšējo drošību. Iekšlietās ir jomas, kur, tāpat kā ārējās drošības sfērā, izdienas pensijas ir un būs ārkārtēji nepieciešamas, šomēnes paziņoja LBAS.

Savu nostāju arodbiedrību pārstāvji šonedēļ pamatoja preses konferencē, norādot uz darbinieku aizplūšanas riskiem, smago un veselībai kaitīgo darbu speciālajās (izdienas) profesijās.

Tāds darbs ir arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem, no kuriem gadā izdienas pensijā dodas daži desmiti, piemēram, 2021. gadā – 29 ārstniecības personas un deviņi autovadītāji. “Vai šie skaitļi ir graujoši?” retoriski vaicāja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa. “Tiesības uz izdienas pensiju ir tikai tiem NMPD brigāžu darbiniekiem, kuriem ir augsta darba slodze. 2016. gadā, kad konkrētajām profesijām ieviesa izdienas pensiju, brigādē bija no trim līdz četriem darbiniekiem, šobrīd ir divi cilvēki, kam ir papildu slodze.”

Veselības nozarē akūti trūkst darbinieku, it īpaši māsu. Ierobežojot tiesības uz izdienas pensiju, kas ir motivējošs pasākums, NMPD darbs tiktu apdraudēts un sekas izjustu visa sabiedrība, pacienti. Nozarei uzlikt papildu slogu ir netaisnīgi, uzskata L. Bāriņa.

Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārraudzības jautājumos Pēteris Vilks savukārt skaidroja, ka NMPD darbiniekus nav piedāvāts izslēgt no izdienas pensijas saņēmēju loka, kā arī nav paredzēts palielināt vecumu, kad var doties izdienas pensijā. Tā vietā plānots no 20 līdz 25 gadiem paaugstināt izdienas stāžu, lai kvalificētos izdienas pensijas saņemšanai.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns atspēkoja uzskatu, ka tie, kas devušies izdienas pensijā, dzīvo grezni. Tiesības uz minēto pensiju ir no 50 gadu vecuma, taču lielākā daļa iekšlietu sistēmas darbinieku izdienas pensijā dodas agrāk, vidēji 48 gados – galvenokārt veselības problēmu dēļ. Tad pensiju apmērs nav liels, proti, vidēji 600 eiro mēnesī.

“Šis nav īstais brīdis pārskatīt izdienas pensijas iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Viņi strādā sabiedrības drošības labā,” akcentēja A. Augustāns. Atbilstoši viņa teiktajam sistēmā ir 310 amatpersonas, kas sasniegušas izdienas pensijas vecumu. Ja tiks veiktas ierobežojošas izmaiņas, viņi, tās negaidot, izmantos tiesības uz izdienas pensiju, savukārt tas ietekmēs sabiedrības drošību.

LV portāls jau vēstīja, ka citās Eiropas Savienības valstīs, paaugstinot vispārējo pensijas vecumu, tiek palielināts arī speciālo pensiju vecums. Tikai Latvijā tā nav noticis. Uz LV portāla jautājumu, kāpēc arodbiedrība iebilst pret taisnīguma kritēriju attiecībā uz citiem pensionāriem, A. Augustāns atbildēja, ka citās valstīs vienlaikus tiek piešķirts papildu atbalsts. Arodbiedrība aicina nodrošināt iespēju saņemt bezmaksas veselības aprūpi līdz vecuma pensijas saņemšanai, tāpat būtiski palielināt atalgojumu, lai līdzekļus varētu novirzīt pensiju 3. līmenim.

Plašāk par tēmu >>

Pensiju 3. līmenis. Kā cilvēki iesaistās privātās pensijas krāšanā un kā izmanto šo naudu

Paredzēts ilgs pārejas periods

Arodbiedrības valdībai pārmet centienus “lāpīt” budžetu uz izdienas pensiju rēķina, kuru saņēmēju skaits nemaz nav tik liels un kopējās izmaksas nav pārmērīgas.

Saistībā ar piedāvāto izdienas vecuma paaugstināšanu P. Vilks norādīja uz taisnīguma principu attiecībā uz visiem pensionāriem.

Turklāt reforma nekādā veidā neattiektos uz tiem, kuri jau saņem izdienas pensiju, kā arī tiem, kas ir kvalificējušies tās saņemšanai.

Izdienas pensijas vecuma palielināšana par sešiem mēnešiem ik gadu nozīmē, ka rezultāts tiks sasniegts pēc 10 gadiem. Valsts kancelejas pārstāvis uzsvēra, ka finansiālie ieguvumi no reformas būtu pēc 10–15 gadiem vai pat vēlāk, jo izmaiņas tiktu ieviestas pakāpeniski.

Tas būs ilgs pārejas periods, un šajā laikposmā ievērojami budžeta izdevumu ietaupījumi nav sagaidāmi. “Mēs skatāmies uz sistēmas ilgtspēju un tās taisnīgumu attiecībā uz visiem vecuma pensijas saņēmējiem,” norādīja P. Vilks.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauda, ka nav pamatota steiga, ar kādu tiek virzītas izmaiņas izdienas pensiju sistēmā.

Nevienlīdzība arī izdienas pensiju sistēmā

Valsts kancelejas informatīvajā materiālā akcentētas galvenās izdienas pensiju sistēmas nepilnības:

pensiju saņēmēju grupas un nosacījumi pievienoti situatīvi – ar konkrētu motivāciju – un nav pārskatīti, mainoties apstākļiem;
izdienas pensiju sistēmu regulē attiecīgajām nozarēm atbilstošie normatīvie akti, kas vēsturiski novedis pie situācijas, ka izdienas pensijas subjektiem ir dažādi tās saņemšanas nosacījumi (vecums, stāžs, apmērs u. c.);
iekšlietu, aizsardzības un tieslietu (izņemot prokurorus) sistēmas darbinieki stāžā var ieskaitīt 80% no citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātā laika;
izdienas pensijas izmaksa tiek turpināta, arī iestājoties valsts vecuma pensijai, no valsts budžeta sedzot starpību starp vecuma un izdienas pensiju, ja izdienas pensija pārsniedz vecuma pensijas apmēru;
izdienas pensiju aprēķina no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem, kas rada atšķirīgu izdienas pensijas apmēru starp iestādēm un kas nav salīdzināms ar pieeju vecuma pensiju apmēra noteikšanā no iemaksām visā nodarbinātības ciklā;
izdienas pensijai turpina kvalificēties arī administratīvo funkciju veicēji un citas personas, kuru darba pienākumi pēc būtības neatbilst izdienas pensijas subjektam;
pastāv nevienlīdzība starp pielīdzināmas funkcijas veicošajām iestādēm, kur viena ir, bet otra nav izdienas pensijas subjekts (piemēram, VID Nodokļu un muitas policija un Valsts policija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs un Valsts policijas Ekspertīžu birojs).