Zvērināta notāre Sandra Jakušenoka skaidro, ka runa acīmredzot ir par dzīvokļa dāvinājuma līgumu ar uzlikumu par šīs dzīvojamās platības lietojuma tiesībām dāvinātājam līdz mūža galam, kas noteikts Civillikuma (CL) 1928. pantā. Viņa uzsver: saistībā ar maksājumiem par dzīvokli ir svarīgi zināt, kādi nosacījumi iekļauti dāvinājuma līgumā. Parasti persona, kura dzīvokli kādam šādi atdāvinājusi, no tādiem maksājumiem gan tiekot atbrīvota, paredzot līgumā bezatlīdzības lietojuma tiesību, jo ir taču veikusi nozīmīgu dāvinājumu. Ja šāds atvieglojums līgumā nav paredzēts, tad jāielūkojas CL 1230. pantā, kur noteikts: “Izdevumi par dzīvoklim nepieciešamiem izlabojumiem un citas nastas jānes dzīvokļa tiesības izlietotājam.”

“Tomēr pamatprincips ir tāds, ka par nekustamo īpašumu atbild tā īpašnieks,” norāda S. Jakušenoka. “Ja dzīvojamās platības lietotājs maksājumus nekārto, tad tas jādara īpašniekam un no dzīvokļa lietotāja parāds jāatprasa. Mājas apsaimniekotājs, pārlūkojot parādus, skatīsies, kas ir dzīvokļa īpašnieks, nevis pētīs, kura persona dzīvojamo platību lieto. Ja ir izveidojies maksājumu parāds, dzīvokli īpašniekam var atsavināt.”

Taču arī tad, ja dzīvoklim mainītos īpašnieks, persona, kurai ir tiesības tajā dzīvot mūža garumā, šīs tiesības saglabātu, ja apgrūtinājums par bijušā īpašnieka lietojuma tiesībām līdz mūža galam reģistrēts zemesgrāmatā.

“Dāvinājuma līgumā noteikto tiesību lietot dzīvokli līdz mūža galam nevarēs tā vienkārši tiesas ceļā atņemt,” skaidro S. Jakušenoka. “Bet, ja dzīvokļa lietotājs kaut kādā veidā dzīvojamo platību ir sabojājis (šeit jājautā, kas domāts ar “mitināšanās laikā radītiem zaudējumiem”), tad, protams, īpašnieks var prasīt atlīdzību par savas mantas sabojāšanu. Ar dzīvokļa apsekošanu ir tā: īpašnieks savās tiesībās ir ierobežots, jo attiecīgā nekustamā īpašuma lietojuma tiesības ir nodotas citai personai. Tā ir dzīvokļa lietotāja privātā dzīves telpa, tur atrodas viņa mantas. Loģiski būtu, ka, iepriekš piesakot vizīti un saskaņojot tās laiku, īpašnieks dzīvoklī tiktu ielaists. Taču pilnīgi noteikti viņš nedrīkst patvaļīgi atslēgt durvis un ierasties dzīvokļa lietotāja prombūtnes laikā: tad viņu var apsūdzēt, piemēram, saistībā ar vērtīgu mantu pazušanu.”