Civillikuma 968. pantā ir nostiprināts zemes un ēku vienotības princips, kas paredz, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka ir atzīstama par zemes daļu. Pēc neatkarības atgūšanas nebija iespējams tiešā veidā atjaunot Civillikuma darbību par zemes un ēkas vienotības principu. Tāpēc veidojās dalītie īpašumi.

Dalītā īpašuma pastāvēšana ir noteikta likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Spēkā stāšanās likums) 14. pantā. Minētā panta pirmās daļas 1.–4. punktā ir noteikti piespiedu dalītā īpašuma gadījumi, kad dalītais īpašums ir izveidojies vēsturisku notikumu rezultātā un tā rašanās nav atkarīga no iesaistīto pušu gribas. Savukārt likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā (bija spēkā līdz 01.01.2017.) bija paredzēta iespēja veidot dalīto īpašumu, iznomājot zemi un paredzot nomniekam uz tās celt būves kā patstāvīgus īpašuma tiesību objektus, ko sauc par brīvprātīgu dalīto īpašumu.

Praksē brīvprātīga dalītā īpašuma regulējums izrādījās nepilnīgs, jo uz tā pamata uzcelto būvju juridisko statusu padarīja pilnībā atkarīgu no noslēgtā zemes nomas līguma spēkā esamības.

2015. gada 5. martā Saeima pieņēma Spēkā stāšanās likuma grozījumus, lai atteiktos no turpmākas brīvprātīga dalītā īpašuma veidošanas, kā arī noteikts pārejas regulējums esošā brīvprātīga dalītā īpašuma turpmākai pastāvēšanai. Likums paredz, ka no 2017. gada 1. janvāra vairs nav iespējams nodibināt jaunas brīvprātīga dalītā īpašuma tiesiskās attiecības.

Tad tika pieņemti arī Civillikuma grozījumi, papildinot trešo daļu “Lietu tiesības” ar jaunu trešo A nodaļu “Apbūves tiesība”. Likums stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. Ar apbūves tiesību Civillikumā ieviests jauns tiesību institūts, uz kura pamata persona var celt un lietot uz sveša zemesgabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašnieks apbūves tiesības spēkā esamības laikā. Tā kā vairs nav iespējams veidot brīvprātīgu dalīto īpašumu, apbūves tiesība attiecībā uz tās piemērošanas jomu ir instruments, kas aizstāj līdz 2017. gadam pastāvējušo iespēju veidot brīvprātīgu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma gadījumos starp pusēm pastāv piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Kopš 2022. gada tās aizstāj zemes likumiskās lietošanas tiesības.

Brīvprātīga dalītā īpašuma gadījumā normatīvie akti neregulē maksas apmēru. Tiesiskās attiecības pušu starpā regulē noslēgtais nomas līgums (kam ir piemērojami Civillikuma noteikumi par nomas līgumu).