Darba tiesiskās attiecības ir privāttiesiskas, ko uz darba līguma pamata dibina divas puses – darba devējs un darbinieks. Katrai līguma pusei jāpilda tās saistības, ko tā uzņēmusies, noslēdzot attiecīgo darba līgumu. Proti, ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Darba līguma formu un līgumā iekļaujamo informāciju reglamentē Darba likuma 40. pants, kura otrās daļas 6. punktā noteikts, ka darba līgumā jānorāda darba samaksas apmērs un izmaksas laiks. 

Darba samaksas (algas, piemaksu, prēmiju) sistēma uzņēmumā darba devējam jāorganizē atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba koplīgumam. Darba likumā nošķirtas divas algu sistēmas – laika alga, ko aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma, un akorda alga, ko aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts. 

Pirmšķietami jautājumā aprakstītajā situācijā uzņēmuma darbiniekiem ir nolīgta akorda alga. Tādā gadījumā atbilstoši iepriekš minētajam algu maksā saskaņā ar darbinieka darba rezultātu jeb darbinieka paveiktā darba apjomu. Proti, katram darbiniekam individuāli ir aprēķināma darba alga atbilstoši konkrētā darbinieka paveiktā darba daudzumam, turklāt neatkarīgi no citu darbinieku paveiktā. Tādējādi nav tiesiski, ja darbiniekam, kuram nolīgta akorda alga, darba algu neaprēķina atbilstoši viņa paveiktā darba daudzumam. 

Darbiniekam atbilstoši Darba likuma 94. pantam ir tiesības savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā iesniegt sūdzību darba devējam. Tāpat arī situācijās, kad darba devējs, iespējams, pieļāvis darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus, darbiniekam savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi.