Kaut arī ikdienā sabiedriskos medijus lieto 76% respondentu, gana lielai daļai iedzīvotāju izpratne par mediju vidi ir nepietiekama vai pat kļūdaina. Piemēram, 60% uzskata, ka demokrātiskās valstīs valdība nosaka un kontrolē, kā ziņu medijiem atspoguļot notikumus. 46% piekrīt, ka ir normāli, ja mediju īpašnieki drīkst noteikt, par ko un kā jāstāsta viņu medijā strādājošajiem žurnālistiem. Tādējādi vismaz pusei sabiedrības ir pārliecība par mediju neatkarības trūkumu. Tas apgrūtina mediju spēju kļūt par komunikācijas instrumentu starp valsts pārvaldi un sabiedrību, secināts pētījumā.
Analizējot aptaujas rezultātus, medijpratības eksperte un docente Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļā Klinta Ločmele intervijā LV portālam norāda: “Intensīvs patēriņš vēl negarantēs to, ka informācijai noticēs. Iespējams, nav citu alternatīvu vai ir grūti saprast mediju saturu citā valodā. Mediju pārstāvjiem jāskaidro sava darbība, finansējuma avoti, redakcionālā neatkarība, pieņemtie lēmumi, piemēram, kāpēc ir intervēts viens cilvēks, bet intervija atteikta kādam citam.”
Vairāk par tēmu >>
Par to, ka cilvēkus uzrunā skaidra un saprotama komunikācija, norāda arī 2023. gadā veiktais OECD pētījums par sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām, kura rezultāti ataino ciešu saikni starp uzticēšanos valdībai un tās spēju saprotami izskaidrot īstenotās reformas. Tikai 39% aptaujas dalībnieku OECD valstīs uzskata, ka valdības skaidri komunicē par to, kā cilvēkus ietekmēs reformas. Savukārt Latvijā tā domā nepilni 28% aptaujāto, kas ir ļoti līdzīgs iedzīvotāju skaits tiem, kuri uzticas valdības darbam.
Plašāk par tēmu >>
Zemā uzticība medijiem un valsts iestādēm rada riskus, ka krīzes situācijās oficiālo iestāžu paziņojumi var tikt uztverti kā safabricējums.
Tā, piemēram, NEPLP pasūtītajā pētījumā respondentiem tika rādīts Aizsardzības ministrijas 72 stundu buklets, kuru daļa aptaujāto uzskatīja par viltotu informāciju. Arī e-pasta adrese prese@mod.gov.lv cilvēkus mulsināja, nespējot atšifrēt, ko nozīmē mod (saīsinājums no Ministry of Defense). Kā pētījuma analīzē akcentē K. Ločmele, ļoti noderīga būtu mediju kampaņa, ziņu raidījumos un citviet plaši pieejamos informācijas kanālos izglītojot sabiedrību, kādas ir oficiālo iestāžu e-pasta adreses, no kādām daļām tās sastāv un kādas izskatās potenciālo krāpnieku e-pasta adreses.
NEPLP pasūtītās aptaujas rezultāti liecina, ka tikai aptuveni puse respondentu uzticas zinātniekiem un zinātniskajiem pētījumiem. Turklāt liela daļa aptaujāto iedzīvotāju konkrētos jautājumos, piemēram, par Latvijas–Krievijas attiecību skaidrojumu un energoresursu cenu kāpumu, neuzticas nevienam no informācijas avotiem.
Vērojama arī sliekšanās sazvērestības teoriju virzienā – 63% respondentu piekrīt, ka pastāv slepenas organizācijas, kas lielā mērā ietekmē politiskos lēmumus. 86% cilvēku uzskata, ka politiķi neatklāj sabiedrībai savu lēmumu patiesos motīvus, turpretī 55% aptaujāto domā, ka valsts iestādes rūpīgi uzrauga un izseko visus pilsoņus. Šāda informācijas gaisotne ir auglīga vide dezinformācijai.
