Fiktīvo laulību shēma ir zināma. Trešo valstu pilsoņi no Indijas, Pakistānas, Bangladešas, Nigērijas un citām valstīm grib uzturēties Eiropas Savienības (ES) valstīs, bet nevar iegūt uzturēšanās atļaujas. Tad viņi atrod izeju – lai iegūtu uzturēšanās atļauju ES, viņi meklē sev līgavas. Kad par sievu apņemta ES pilsone, ceļš uzturēšanās atļaujas saņemšanai ir vaļā.
Īrijas Tieslietu ministrijas informācija liecina, ka 2010. gada pirmajos deviņos mēnešos uzturēšanās atļaujai Īrijā pieteikušies 1487 trešo valstu pilsoņi, pamatojoties uz laulībām ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni. No tiem 286 pieteikumi saņemti no Pakistānas pilsoņiem (128 precējušies ar Latvijas valsts piederīgajiem). Kopumā uzturēšanās atļauju pieprasījuši 293 trešo valstu pilsoņi, kas precējušies ar Latvijas pilsoņiem.
Latvija diemžēl ir valsts, kurā viņiem atrast līgavu ir visai viegli – sievietes fiktīvām laulībām piekrīt naudas dēļ, bet pēc tam bieži vien nokļūst slazdā, pat uz visu mūžu. Sieva ir nopirkta par naudu, tātad pret viņu var attiecīgi izturēties. Savukārt fiktīvo laulību organizētājus sodīt ir grūti, jo ar varu viņi sievietes nepārdod: tam piekrīt viņas pašas.
"Fiktīvo laulību upuru vidējais profils šobrīd ir 23-28 gadus vecas pilsētnieces, kam ir vidējā vai augstākā izglītība, neprecējušās, ir bērni vai arī kuras ir gaidībās."
Īrijas laulību reģistrācijas dienests lēš, ka aptuveni 10-15% Īrijā noslēgto laulību varētu būt fiktīvas un to pamatnolūks ir apiet imigrācijas noteikumus. Pagājušā gada otrajā pusē laikrakstam "Irish Times" dienesta austrumu reģiona nodaļas vadītājs Deniss Praiors norādīja, ka ievērojami pieaudzis aizdomīgu laulību daudzums, sasniedzot vairākus simtus gadā. Viņš atzinis, ka laulību reģistrētājiem ir ierobežotas pilnvaras bloķēt laulības.
D. Praiors stāstīja par redzēto ceremonijās, kur laulību noslēgšanai ir nepieciešami divi tulki un ir skaidrs, ka līgava un līgavainis viens otru nesaprot. Gadoties arī tā, ka vīrietis tur rokās visus sievietes dokumentus, jo līgava un līgavainis nezina otra dzīvesvietas adresi. Laulību reģistrētāji pamanot, ka līgavai uz laulību ceremoniju nav ieradies neviens tuvinieks, turklāt – laulību ceremonijās viesi bieži vien ir vieni un tie paši cilvēki.
Līgavas - jaunas, neprecētas sievietes ar bērniem
„Sieviešu laulības ar austrumu tautības cilvēkiem Latvijā – veiksmes stāsts vai posts? Vai tā ir viegla peļņa? Vai 1000 eiro par fiktīvi noslēgtu laulību ir adekvāta summa, lai upurētu savu dzīvi?” jautā Sandra Zalcmane, „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja, reizē atzīstot, ka fiktīvo laulību organizatori kļūst arvien nekaunīgāki.
2010. gadā „Patvērums „Drošā māja”” sniedza palīdzību 16 cilvēktirdzniecībā cietušām personām, no kurām 10 cietušas tieši no fiktīvām laulībām. Rīga, Jūrmala, Jelgava, Saldus, Valmieras, Limbažu, Alūksnes, Tukuma, Neretas, Brocēnu novads – tās ir vietas, no kurām nākuši upuri pagājušā gadā. Prostitūcijā iesaistītas piecas sievietes, par darba tirdzniecību tika runāts divos gadījumos. Fiktīvo laulību upuru vidējais profils šobrīd ir 23–28 gadus vecas pilsētnieces, kam ir vidējā vai augstākā izglītība, neprecējušās, ir bērni vai arī kuras atrodas gaidībās.
Ārlietu ministrijas informācija liecina, ka 2009. gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 257 laulības ar Pakistānas, 80 – ar Indijas, 20 – ar Bangladešas, kā arī ar Nigērijas, Afganistānas, Ēģiptes, Irākas, Sīrijas un citu valstu pilsoņiem. Savukārt 2010. gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 143 laulības ar Pakistānas, 37 – ar Indijas, 17 – ar Bangladešas, 11 – ar Nigērijas pilsoņiem.
"2010. gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 143 laulības ar Pakistānas, 37 – ar Indijas, 17 – ar Bangladešas, 11 – ar Nigērijas pilsoņiem. "
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās nodaļas trešā sekretāre Santa Dālmane secina, ka noslēgto laulību skaits ar trešo valstu pilsoņiem Īrijā ir nedaudz mazinājies. Iespējams, tas noticis tādēļ, ka 2010. gada otrajā pusē Īrijā tika ieviesti papildu birokrātiskie šķēršļi fiktīvo laulību noslēgšanai - tika pieprasītas izziņas par ģimenes stāvokli, notika dzimšanas apliecību legalizācija utt., tāpat rezultātus devušas arī informatīvās kampaņas.
Vēstniecību informācija liecina, ka 2010. gadā visbiežāk palīdzība bijusi nepieciešama gadījumos, kad pēc fiktīvo laulību noslēgšanas jaunais vīrs ir atņēmis ceļošanas dokumentu, lai sieva nevarētu izbraukt ārpus valsts, kamēr viņš nesaņems attiecīgās valsts uzturēšanās atļauju. Tāpat bijuši gadījumi, kad jaunais vīrs tūlīt pēc noslēgtās laulības sāk pielietot fizisku spēku, ierobežo jaunās sievas pārvietošanās un sazināšanās iespējas.
Visbiežāk tikai tad jaunā sieva apzinās, ka ir noslēgusi fiktīvu laulību vai arī sāk apzināties šādas laulības sekas un meklē palīdzību vēstniecībās, lai saņemtu jaunu ceļošanas dokumentu. Tad vēstniecība, gatavojot pagaidu ceļošanas dokumentu, sazinās ar radiniekiem un paziņām Latvijā un sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem dienestiem ārvalstīs, lai cietusī persona saņemtu palīdzību - naktsmītni, pārtiku.
Iesaka grozīt Krimināllikumu
Civillikuma 60. pantā teikts, ka par neesošu atzīstama laulība, kas noslēgta fiktīvi - bez nolūka izveidot ģimeni. Savukārt Krimināllikumā termins „fiktīvas laulības” nav atrodams. Toties tur ir definīcija, kas ir cilvēktirdzniecība.
Krimināllikumā teikts, ka cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana vai saņemšana, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais. Nepilngadīgā vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana vai saņemšana ekspluatācijas nolūkā atzīstama par cilvēku tirdzniecību arī tādā gadījumā, ja tā nav saistīta ar jebkuru iepriekš minēto līdzekļu izmantošanu.
Ekspluatācija Krimināllikuma izpratnē savukārt ir personas iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, piespiešana veikt darbu vai sniegt pakalpojumus, turēšana verdzībā vai citās tai līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida piespiedu nodošana citas personas atkarībā), turēšana kalpībā vai arī personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana.
Krimināllikuma 154.1 pants „Cilvēku tirdzniecība” paredz, ka par cilvēku tirdzniecību soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas attiecībā uz nepilngadīgo vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās izdarītas atkārtoti, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu. Par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas attiecībā uz mazgadīgo, vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
"Fiktīvo laulību organizētājus sodīt ir grūti, jo ar varu viņi sievietes nepārdod. Viņas pašas tam piekrīt. "
Kā skaidro Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas nacionālais koordinators Dimitrijs Trofimovs, pašlaik personas, kas organizē sieviešu nosūtīšanu uz ārvalstīm, lai tās slēgtu fiktīvas laulības ar trešo valstu pilsoņiem, sodīt var tikai tādā gadījumā, ja vervēšana notikusi ar viltu, pielietojot draudus vai vardarbību, kā tas teikts Krimināllikumā. Ja vervētājs pirms braukšanas atklāti izstāsta, ka sieviete brauc fiktīvi precēties, nevis, piemēram, strādāt, un tiek panākta viņas piekrišana, sods Krimināllikumā nav paredzēts. D. Trofimovs uzsver: „Lai aizsargātu gan Latvijas, gan arī visas Eiropas Savienības kopējo telpu no pieaugošiem nelegālās imigrācijas draudiem un mazinātu cilvēktirdzniecības riskus, nekavējoties jāuzsāk diskusija par grozījumiem Krimināllikumā, kas ļautu nodrošināt iespēju sodīt fiktīvo laulību organizētāju.”
Šobrīd Iekšlietu ministrija plāno nākt ar iniciatīvu papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kurā tiks noteikta kriminālatbildība par fiktīvas laulības – laulības bez nolūka izveidot ģimeni - organizēšanu. Attiecīgi šā panta otrajā un trešajā daļā tiks paredzēts īpaši bīstamas kvalificējošās pazīmes. „Jāuzsver, ka šis ir tikai projekts, kas šobrīd tiek apspriests Iekšlietu ministrijā un, tiklīdz tas iegūs atbalstu iekšienē, virzīsim to uz ārējo diskusiju ar citām ministrijām,” saka D. Trofimovs. Viņš skaidro: „Likumprojektu par grozījumiem Krimināllikumā esam jau vienreiz apsprieduši pastāvīgajā ekspertu darba grupā, kas ir izveidota, lai koordinētu valsts programmas cīņai pret cilvēktirdzniecību izpildi.
Šajā darba grupas sanāksmē tika apzināts provizorisks kopējais viedoklis par ierosinājumu. Diemžēl Tieslietu ministrija sniedza savu sākotnējo atzinumu, kurā ir izteiktas šaubas par projekta nepieciešamību, tāpēc jau vistuvākajā laikā Iekšlietu ministrija vērsīsies atkārtoti Tieslietu ministrijā, lai sniegtu papildu skaidrojumu un gūtu atbalstu jaunās tendences kriminalizēšanai korektā krimināltiesiskā veidā.”
