Vairāk nekā puse politisko partiju tām piešķirto valsts naudu tērējušas neatbilstoši regulējumam, un gandrīz visas valsts budžeta līdzekļus saņēmušās politiskās organizācijas savā darbībā pieļāvušas Partiju finansēšanas likuma pārkāpumus. Partiju finansēšanā nepieciešamas pārmaiņas, norāda eksperti un partiju finanses uzraugošais pretkorupcijas birojs.
“Partiju tēriņi norāda uz iespējamu vienotas izpratnes trūkumu par to, kā piešķirtais valsts finansējuma būtu jāizlieto. Tai pašā laikā šie tēriņi norāda uz politiskā godaprāta trūkumu.”
“Politisko partiju finansēšanas reforma, lai arī ar labiem nodomiem uzsākta, nav sasniegusi savu mērķi – politiskās partijas gausi investē valsts finansējumu savu organizāciju ilgtermiņa attīstībā – biedru skaita palielināšanā un kvalitatīva satura un politikas izstrādē.”
Pārkāpumi partiju finanšu tēriņos konstatēti pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajām politisko partiju un to apvienību 2023. gada pārskatu un finansiālās darbības pārbaudēm, kuru rezultāti atspoguļoti biroja ziņojumā. Daļu no valsts budžeta finansējuma, neievērojot likuma prasības, izlietojušas septiņas partijas – vairāk nekā puse no kopumā 12 šādus līdzekļus saņēmušajām partijām.
Līdztekus konstatēts, ka gandrīz visas valsts budžeta līdzekļus saņēmušās politiskās organizācijas savā darbībā pieļāvušas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumus. KNAB starpinstitūciju saskaņošanai jau nodevis politisko organizāciju finansēšanas modeļa izvērtējumu Attiecīgā informatīvā ziņojuma projekts pieejams Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
KNAB kopumā pārbaudījis 60 politisko organizāciju gada pārskatus, tai skaitā valsts budžeta finansējuma izlietošanas atbilstību Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām. Konstatēts, ka viena politiskā partija gandrīz par 58 000 eiro ir pārsniegusi pieļaujamo 60% slieksni, kuru partijas attiecīgajā gadā drīkst izlietot kādai no likumā atļautajām mērķu grupām:
Savukārt trīs politiskās organizācijas nav ievērojušas algas izmaksas ierobežojumus attiecībā uz valsts amatpersonas atalgojuma segšanu, kopsummā pārtērējot 40 250,57 eiro valsts budžeta finansējuma.
Četros gadījumos fiksēta nepamatota valsts budžeta līdzekļu izmantošana, piemēram, alkoholisko dzērienu iegādei vai soda naudu un izklaides pasākumu apmaksai, ko aizliegts darīt. Šāda veida pārkāpumos pretlikumīgi izlietoti kopsummā 4922,82 eiro.
KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka neatbilstoši izlietotais finansējums daļēji ir atmaksāts valsts budžetā.
Latvijā valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām sāka izmaksāt 2012. gada 1. janvārī, lai mazinātu naudas lomu politikā un attiecīgi politisko partiju finansiālo atkarību no privātpersonu ziedojumiem. Privāta finansējuma apjoms saskaņā ar KNAB sniegto informāciju no 2018. gada līdz 2023. gadam ir samazinājies deviņas reizes. Savukārt izmaksātais valsts budžeta finansējums politiskajām partijām no 2018. gada līdz 2023. gadam pieaudzis 12 reizes, jo valsts budžeta finansējuma modelis piesaistīts minimālās mēnešalgas izmaiņām un turpina pieaugt ik gadu.
Piemēram, piešķirtais valsts budžeta finansējums no 2023. gada līdz 2024. gadam pieaudzis par 13%, liecina KNAB sniegtā informācija.
Saskaņā Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu politiskajai organizācijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, kalendāra gada laikā piešķir valsts budžeta finansējumu:
Savukārt partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, neatkarīgi no iepriekšminētā kalendāra gada laikā piešķir valsts budžeta finansējumu 200 minimālo mēnešalgu apmērā.
Daļai partiju tādējādi no valsts budžeta izmaksātas visai prāvas summas. Visvairāk – 992 000 eiro – izmaksāts “Jaunajai vienotībai”, tai, pārsniedzot pusmiljona robežu, seko Zaļo un Zemnieku savienība (796 045,28 eiro), “Apvienotais saraksts” (700 141,20 eiro) un Nacionālā apvienība (666 063,52 eiro).
2023. gadā 12 politiskajām organizācijām kopumā tika izmaksāts 5 675 351,04 eiro valsts budžeta finansējums.
Lielāko šī finansējuma daļu tās izlietojušas darbinieku atalgojumam, telpu īrei un pakalpojumiem, kas saistīti ar darbinieku un telpu uzturēšanu.
No 2023. gadā izmaksātā valsts budžeta finansējuma politiskās partijas likumā noteiktajām mērķu grupām kopā izlietojušas 4 343 424,97 eiro:
“Valsts līdzekļu piešķiršana politiskajām partijām padarīja tās mazāk atkarīgas no lielajiem ziedotājiem, kas ir atzīstami, taču tās ārpus šo līdzekļu tērēšanas saviem birojiem un aģitācijai nav pratušas tos izlietot nopietniem savas darbības uzlabojumiem,” secina sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka.
“KNAB ziņojums par politisko partiju un to apvienību 2023. gada pārskatu pārbaudēm iezīmē drūmu ainu valsts finansējuma izlietojumā,” papildina “Sabiedrības par atklātību – Delna”” direktores p. i. Agnija Birule. Viņa uzskata, ka KNAB būtu jāveic skaidrojošais darbs par partijām atļautajiem tēriņiem un to veidiem, kuri atbilst likumā norādītajiem finansējuma mērķiem.
“Partiju tēriņi norāda uz iespējamu vienotas izpratnes trūkumu par to, kā piešķirtais valsts finansējuma būtu jāizlieto. Tai pašā laikā šie tēriņi norāda uz politiskā godaprāta trūkumu, rīkojoties ar valsts piešķirto finansējumu,” secina “Delnas” pārstāve.
Ne tik kritisku viedokli pauž politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, secinot: lai gan valsts finansējuma izlietošana neatbilstoši likuma prasībām ir nosodāma, kopumā šādi iztērētā summa 2023. gadā ir visai neliela.
Eksperti atzīst: kārtība, par ko un kā politiskajām partijām izmaksājams valsts budžeta finansējums, būtu jāpārskata.
“Politisko partiju finansēšanas reforma, lai arī ar labiem nodomiem uzsākta, nav sasniegusi savu mērķi – politiskās partijas gausi investē valsts finansējumu savu organizāciju ilgtermiņa attīstībā – biedru skaita palielināšanā un kvalitatīva satura un politikas izstrādē. Tikai ierobežojot privātos ziedojumus, piešķirot politiskajām partijām valsts budžeta finansējumu, nav iespējams sasniegt mērķi – stiprināt politiskās partijas un Latvijas demokrātijas vidi,” secina A. Birule.
“Delnas” ieskatā būtu vērts pārskatīt likumā noteiktās mērķu grupas un pieļaujamos izdevumus, kuriem ir paredzēts finansējums.
“Ja partija spēj saviem spēkiem piesaistīt biedrus, augt saturiski un piedāvā saviem vēlētājiem pētījumos un analīzē balstītu kvalitatīvu politiku, tad nākotnē varētu pieļaut arī nelielas atkāpes no likumā noteiktās normas un ļaut partijai precizēt, cik daudz budžeta līdzekļu tā labprāt tērētu noteiktajām mērķu grupām, neaizmirstot, ka visiem izdevumiem ir jābūt lietderīgiem un pamatotiem, ar cieņu pret Latvijas sabiedrību,” norāda eksperte.
Tas ļautu novērtēt partijas dzīvotspēju un attīstības mērķus ilgtermiņā, kā arī liecinātu par aktīvu partijas darbību un iedzīvotāju iesaisti tās darbībā.
Savukārt KNAB uzskata, ka būtu jāizvērtē iespēja valsts budžeta finansējuma izlietojuma ierobežojumos noteikt minimālo valsts budžeta finansējuma apmēru, ko politiskā organizācija var tērēt vienai mērķu grupai, vai arī samazināt šobrīd noteikto 60% maksimāli pieļaujamo finansējumu, kuru politiskā partija var izlietot vienai mērķu grupai.
“Gadu no gada KNAB novēro, ka politiskās organizācijas veido uzkrājumus un lielāko daļu valsts budžeta finansējuma novirza priekšvēlēšanu aģitācijai, atalgojumam un telpām. Savukārt politisko partiju darbības saturiskajai nodrošināšanai tiek atvēlēts mazāks finansējums,” secina pretkorupcijas birojs.
“Delnas” vadītāja p. i. A. Birule vērš uzmanību uz Uzņēmumu reģistrā pieejamo informāciju, kas liecina: partiju biedru skaitam nav izteikta tendence pieaugt, pieaugums ir minimāls.
Dažās partijās ir vien pāris simti biedru, daudzas nesasniedz pat 1000 biedru.
Tikai uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāms partiju skaits, kurās biedru skaits pārsniedz 1000 biedru.
Tikmēr politologs J. Ikstens norāda, ka valsts finansējuma piešķiršana partijām citviet Eiropā pat veicinājusi to biedru skaita samazināšanos, kas saistāms ar motivācijas vājināšanos piesaistīt biedrus arī kā vienu no finansējuma avotiem.
Politologs rosina valsts finansējumu piesaistīt līdzekļiem, kurus partijas saņem ziedojumos un biedru naudās, proti, par katru eiro, ko partijas saņemtu no biedru maksājumiem, liktu pretī noteiktu daļu valsts finansējuma. Viņaprāt, šāda pieeja veicinātu arī partiju atbildīgumu vēlētāju priekšā un politikas kvalitātes uzlabošanos.
“Partiju ikgadējie finanšu pārskati sniedz vien aptuvenu priekšstatu par to tēriņiem, un sabiedrība par tiem kaut ko vairāk uzzina tikai no KNAB sniegtās informācijas. Ņemot vērā, ka politisko partiju finansējums no valsts budžeta līdzekļiem ir ievērojams, turklāt lielākais Baltijas valstīs, būtu pašsaprotami, ja sabiedrībai un arī partiju ierindas biedriem būtu pieejama plašāka informācija,” secina I. Kažoka.
Partiju gada pārskatos iekļautajai informācijai jākļūst atklātākai un pieejamākai sabiedrībai, lai tā varētu pārliecināties, ka šo līdzekļu izlietojums ir vērsts uz sabiedrības interešu nodrošināšanu un publiskie līdzekļi tiek izmantoti godprātīgi, norāda arī KNAB.
Lai sasniegtu šo mērķi, kā uzskata pretkorupcijas birojs, “nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā saistībā ar plašāku valsts budžeta finansējuma atspoguļojumu gada pārskatos, kā arī saņemtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu gada pārskatos būtu pienākums atspoguļot arī apvienību veidojošām politiskajām partijām, paredzot detalizētāku valsts budžeta izdevumu izlietojuma atšifrējumu”.
KNAB 9. aprīlī informēja, ka pārskatus par 2024. gadu uzraugošajai iestādei iesniegusi 51 politiskā partija. Par gada pārskata neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā vai kārtībā birojs ir uzsācis 13 administratīvā pārkāpuma procesus.
Ikvienam vēlētājam un sabiedrībai kopumā, kā norāda A. Birule, ir jāspēj izprast politisko partiju darbība, un to lielā mērā ietekmē partijas finansējuma avoti.
“Papildus jānodrošina lielāka atklātība par personām, uzņēmumiem, kas partijām pārdod pakalpojumus un preces, ir valsts piešķirtā finansējuma saņēmēji, jo hipotētiski var gadīties tāda situācija, kad finansējumu saņem partijai pietuvinātas personas, uzņēmumi, kas vēlāk arī iesaistās partijas atbalstīšanā,” pauž “Delnas” pārstāve.
Savukārt KNAB norāda: politiskajām organizācijām, pirms tās uzsāk darījumus, kuri pārsniedz noteiktu summu, būtu jāveic tirgus izpēte vai cenu aptauja. Līdztekus kārtība, kādā politiskajām organizācijām jāatskaitās par komandējumu, dienas naudas un izklaides pasākumu izdevumiem, būtu jāpielīdzina valsts iestāžu atskaitīšanās kārtībai un tajā noteiktajiem summu limitiem.
Izvērtējot partijām pieejamā finansējuma izlietojumu, KNAB secinājis, ka valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modelis, kas piesaistīts Saeimas vēlēšanu rezultātiem, ar papildu finansējuma piešķiršanu par iegūtajām balsīm pašvaldības domes vēlēšanās, šobrīd nebūtu grozāms.
Tāpat KNAB secinājis: politisko partiju valsts budžeta finansējuma izlietošanā saglabājas nemainīga tendence, proti – uzkrājumu veidošana, lielāko daļu valsts budžeta finansējuma novirzot priekšvēlēšanu aģitācijai, atalgojumam un telpām. Savukārt politisko partiju darbības saturiskajai nodrošināšanai, kas ir tieši saistīta ar partiju pamatdarbību, tiek atvēlēts mazāks finansējums. Tādējādi, kā norāda pretkorupcijas iestāde, jāizvērtē iespēja noteikt minimālo valsts budžeta finansējumu, kas būtu tērējams vienai mērķu grupai, vai arī samazināt šobrīd noteikto 60% maksimāli pieļaujamo finansējumu, kuru politiskā partija var izlietot vienai mērķu grupai.
Kā jau vēstīts, Valsts prezidents Egils Levits 2023. gadā iesniedza Saeimā likumprojektu “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kas paredz, ka politiskajām organizācijām savas darbības saturiskajai nodrošināšanai jāizlieto ne mazāk kā 30% no attiecīgajā gadā izlietotā valsts budžeta finansējuma. Kā tika skaidrots likumprojekta anotācijā, katrai nacionālā līmeņa politiskajai partijai būtu jāspēj izstrādāt savs piedāvājums visās būtiskajās valsts politikas jomās: drošības, ārlietu, tautsaimniecības, sociālajā kultūrā un citās. Tāpat šīm partijām jāsagatavo cilvēki, kuri gan Saeimas, gan valdības līmenī spētu šīs politikas pienācīgi pārstāvēt, skaidrots anotācijā, kurā arī norādīts, ka tikai tādas politiskās partijas, kas pienācīgi un tālredzīgi investē savā saturiskajā kapacitātē, spēj dot nozīmīgu pienesumu ilgtspējīgas politikas veidošanā un demokrātijas stiprināšanā, kas attaisno valsts budžeta finansējuma piešķīrumu.
