Ja cērtams koks, kas neaug mežā

Kādos gadījumos nepieciešama saskaņošana koku ciršanai

Ministru kabineta noteikumi Nr.309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža", kas pieņemti 2012.gada 8.maijā un spēkā stājās 9.maijā, noteic, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem. Tomēr, lai koku īpašniekam būtu vieglāk pierādīt nocirstās koksnes izcelsmi, noteikumu 2.pielikumā atrodama veidlapa (uzrādīšanai kontrolējošām institūcijām, pārvadājot kokmateriālus, kokmateriālu iepirkšanas vietā u.c. gadījumos). To zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs aizpilda, lai apliecinātu ārpus meža nocirstas koksnes izcelsmi. Šīs veidlapas aizpildīšana nav zemes īpašnieka pienākums, bet gan tikai iespēja apliecināt koksnes legalitāti.

Tomēr ir vairāki izņēmumi, kad darbība ir jāsaskaņo.

Pašvaldības atļauja nepieciešama, ja kokus cērt

• pilsētas un ciema teritorijā,
• īpaši aizsargājamā dabas teritorijā,
• kultūras pieminekļu aizņemtā platībā un tās aizsargjoslā,
• parkā, kapsētā un alejā,
• gar valsts un pašvaldību ceļiem,
• virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā,
• Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu zonā,
• vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktā ainaviski vērtīgā teritorijā,
• tad, kad cērtamais koks 1,3 metru augstumā no sakņu kakla sasniedzis noteikumu 1.pielikumā noteikto apkārtmēru.

Bet arī šajās teritorijās ir koki, ko var cirst bez pašvaldības atļaujas:

• augļu kokus,
• kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem,
• kokus teritorijā, kurā koku audzēšana ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem,
• ārkārtējā situācijā - kokus, kuru ciršana nepieciešama nacionālās drošības nodrošināšanai,
• kokus, kuru nociršana nav atliekama tādēļ, ka tie apdraud vidi un cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu; bet iepriekš ir jāveic fotofiksācija un jāinformē pašvaldība.

Latvijas iedzīvotājiem jāatceras, ka pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot minētos kokus, kuru ciršanai atļauja nav nepieciešama, vai tad, ja vietējā pašvaldība ir atzinusi koka nociršanu par neatliekamu.

"Izņemot atsevišķus gadījumus, pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam."

Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) izdota atļauja vajadzīga tad, ja jānocērt aizsargājams koks, koks aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos, aizsargājamo aleju teritorijā.

Tomēr ir arī situācijas, kad par koku ciršanu jāpaziņo Valsts meža dienestam (VMD): ja cērtamie koki atrodas pārplūstošos klajumos un laucēs, kā arī mežam piegulošos un tajā ietilpstošos meža infrastruktūras objektos un purvos.

Pirms sākt šādu koku ciršanu, par to jāpaziņo VMD, norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu un plānoto ciršanas apjomu.

Kas noteikumos jauns

 "Ir vairāki nozīmīgi jaunumi Piemēram, noteikumi vairs nedublē civillikuma normas par citu personu darbību un nosaka tikai zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam piemērojamās prasības," stāsta Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vecākā referente Lelda Pamovska.

Patīkams jaunums koka īpašniekam būs birokrātisko procedūru samazināšana: īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un kultūras pieminekļu aizņemtās teritorijās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pēc atļaujas gan būs jādodas uz pašvaldību, savukārt pašvaldība pirms atļaujas izsniegšanas koku ciršanu saskaņos ar DAP vai Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

"Turpmāk ne tikai pilsētās, bet arī ciemos dzīvojošiem zemes īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem būs jāsedz koka zaudējums."

"Otra patīkama ziņa koku īpašniekiem: ja nepieciešams ārpus meža nocirst kokus būvniecībai vai derīgo izrakteņu ieguvei, tad izsniegtā būvatļauja, zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par koku ciršanas atļauju," skaidro L.Pamovska. "Tātad zemes īpašniekam vairs nebūs jāsaņem divas atļaujas. Tas gan neatbrīvo zemes īpašnieku no zaudējumu atlīdzināšanas par dabas daudzveidības samazināšanu, ja koku ciršana paredzēta pilsētā vai ciemā."

Zaudējumi, samazinot dabas daudzveidību

Noteikumi paredz vienotu metodiku zaudējumu aprēķināšanai par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība nav jāmaksā.

"Zaudējumu summa atkarīga no koka caurmēra 1,3 m augstumā no sakņu kakla, koka sugas, koka nociršanas iemesla, no apdzīvotās vietas statusa (pilsētā vai ciemā), no tā, vai koks tiks cirsts pilsētas centrā, vecpilsētā vai pilsētas nomalē, kā arī no pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā aprēķina, kas jāreizina ar attiecīgo koeficientu un atrodas šo noteikumu 3.pielikumā," stāsta vecākā referente.

Zaudējumu atlīdzināšana par dabas daudzveidības samazināšanu netiek noteikta:

• ja koku ciršanu pilnā apmērā finansē valsts vai vietējā pašvaldība,
• cērtot nokaltušu koku,
• cērtot koku, kuru vietējā pašvaldība atzinusi par bīstamu,
• augļu kokiem,
• kokiem, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem,
• ja kokus cērt īpaši aizsargājamas sugas biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu,
• ja kokus cērt dabas pieminekļu uzturēšanai vai atjaunošanai.

"Salīdzinājumā ar iepriekšējiem noteikumiem, kuri paredzēja zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam segt koka zaudējumu tikai pilsētās, turpmāk jāmaksā būs arī ciemos dzīvojošiem zemes īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem," atklāj L.Pamovska. "Šīs izmaiņas radīja likums "Grozījumi Meža likumā", kas stājās spēkā 2012.gada 1.janvārī."