Atklāta vēstule
Latvijas Republikas Ministru prezidentei Evikai Siliņai
Latvijas Republikas Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
Latvijas Republikas Ekonomikas ministram Viktoram Valainim
Latvijas Republikas Zemkopības ministram Armandam Krauzem
Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai
Valdības kavēšanās ar lēmumiem apdraud investīcijas!
Ir pagājis vairāk kā pusgads kopš meža nozares protesta, kura laikā valdība solīja sabalansēt vides un saimnieciskās intereses, samazināt birokrātisko slogu un ieviest taisnīgas kompensācijas meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi. Bijis zināms progress, taču valdības lēmumi nav pieņemti, un tas nopietni apdraud meža nozari un tās turpmākās investīcijas. Apdraudēts ir arī valsts budžets, kuru finanšu ministrs nodēvējis kā “ļoti nospriegotu”, bet eksperti jau tagad dēvē par optimistisku. Tas nozīmē nepietiekamu finansējumu aizsardzībai, veselības aprūpei un izglītībai.
Pieņemts informatīvais ziņojums par kompensāciju sistēmu reformu meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi, bet valdības lēmums atlikts līdz nākamā gada septembrim.
Izstrādāti un saskaņoti grozījumi, kas atjaunotu kārtību, kāda bija pirms Satversmes tiesas atceltās tiesību normas, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs, bet kad par tiem lems valdībā, nav zināms.
Līdzīgi ir ar maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu noteikšanu nākamajai piecgadei – rīkojuma projekts ir gatavs, galvenie kompromisi ir panākti, tomēr arī tie netiek izskatīti valdībā. Tajā pat laikā likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru” dividendes no valstij piederošo mežu apsaimniekošanas jau ir ierēķinātas.
Var teikt, ka vietējie uzņēmēji ir pieraduši un arī neskaidrības apstākļos veic investīcijas desmitos un simtos miljonu eiro lielumā. Tomēr ieguldījumus nākotnes augstas pievienotās vērtības ražošanā, uz kuru pašlaik fokusējusies Latvijas kokrūpniecība, finansē Eiropas finanšu institūcijas, kuras nopietni izvērtē investīciju riskus. Nenoteiktība par resursu pieejamību dēļ kavētiem lēmumiem ir viens no tādiem.
Turklāt ekonomiskajam izrāvienam, ko valdībā daudzina kā Latvijas atpalicības mazinātāju, palīdz veikt arī ārvalstu investīcijas. Skaļi izskanējis ir Igaunijas Fibenol projekts, kur investori apsver simtos miljonu eiro ieguldījumus bērza papīrmalkas pārstrādē, iegūstot koksnes ķīmijas produktus. Šim projektam būtu pienesums ne tikai ekonomikai, bet tas palīdzētu sasniegt arī Latvijas klimata mērķus. Kā nozares profesionāļi ar pilnu atbildību varam teikt – šāda mēroga ieguldījums nenotiks, ja nebūs skaidrība par izejmateriāla pieejamību, ko viestu savlaicīgi lēmumi. Tas nozīmē neradīt arī jaunas darbavietas un nemaksāt jaunus nodokļus.
Var piekrist, ka klimata mērķus var sasniegt, apstādinot ekonomiku vispār. Vēl ātrāk tos var sasniegt, veicinot Latvijas iedzīvotāju emigrāciju uz valstīm, kur darba vietas rodas, nevis pazūd. Bet tas noteikti nav mūsu mērķis! Gan Latvijas aizsardzības mērķiem, gan sabiedrības labklājībai un, lai mazinātu klimata izmaiņu negatīvās sekas, ir nepieciešamas milzīgas investīcijas, kas var nākt tikai no ekonomiskās aktivitātes.
Mēs arī nevaram salīdzināt Latvijas apstākļus ar situāciju Eiropas Savienības blīvi apdzīvotajās industriālajās valstīs, kuras būtiski negatīvi ietekmējušas savas dabas bagātības un bioloģisko daudzveidību. Latvijā ir otrādi. Ja vēl pirms otrā pasaules kara 26% no Latvijas teritorijas bija meži, tad tagad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 53%. Arī bioloģiskā daudzveidība Latvijas mežos, it īpaši ja salīdzina ar bagātajām Rietumeiropas valstīm, nav apdraudēta. Izrietoši, arī vides aizsardzības risinājumi Latvijā prasa tieši Latvijai paredzētu nevis “vidēju Eiropas” pieeju. Tas, protams, nesaskan ar dažu NVO - ES fondu saņēmēju uzskatu, ka ne īpaši rūpnieciski attīstīto Latviju vajag deindustrializēt vispār.
Birokrātija ir nozīmīga, lai pieņemtu izsvērtus lēmumus, bet birokrātija kā legalizēts veids, lai lēmumus nepieņemtu, ir nāvējoša diagnoze - it īpaši tautsaimniecībai un investīciju klimatam. Tādēļ mūsu biedru vārdā lūdzam ar pilnu atbildību pieņemt lēmumus, saprotot, ka tiem jābūt ne tikai kvalitatīviem, ekonomikas attīstību un vides aizsardzību sabalansējošiem, bet arī savlaicīgiem.
Cieņā
Latvijas Meža īpašnieku biedrība, valdes priekšsēdētājs A.Muižnieks
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, valdes priekšsēdētājs G.Gūtmanis
Zemnieku saeima, valdes priekšsēdētājs J. Lazdiņš
Latvijas Kokrūpniecības federācija, viceprezidents K.Klauss
