Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pārtikas un veterinārā dienesta 2022. gada 1. janvāra dati liecina, ka Latvijā ūdeles audzēja piecās novietnēs, kopskaitā – 124 948 vaislas dzīvnieku. Savukārt lapsas Latvijā vairs netiek audzētas.
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Saeimā uz pirmo lasījumu virza 11 deputātu iesniegtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026. gada aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja to vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Alternatīvā likumprojektā, kuru izstrādājusi Zemkopības ministrija, šis aizliegums piedāvāts jau no 2024. gada.
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” Saeimā tika iesniegts 2021. gada septembrī. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (Tautsaimniecības komisija) 11. janvārī konceptuāli atbalstīja 11 deputātu iesniegtos grozījumus, kas paredz aizliegt audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei no 2026. gada. Paredzēts, ka likumprojekts pirmajā lasījumā tiks skatīts Saeimas 20. janvāra sēdē.
Deputāti piedāvā Dzīvnieku aizsardzības likumu papildināt ar 13.1 pantu, kas nosaka, ka ir aizliegta lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un turēšana, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Pārejas periods aizliegumam noteikts līdz 2026. gada 1. janvārim.
Viena no 11 deputātiem, kuri iesnieguši šo likumprojektu, Krista Baumane, komisijas sēdē uzsvēra, ka pirmais un galvenais arguments, rosinot aizliegt savvaļas dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei, ir morālais un ētiskais aspekts: “Mūsdienās kažokādas apģērbos vairs nav vajadzīgas, kā tas bija agrāk. Tāpēc nav attaisnojuma cietsirdīgai dzīvnieku turēšanai būros un pavairošanai šādam nolūkam.” Viņasprāt, šajā biznesā nevar runāt par dzīvnieku labturību vai turēšanas apstākļu uzlabošanos. “Ūdeles un lapsas ir savvaļas dzīvnieki, un būrīšu izmēram nav ietekmes uz dzīvnieku dzīves kvalitāti,” secina Saeimas deputāte.
Likumprojekta izstrādē iesaistīta arī dzīvnieku un vides aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība” un sabiedriskā kustība, vairāk nekā 50 nevalstisko organizāciju apvienība – “Sabiedrība pret kažokādām”.
Biedrības “Dzīvnieku brīvība” valdes loceklis Aivars Andersons deputātiem skaidroja, ka sabiedrība ir gatava zvēraudzēšanas aizliegumam, jo cilvēkiem nepatīk, ka dzīvnieki bezjēdzīgi cieš. Gan likumprojektu iesniegušie deputāti, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas konceptuāli atbalsta likumprojektu, gan “Dzīvnieku brīvība” atsaucas uz sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veikto aptauju 2021. gada vasarā, kurā tika noskaidrots, ka vairāk nekā puse jeb 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei.
Petīciju par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu biedrības “Dzīvnieku brīvība” mājaslapā līdz 2022. gada 17. janvārim bija parakstījuši 41 764 cilvēki.
A. Andersons uzsvēra, ka kažokādu industrijā nav iespējams nodrošināt dzīvniekiem kaut cik pieņemamus dzīves apstākļus. Tāpēc, balstoties zinātnes atzinumos un sabiedrības negatīvajā nostājā pret dzīvnieku audzēšanu kažokādām, šāds rūpals ir pilnībā aizliegts jau 17 Eiropas valstīs.
VARAM vēstulē Saeimas Tautsaimniecības komisijai rakstīts, ka dažu pēdējo gadu laikā zvēraudzēšanas aizliegumiem pievienojušās Igaunija, Francija, Čehija, Norvēģija, Beļģija, Luksemburga un Slovākija. Aktīva sabiedriskā diskusija par zvēraudzēšanas kažokādu ieguvei aizliegumu norisinās arī Lietuvā, Polijā, Bulgārijā, Īrijā un citās valstīs.
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Eiropas Komisija (EK) 2021. gada 30. jūnijā ir paudusi apņemšanos līdz 2027. gadam pilnībā aizliegt sprostus lauksaimniecības dzīvniekiem, norāda VARAM. Plānotais aizliegums ik gadu varētu skart vairāk nekā 300 miljonu dējējvistu, sivēnmāšu, teļu, trušu, zosu un citu lauksaimniecības dzīvnieku. Līdz ar to šis regulējums varētu būt vēl plašāks un tikt attiecināts ne tikai uz kažokzvēru audzēšanu. EK sola ietekmes novērtējumu pabeigt līdz 2022. gada beigām. Priekšlikuma sabiedriskā apspriešana varētu sākties 2022. gada sākumā.
Eiropas Komisija ir paudusi apņemšanos līdz 2027. gadam pilnībā aizliegt sprostus lauksaimniecības dzīvniekiem.
Likumdošanas priekšlikums taps, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātniskajām rekomendācijām. EK plāno iesniegt normatīvo aktu izmaiņu priekšlikumu līdz 2023. gada beigām, lai pakāpeniski samazinātu un aizliegtu dažādu lauksamniecības dzīvnieku turēšanu sprostos. EK plāno izskatīt arī produktu importu no valstīm ārpus ES, lai ieviestu noteikumus vai standartus importētiem produktiem, kuri būtu ekvivalenti ES ražotajiem.
Šāda apņemšanās ir atbilde uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu “End the Cage Age” jeb “Izbeigt sprostu laikmetu”, kuru parakstīja 1,4 miljoni ES pilsoņu.
Plašas diskusijas Saeimas komisijā raisījās par to, vai kažokzvēru audzēšanas bizness Latvijā ir perspektīvs.
Saeimas deputāte K. Baumane uzskata, ka šāds uzņēmējdarbības veids ir iznīkstošs, nozare pēdējos gados strādājusi ar zaudējumiem, nedodot nekādu pienesumu tautsaimniecībai. “Tajā ir liela kadru mainība, bieži nākas piesaistīt viesstrādniekus no trešajām valstīm. Turklāt kažokzvēru audzēšanas bizness arī piesārņo vidi, jo ir bijuši vairāki gadījumi, kad vidē ir noplūduši neattīrīti notekūdeņi,” atgādina Saeimas deputāte.
Arī “Dzīvnieku brīvības” apkopotie Uzņēmuma reģistra dati par zvēraudzētavu darbības rādītājiem liecina, ka zvēraudzēšana nav samērā ienesīgs bizness. Jau daudzus gadus zvēraudzētāji strādā ar lieliem zaudējumiem.
“Nodokļu iemaksas ne tuvu nav tik lielas, kā apgalvo zvēraudzētāji. Turklāt nodokļu struktūra ir tāda, ka ieņēmumi nāk no darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem. Proti, šos nodokļus valsts saņemtu arī tad, ja zvēraudzētavu darbinieki strādātu citās jomās,” uzskata A. Andersons, teikto pamatojot ar Valsts ieņēmumu dienesta, Lauksaimniecības datu centra un pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” datiem.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nozares nodokļu maksājumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gan 2019., gan 2020. gadā bija negatīvi, proti, PVN atmaksas pārsniedza ieņēmumus no pārējiem nodokļiem.
Jāpiebilst, ka dažiem maksātnespējīgiem uzņēmumiem ir arī lieli nodokļu parādi. 2021. gada beigās nodokļu parādi ir A/S “Grobiņa” (992 039 eiro) un SIA “Rairoda” (782 490 eiro).
Latvijas Zvēraudzētavu asociācija šādam viedoklim nepiekrīt. Vēstulē Saeimas komisijai asociācija pauž, ka apgalvojumi par to, ka dzīvnieku audzēšana kažokādu dēļ ir izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai, neatbilst patiesībai. Nozare dažādu nodokļu veidā tikai pēdējā gada laikā nodokļos samaksājusi 1,15 miljonus eiro. Nozare ir ar lielu eksportspēju, Latvijā strādājošie zvēraudzētāji eksportē ne mazāk kā 90% no saražotās produkcijas. Zvēraudzētavās šobrīd ir nodarbināti vairāk nekā 200 darbinieku Latvijas reģionos – Dienvidkurzemes novadā, Iecavas, Inčukalna, Dobeles un Bauskas novados.
Savukārt A. Andersons ir pārliecināts, ka zvēraudzēšanas nozares likvidācija bezdarbu neveicinās, jo laukos ir ilgstošs darbinieku trūkums un daudz brīvu vakanču. Viņš vērš uzmanību, ka daļa zvēraudzētavu darbinieku ir viesstrādnieki. “Darbinieku rotācija zvēraudzēšanas nozarē ir virs 50% – jau tagad vairums zvēraudzētavu darbinieku ik gadu atrod citas darba vietas,” deputātiem stāstīja A. Andersons.
Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Veckaktiņš gan zināja teikt, ka algotais darbaspēks no trešajām valstīm nozarē tiek izmantots maz, tikai vienā fermā.
Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa vērsa Saeimas komisijas uzmanību, ka 2015. gadā Saeima jau bija lēmusi par nozares saglabāšanu. Pēc šī lēmuma saimniecības veica ievērojamas investīcijas miljoniem eiro apmērā kažokzvēru fermu būvniecībā un attīstībā. Šobrīd tiek lemts par videonovērošanas ieviešanu novietnēs un saimniecību darbinieku obligātu papildu apmācību kažokzvēru aprūpei atbilstoši augstākajiem labturības standartiem.
Šajā kontekstā Latvijas zvēraudzētājiem aktuāls varētu būt jautājums par kompensācijām, kas saimniecībām būtu piešķiramas gadījumā, ja tiks pieņemti likuma grozījumi par nozares slēgšanu.
Pārtikas un veterinārā dienesta 2022. gada 1. janvāra dati liecina, ka Latvijā ūdeles audzēja piecās novietnēs, kopskaitā – 124 948 vaislas dzīvnieku. Lapsas kažoka ieguvei Latvijā vairs netiek audzētas.
Savukārt Zemkopības ministrija (ZM) 10. janvārī Saeimas komisijā iesniegusi alternatīvu likumprojektu, kurā aicina kažokzvēru audzēšanu Latvijā aizliegt jau no 2024. gada 1. janvāra, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatību ūdeļu novietnēs. Ministrija rosina likumu papildināt arī ar 59.1 pantu, kurā tiktu precizēti sodi par aizlieguma neievērošanu.
Tautsaimniecības komisijas sēdē zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts skaidroja, ka, viņaprāt, uzņēmējiem dotais laiks līdz 2024. gadam ir pietiekami ilgs, lai pārorientētu savu biznesu.
Pārtikas un veterinārais dienests pērn aprīlī ziņoja par konstatētu Covid-19 infekciju deviņām mirušām ūdelēm SIA “Baltic Devon Mink” kažokzvēru audzētavā Iecavas novadā.
Savukārt ZM, pamatojoties uz Slimību profilakses un kontroles centra riska novērtējuma ziņojumu, 2021. gada decembra vidū gatavoja Ministru kabineta lēmumprojektu par “Baltic Devon Mink” ūdeļu novietnē esošo dzīvnieku likvidāciju, jo ūdeļu novietnē pastāv riski turpmākai SARS-CoV-2 vīrusa mutācijas varbūtībai un cilvēku inficēšanās iespējām.
Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm dzīvnieku izkaušana un novietnes slēgšana varētu izmaksāt ap 20 miljoniem eiro, kas būtu kompensācija par nogalinātajiem vaislas dzīvniekiem, izmaksas par dzīvnieku nogalināšanu, dezinfekciju u. c. izdevumiem.
S. Vilciņa deputātus informēja, ka nozare nepiekrīt nevienam pārejas perioda termiņam un ir pret likumdošanas izmaiņām. Viņa uzskata, ka kažokzvēru audzēšana var sekmīgi turpināt strādāt arī pandēmijas apstākļos, pašlaik notiek sarunas par vakcīnu iepirkumu ūdelēm, jo ASV šādas vakcīnas jau tiek izmantotas. “Ceram, ka aprīlī varētu sākt dzīvnieku vakcināciju,” saka asociācijas pārstāve.
Biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāvis A. Andersons savukārt iestājas par ilgāku likuma izmaiņu termiņu – līdz 2026. gadam –, jo tad nozare varētu pārorientēties un valstij nebūtu jāmaksā kompensācijas par biznesa likvidāciju.
A. Andersons: “Kā liecina ārvalstu pieredze, arī Latvijas izvēle ir starp pārejas periodu un finansiālām kompensācijām. Finansiālas kompensācijas biežāk izmaksā gadījumos, kad aizliegums stājas spēkā ļoti īsā termiņā. Savukārt pārejas periodam bez finansiālām kompensācijām parasti ir ilgāks termiņš.” Biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāvis zināja teikt, ka pārejas periods izmantots tādās valstīs kā Vācija, Slovākija, Bosnija un Hercegovina, Luksemburga, Ungārija, Horvātija, Serbija un, sākotnēji, Nīderlande. Viņaprāt, arī Latvijas gadījumā būtu svarīgi neievilkt valsti tiesvedībā, bet gan dot samērīgu laiku zvēraudzētājiem pārorientēties.
Deputāts Ivars Zariņš debatēs pauda viedokli, ka šai nozarei agrāk vai vēlāk pienāks gals. Savā vērtējumā par ZM iesniegto alternatīvo likumprojektu deputāts bija kritisks, saredzot tajā mēģinājumu “torpedēt” centienus aizliegt zvēraudzēšanas biznesu.
“Svarīgi ņemt vērā visus tiesiskos aspektus un ievērot tiesiskās paļāvības principu, lai nerastos pretenzijas pret valsti,” akcentēja komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans. “Tādēļ komisija neatbalsta Zemkopības ministrijas ierosinājumu veidot alternatīvu likumprojektu, kas noteiktu saīsinātu pārejas periodu nozares slēgšanai. Tajā saskatāmi tiesiskās paļāvības riski.”
Lai tiktu pieņemts zvēraudzēšanas kažoku ieguvei aizliegums, vajadzīgs Saeimas deputātu vairākuma atbalsts kopumā trīs likumprojekta lasījumos.
