Kopš 2001. gada, kad notika pirmā lauksaimniecības skaitīšana pēc neatkarības atgūšanas, lauku saimniecības kļuvušas lielākas gan pēc izmantotās zemes platības, gan pēc ekonomiskā lieluma – standarta izlaides. Lauku saimniecības pārsvarā specializējušās kādā konkrētā jomā, tāpēc pēdējos 20 gados 3,5 reizes samazinājies jauktajā augkopībā un lopkopībā specializēto saimniecību īpatsvars.
Pērn gan jauktajā augkopībā un lopkopībā, gan piena lopkopībā bija specializējušās 10,7% no saimniecību kopskaita. Pirms 10 gadiem piena lopkopība bija otrs svarīgākais specializācijas virziens (21,5% saimniecību).
Salīdzinot ar 2010. gadu, palielinājies arī bioloģisko lauku saimniecību skaits un to apsaimniekoto lauksaimniecības zemju platības.
2020. gadā tika iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,5 milj. tonnu, sasniegta arī augstākā graudaugu ražība – vidēji no viena hektāra ievākti 46,4 centneri. Savukārt 2021. gadā ilgstošā karstuma un sausuma ietekmē graudaugu ražība bija zemākā pēdējo trīs gadu laikā.
Diemžēl 2022. gads lauksaimniecības nozarei nesis jaunus pārbaudījumus. Ģeopolitiskā situācija – Krievijas agresīvā politika un uzsāktais neizprovocētais karš Ukrainā – ietekmē gan lauksaimniekus, gan pārtikas ražotājus, jo ir pārtrauktas barības izejvielu piegādes no Ukrainas, ievērojami pieaugušas izejvielu cenas, mainījušies apmaksas nosacījumi. Kā norādījušas vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas 3. maijā publicētajā atklātajā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, nozare ir nonākusi dziļas krīzes situācijā.
UZZIŅAI
Plašāka informācija par 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem – par lauku saimniecību skaitu, vidējiem lielumiem, zemes izmantošanu, lauksaimniecības dzīvniekiem un nodarbinātajiem lauksaimniecībā reģionos un novados – pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Nozares/Lauksaimniecība”.
2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātu kopsavilkums (pdf).
