ES pilsoņiem, pērkot lauksaimniecības zemi, neprasīs latviešu valodas zināšanas

Izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodots 7. septembrī.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņu mērķis ir pilnveidot lauksaimniecības zemes darījumu tiesisko regulējumu, lai veicinātu efektīvu, racionālu un ilgtspējīgu lauksaimniecības zemes izmantošanu, tostarp papildinot lauksaimniecības zemes pirmpirkuma tiesību subjektu loku.

ES Cilvēktiesību tiesa: likuma prasība ir diskriminējoša

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb lauksaimniecības zemes darījumu tiesiskais regulējums ietverts likuma sestajā nodaļā. Viena no likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” izvirzītajām prasībām lauksaimniecības zemes iegādei ir nosacījums, ka citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu (EEZ) un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kā arī juridisko personu kapitāldaļu (akciju) īpašniekam vai īpašniekiem, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla sabiedrībā, un visām personām, kurām ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja tās ir minēto valstu pilsoņi, ir jābūt saņēmušiem ES pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei.

Ar ES Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumu lietā C206/19 KOB tika atzīts, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskais regulējums, kas ārvalstu juridisko personu kapitāldaļu īpašniekiem uzliek pienākumu zināt valsts valodu un prasa reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem, ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Tika atzīts, ka likuma tiesiskais regulējums ir diskriminējošs un ierobežo brīvu uzņēmējdarbību.

To ievērojot, no likuma tiek izslēgta prasība par to, ka iepriekšminētajiem ārvalstu zemes pircējiem vajadzīga ES pilsoņa reģistrācijas apliecība un dokuments par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vecākā eksperte Renāte Priedīte norāda, ka jau šobrīd no ES dalībvalstu pilsoņiem, EEZ valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri iegādājas lauksaimniecības zemi, netiek prasītas valsts valodas zināšanas.

“ES Cilvēktiesību tiesas nolēmums bija jāiestrādā nacionālajā likumdošanā. ES jau ir sākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju,” atklāja ministrijas pārstāve.

Patiesais labuma guvējs

Ar grozījumiem tiek precizēts 28.¹ pants, jo jau šobrīd Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 748 “Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi” paredz pienākumu pašvaldībām pārbaudīt patieso labuma guvēju.

Patiesais labuma guvējs saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 5. punktu var būt ne tikai juridiskās personas īpašnieks, bet arī persona, kura kontrolē juridisko personu vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai notiek gadījuma rakstura darījums.

Tādējādi arī juridiskās personas patiesajam labuma guvējam (ne tikai dalībniekam) ir jābūt tās valsts pilsonim, kura noteikta likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. pantā.

Lai novērstu krāpšanu

Pirms nepilna gada Latvijas zemes fonds brīdināja, ka ir aktivizējušies cilvēki, kuri, izmantojot zemes īpašnieku uzticēšanos un nezināšanu un mēģinot apiet valstī ar likumu noteiktās pirmpirkuma tiesības, cenšas lēti uzpirkt lauksaimniecības zemes īpašumus, lai pēc tam tos pārdotu par krietni lielāku cenu. Uzpircēji pierunā zemes īpašnieku sākumā pārdot tikai nelielu daļu īpašuma, piemēram, 1/10 zemes domājamo daļu. Tādā veidā pēc Civillikuma jaunais kopīpašnieks iegūst pirmpirkuma tiesības uz visu īpašumu, ar kuru pārdevējs vairs nevar rīkoties bez uzpircēja piekrišanas.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

• Pirmpirkuma tiesības darījumos ar lauksaimniecības zemi

Lai novērstu šādus negodprātīgus darījumus ar lauksaimniecības zemi, tiek precizēts likuma 30.¹ pants. Grozot šī panta pirmo daļu, paredzēts, ka turpmāk personām, kas vēlēsies iegūt īpašumā arī domājamās daļas no nekustamā īpašuma, kura sastāvā ir lauksaimniecības zeme, būs jāiesniedz iesniegums tā novada pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme.

“Arī domājamo daļu pirkšanai turpmāk savu piekrišanu dos pašvaldības komisijas,” akcentē R. Priedīte.

Atsavināšanas darījums nav atceļams

Ar grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” tiek precizēts 30.² pants, papildinot to subjektu loku, kuriem ir pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi. Likumprojekts paredz noteikt, ka pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi secīgi varēs izmantot  zemes kopīpašnieks, tāpat kā līdz šim – zemes nomnieks, kā arī Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.

Likuma pants ir papildināts ar normu, ka atsavināšanas darījums nav atceļams situācijā, kad savas pirmpirkuma tiesības izmanto Latvijas zemes fonds.

“Līdz šim nereti pārdevējs darījumu atcēla, kad pirmpirkuma tiesības vēlējās izmantot Latvijas zemes fonds. Līdz ar to likuma 30.² pants tiek papildināts ar šādu jaunu likuma normu. Augstākā tiesa savos spriedumos ir skaidri norādījusi uz pirmpirkuma tiesību izlietošanu,” skaidroja R. Priedīte.

“Zemnieku saeima”: prasība pēc valodas zināšanām nebūtu jāatceļ

Biedrība “Zemnieku saeima” vairāku gadu garumā ir piedalījusies likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozīšanā. “Zeme noteikti nav izmantojama kā investīciju līdzeklis vai līdzeklis naudas ieguldījumiem. Zemei ir jāražo, jārada darbavietas un nodokļi un jāattīsta ekonomika reģionos. Svarīgi ir noturēt zemi vietējo ražotāju rokās, nevis ļaut dažādiem ārvalstu fondiem zemi iegādāties kā investīciju, jo Latvijas ekonomika no tā nekādu labumu negūs,” uzskata biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Tādējādi “Zemnieku saeima” neatbalsta to, ka no ārvalstu zemes pircējiem vairs netiktu prasītas valsts valodas zināšanas. “Daudzās citās ES valstīs bez valodas zināšanām persona nevar iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Piemēram, Francijā neviens latvietis nevar iegādāties zemi, ja nezina franču valodu,” apgalvo M. Trons. “Sliktā pieredze rāda, ka bieži vien normatīvo aktu pārkāpumus lauksaimniecības nozarē pieļauj tās fiziskās personas, kuras nepārzina valsts valodu un līdz galam neizprot normatīvos aktus.”

“Zemnieku saeima” uzsver, ka noteikti ir jārisina arī vairāki jautājumi par kapitāldaļu pirkšanu un pārdošanu, jo ir jābūt zināmiem kritērijiem, lai pašvaldību komisija izvērtētu, kura fiziskā vai juridiskā persona drīkst vai nedrīkst iegādāties kapitāldaļas no uzņēmuma, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību.