FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem, kas stājas spēkā 18. jūlijā, noteikts, ka Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, Latvijā pērkot lauksaimniecības zemi, vairs nebūs jāzina valsts valoda vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei. Precizēts subjektu loks, uz ko attiecas pirmpirkuma tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi, kā arī noteikts, ka juridiskajām personām, iegādājoties lauksaimniecības zemi, turpmāk būs jānorāda visi patiesie labuma guvēji.
Likumprojekts tika sagatavots, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumu lietā C-206/19 KOB, kurā atzīts, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu juridisko personu kapitāldaļu īpašniekiem uzlikto pienākumu zināt valsts valodu un noteikto prasību reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū.
Likuma līdzšinējais tiesiskais regulējums ir atzīts par diskriminējošu un brīvu uzņēmējdarbību ierobežojošu, norādīts likumprojekta anotācijā. To ievērojot, no likuma izslēgta prasība par Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību un valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kā arī juridisko personu kapitāldaļu (akciju) īpašniekam vai īpašniekiem, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla sabiedrībā, un visām personām, kurām ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja tās ir minēto valstu pilsoņi.
Likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” ir saglabāts nosacījums, ka dokuments par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei jāsaņem fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksa valstu pilsoņi.
Likumā precizēts nosacījums par to, ka juridiskajām personām, iegādājoties lauksaimniecības zemi, obligāti jānorāda visi patiesie labuma guvēji.
Lai novērstu negodprātīgus darījumus, kad personas iegādājas domājamo daļu no nekustamā īpašuma, kura sastāvā ir lauksaimniecības zeme, bet vēlāk iegūst īpašumā visu zemi, izmantojot likumā noteiktās kopīpašnieka pirmpirkuma tiesības un tādējādi no izvairoties pašvaldības komisiju darījumiem ar lauksaimniecības zemi, precizēts likuma 30.1 pants.
Precizēts arī likuma 30.2 pants, papildinot to subjektu loku, kuriem ir pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi.
Likums noteic, ka pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi secīgi varēs izmantot šādi subjekti:
Šādi nosacījumi ir nepieciešami, lai izslēgtu tādus darījumu subjektus, kuri nākotnē neplāno lauksaimniecības zemi izmantot lauksaimniecībai, uzsvērts anotācijā.
Izmaiņas veiktas ar mērķi pilnveidot lauksaimniecības zemes darījumu tiesisko regulējumu un veicināt efektīvu, racionālu un ilgtspējīgu lauksaimniecības zemes izmantošanu.
