Ugunsnelaime: kā glābties pašam un palīdzēt citiem

Allaž viens un tas pats – nupat daudzstāvu mājā ugunsdzēsēji no piedūmota dzīvokļa, kur degušas sadzīves mantas, izglābuši trīs cilvēkus. Sodrēji divu ēku skursteņos, atkal – bez uzraudzības atstāts piededzis ēdiens, garāža ar visu auto, atkritumi, malka, elektrosadales skapis... Kādēļ gan?

Par ugunsgrēku cēloņiem un to novēršanu stāstījām LV portāla rakstā "Ugunsnelaime: drošībā tas, kurš pats sevi sargās". Ja vien tas ko līdzētu... Pērn Latvijā dzēsti vairāk nekā 10 000 ugunsgrēku (no tiem dzīvojamā sektorā 3155). Tā kā arvien deg, tad tomēr vismaz būtu jāiegaumē, kā pareizi rīkoties, ja izcēlusies ugunsnelaime. Jo vairāk tādēļ, ka ugunsgrēkos šogad dzīvību zaudējuši jau 18 cilvēku.

Ugunsgrēks mājoklī: doties prom bez kavēšanās

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pirmām kārtām iesaka – ja mājoklī izcēlies ugunsgrēks, nevajag krist panikā, jo pareizas rīcības izvēle palielina iespējas izglābties. Ļoti bieži ugunsnelaimes sākas tieši naktī, un tātad - ja pamostaties un konstatējat, ka izcēlies ugunsgrēks, pārvelieties pāri gultas malai un rāpus dodieties uz durvju pusi: tuvāk grīdai būs iespējams paglābties no bojāejas. Mēģiniet uztaustīt durvis ar roku un nekavējieties, cenšoties paņemt kādas drēbes vai vērtīgas mantas.

Ja durvis nav karstas, mazliet paveriet tās un pārliecinieties, vai ārpusē nav dūmi un uguns. Atstājot telpu, aizveriet durvis - tas mazinās uguns izplatību un aizsargās īpašumu. Neaizmirstiet gan paņemt atslēgas: ja visi evakuācijas ceļi būs slēgti un pamest ēku nebūs iespējams, tās būs vajadzīgas, lai atgrieztos dzīvoklī, kas kļūs par drošāko patvēruma vietu.

VUGD mājaslapā atrodami arī šādi ieteikumi:

• nemēģināt meklēt degšanas vietu – šādi var zaudēt vērtīgo laiku, kas var būt izšķirošs, lai paspētu glābties;
• neuzkavēties kāpņu telpās un gaiteņos, domājot, ko darīt, jo māja jāpamet pēc iespējas ātrāk. Jāpatur prātā, kuri mājas gaiteņi ved strupceļā, un no tiem jācenšas izvairīties;
• vienmēr jāizmanto tikai kāpnes, nekad – lifts (tas var apstāties stāvā, kurā izcēlies ugunsgrēks, kā arī lifta šahta var būt stipri piedūmota);
• jāņem vērā, ka mājas iedzīvotāju vidū var izcelties panika, tāpēc jāturas pie kāpņu margām – tas palīdzēs drūzmā saglabāt līdzsvaru un nenokrist;
• stipra sadūmojuma apstākļos pārvietoties uz izeju gar sienām, iespējami tuvāk grīdai;
• pirms atstāt ēku, nemēģināt iekštelpās satikt visus tuviniekus, jo dārga ir katra minūte;
• tiklīdz cilvēks ir drošībā, viņam jāzvana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Nevajag uzskatīt par pašsaprotamu, ka to jau izdarījis kāds cits. Saruna ar dispečeru jāturpina tik ilgi, kamēr viņš saņēmis visu nepieciešamo informāciju;
• ievērot objekta apsardzes darbinieku un personāla dotos norādījumus un neatgriezties ēkā, kamēr ugunsdzēsēji to nav atļāvuši;
• bez nepieciešamības neuzturēties negadījuma vietas tuvumā;
• ja negadījuma vietas tuvumā esat novietojis savu automašīnu, pēc iespējas ātri tā jāaizbrauc, atbrīvojot vietu operatīvajam transportam.

Ja no telpas izkļūt nav iespējams

Taču var būt arī tā, ka, nokļuvuši līdz durvīm, sataustāt, ka tās ir karstas. Tas var nozīmēt, ka aiz durvīm plosās uguns, un tad ir cits rīcības modelis – durvis nedrīkst vērt vaļā, jo tad liesmas uzreiz iekļūs telpā. Šādā gadījumā aizvērtas durvis var kļūt par aizsegu no uguns uz diezgan ilgu laiku un pasargāt, līdz ierodas glābēji. Tad jārīkojas šādi:

• vispirms jāaizdrīvē spraugas – tam vislabāk kalpos mitri dvieļi, segas, kā arī palagi, kādi apģērba gabali;
• ja ir pieejams telefons un telpā, kurā cilvēks atrodas, nav dūmu, jāzvana uz tālruni 112;
• rāpus jādodas pie loga un tas mazliet jāpaver, bet nekādā gadījumā nav jāatver visā pilnībā, jo tādējādi radīsies caurvējš, kas veicinās dūmu pieplūdumu istabā;
• turoties zemu pie loga, varēs elpot svaigu gaisu no ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas lēnām piepildīs istabu;
• ja vien iespējams, deguns un mute jāaizsedz ar kādu samitrinātu materiālu - tas filtrēs dūmus, un elpot būs vieglāk;
• pilnīgi atvērt logu vai izsist stiklu pieļaujams tikai galējas nepieciešamības gadījumā; tad dūmi var iekļūt telpā arī no mājas ārpuses (turklāt, ja stikls būs izsists, vairs nebūs iespēju logu aizvērt);
• ja mājoklis atrodas pirmajā stāvā un cilvēks pa logu var izkļūt drošībā, tad tas bez kavēšanās jādara;
• ja dzīvoklis ir augstāk par pirmo stāvu, labāk atturēties no lēmuma lēkt. Kā informē VUGD, daudzi cilvēki, kuri būtu varējuši ugunsgrēkā izdzīvot, gaidot palīdzību savā istabā, ir gājuši bojā, lecot no bīstama augstuma.

Ja no telpas izkļūt nevar, ir jādara viss iespējamais, lai pievērstu uzmanību savai atrašanās vietai – vai nu ar kādu priekšmetu radot troksni, vai vicinot pa logu dvieli vai palagu, nevis kliedzot, jo balsi avārijas situācijā var arī nesadzirdēt.

Ja ugunsgrēks ir izglītības iestādē

Par to pat negribas domāt, taču ugunsnelaime var atgadīties arī izglītības iestādē. Kā informē VUGD, katra izglītības iestāde izstrādā rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā un ne retāk kā reizi gadā organizē praktiskās nodarbības tā īstenošanā.

Taču arī šim gadījumam der iegaumēt dažus rīcības pamatprincipus. Pirmkārt, par ugunsgrēku nekavējoties ir jāziņo VUGD. Nākamais – mierīgi un nosvērti jāpaziņo par cilvēku evakuācijas uzsākšanu. To iespējams izdarīt pa iekšējo translācijas tīklu vai ar megafona palīdzību. Par evakuācijas izziņošanas līdzekli var izmantot arī skolas zvanu.

"Ja mājoklī izcēlies ugunsgrēks, nevajag krist panikā."

Skolotāja vai audzinātāja pienākums ir sagatavot bērnus evakuācijai un izvest viņus no telpām. Ja pirmsskolas izglītības iestādē ir klusā stunda, bērnus uzmodina un ātri apģērbj. Ja laika ir maz, apģērbu paņem līdz un bērnus apģērbj pēc evakuācijas.
Saskaņā ar rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā bērnus evakuē uz iepriekš noteiktu vietu, un ir svarīgi, lai visiem bērniem šī vieta būtu zināma. Tas palielina bērnu iespēju patstāvīgi atrast izeju, ja nu kāds evakuācijas laikā noklīst.
Sapulcēšanās vietā klātesošie jāpārbauda pēc saraksta, noskaidrojot trūkstošo atrašanās vietu un par to visu ziņojot izglītības iestādes un ugunsgrēka dzēšanas vadītājam. Protams, cietušajiem jāsniedz pirmā medicīniskā palīdzība.

Kā rīkoties, ja aizdegusies automašīna

Operatīvajās ziņās nereti lasām arī par automašīnu aizdegšanos. Kā informē VUGD, transportlīdzekļu aizdegšanās visbiežāk ir saistīta ar traucējumiem elektrosistēmā vai bojātu vai nolietotu gāzes balonu izmantošanu. Tāpat aizdegšanās nereti notiek dzinēja nodalījumā, un to mēdz izraisīt degvielas padeves cauruļu plīsums vai citu veidu bojājumi, kad izlijusī degviela nokļūst uz sakarsušām dzinēja detaļām.

Automašīnai aizdegoties, pirmais obligātais nosacījums ir iespējami ātrāk izslēgt auto dzinēju, lai pārtrauktu degvielas plūsmu sistēmā. Ja auto dzinējs darbināms ar gāzi, tad papildus sistēmas noslēgšanas slēdži atrodas gāzes balona tiešā tuvumā, lielākoties auto bagāžas nodalījumā.

Ja auto aizdegšanās saistīta ar bojājumiem elektroinstalācijā, tad parasti vispirms jūtama raksturīga deguma smaka, pēc tam – sadūmojuma pazīmes. Arī šādos gadījumos nekavējoties jāpārtrauc kustība, jāizslēdz dzinējs un noteikti jāatvieno akumulators, kas ir visas automobiļa elektrosistēmas barošanas avots.

Vecāka gadagājuma auto nereti ir aprīkoti ar masas slēdžiem - šādiem auto atslēgt elektrosistēmu ir salīdzinoši vieglāk un ātrāk. Jaunākiem auto tādu slēdžu ielikšana nav paredzēta, jo ir pārāk daudz visādu elektronisku ierīču, kuras nav paredzēts izslēgt arī tad, ja dzinējs nedarbojas.

Lai nelaimes gadījumā varētu palīdzēt sev un citiem, katrā automašīnā ir jābūt aptieciņai, ugunsdzēsības aparātam, nesintētiska materiāla pārklājam, brīdinājuma zīmēm.

Kā rīkoties, ja auto aizdedzies? VUGD sniedz šādus padomus:

• nekavējoties apstādināt auto, izslēgt dzinēju;
• evakuēt no automašīnas pasažierus;
• atkarībā no situācijas nodrošināt auto nekustīgumu ar rokas bremzi vai citiem līdzekļiem;
• izsaukt ugunsdzēsējus, zvanot uz tālruni 112;
• ja iespējams, atvienot akumulatora "klemmes";
• darīt visu iespējamo, lai mazinātu incidenta sekas – sākt dzēšanas darbības, lūgt palīdzību citiem satiksmes dalībniekiem;
• iespēju robežās novērot situāciju ap auto, sekot situācijas attīstībai, piemēram, vai ir redzamas dzirksteļošanas pazīmes, vai notiek nekontrolēta degvielas noplūde zem auto. Tādējādi var prognozēt situācijas attīstību, sevi un citus savlaikus pasargājot no ugunsgrēka bīstamo faktoru ietekmes.

Kā dzēst uguni? Protams, ar ugunsdzēsības aparātu, kam obligāti jābūt katrā transportlīdzeklī. Parasti automašīnās ir 1 līdz 2 kg pulvera ugunsdzēsības aparāti, kā arī sastopami ogļskābās gāzes jeb oglekļa dioksīda (CO₂) aparāti. Ja šāda ierīce ir iegādāta, VUGD iesaka uzreiz iepazīties ar informāciju, kas izklāstīta uz tās uzlīmes, lai nepieciešamības gadījumā saprastu, kas un kā darāms.

Lai dzēšana norisinātos maksimāli efektīvi, dzēšanas vielai (pulverim vai gāzei) jātiek iespējami tuvāk aizdegšanās vietai – šīs vielas strūkla jāvirza turp, no kurienes sākusies degšana. Tātad – uz liesmas apakšu, nevis uz vietu, kuru degšana skārusi jau izplatības procesā (liesmas augšpusi.)

"Ja aizdedzies auto, uzreiz ir jāizslēdz dzinējs."

Kā ugunsdrošības lekcijās uzsver VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Dienesta nodaļas vecākais inspektors Juris Blūzmanis, nekad nedrīkst  visā pilnībā atvērt motora pārsegu (ko gan instinktīvi gribas darīt!), jo skābekļa pieplūde sekmēs ugunsgrēka attīstību. Ugunsgrēka dzēšanai tas jāpaver vien nedaudz vai jāizmanto citi pieejamie atvērumi.

Protams, efektīvāk būs, ja dzēšanā vienlaikus izmanto nevis vienu, bet vairākus aparātus, tādējādi palielinot ugunsdzēšamo vielu padeves intensitāti laika vienībā. Tālab VUGD rekomendē meklēt palīdzību pie citiem satiksmes dalībniekiem un nekad no tās neatteikties. Turklāt, kopīgi darbojoties, darbības būs drošākas, jo ekstremālā situācijā atrasties vienatnē vienmēr ir grūtāk.

Ja liesmas skārušas transportlīdzekļa salonu, tad auto nekavējoties jāpamet: šādā gadījumā degšana izplatās ļoti ātri, turklāt izdalās ļoti daudz īpaši indīgu vielu.

Nobeigumā vēl kāds padoms: iespēju robežās aizvērt visus spēkrata logus un durvis, sagatavot ugunsdzēsības aparātu un pavērt vien nelielu durvju spraugu, iztukšot visa ugunsdzēsības aparāta (labāk vairāku!) saturu automašīnas salonā.

Jādomā, ka tādas situācijas, kā aprakstīts iepriekš, mums nenāksies piedzīvot. Taču – atcerēsimies skaitļus: pērn 10 311 dzēstu ugunsgrēku, 90 bojāgājušo, 304 cietušie, 218 izglābto, aizpērn – 12 175, 94 bojāgājušie, 283 cietušie, 299 izglābti... Šogad?