Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
Tik trauksmainas un traģiskas dienas kā decembrī, kad nācās dzēst pa trim desmitiem ugunsgrēku diennaktī un ļaudis zaudēja ne vien pajumti, bet arī dzīvības, visticamāk, vairs neatkārtosies. Novārtā pamestu Adventa vainagu un eglīšu svecīšu, kā arī sala spelgoņā versmojošu krāšņu laiks ir garām. Tomēr statistika nav iepriecinoša: pērn 90, šogad – jau 17 ugunsgrēkos bojāgājušo, tostarp daži bērni.
Piededzis ēdiens un cigarete gultā
Pārlūkojot VUGD operatīvās ziņas, redzams, cik vienkārši šīs postošās nelaimes mēdz notikt. Kādā janvāra diennaktī, kad bija vairāk nekā divdesmit izsaukumu, ugunsdzēsēji ne tikai dzēsuši lielākus ugunsgrēkus dzīvojamās ēkās, kur bija cietušie, bet devušies arī uz vietām, kur dega atkritumi, elektroinstalācijas vadi, sadzīves mantas, televizors, dīvāns, elektrības stabs, vairākas vieglās automašīnas, neapsaimniekotas ēkas piebūve, saimniecības ēkas, sodrēji četru ēku dūmvados un bez uzraudzības atstāts piededzis ēdiens.
Kaut arī šādi fakti mudina domāt, ka vismaz dzīvojamā sektorā sarkanais gailis plosījies niknāk nekā citkārt, dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste saka – pēc vidējās statistikas ugunsnelaimju nav palicis vairāk. Šī statistika dzīvojamo māju sektorā gadu no gada ir diezgan noturīga un uzrāda, ka visvairāk ugunsnelaimju (un tajās dzīvību zaudējušo) ir apkures sezonas laikā. Piemēram, kā liecina VUGD informācija, pērn ugunsgrēkos visvairāk bojāgājušo bija janvārī un februārī (attiecīgi 12 un 14), no marta līdz oktobrim sarūkot vismaz divkārt un trīskārt, bet līdz ar intensīvas apkures sezonas sākumu novembrī atjaunojoties iepriekšējā apmērā.
"Pēc vidējās statistikas ugunsnelaimju nav kļuvis vairāk."
"Mūsu dienests ugunsgrēku cēloņus, protams, neizmeklē, taču, veicot dzēšanas darbus, pieredzējuši ugunsdzēsēji iespējamos ugunsnelaimes cēloņus notikuma vietā lielākoties tomēr vizuāli var noteikt – kur degšana sākusies, kā attīstījusies."
Dzīvojamā sektorā visvairāk ugunsgrēku joprojām rodas neuzmanīgas rīcības ar uguni dēļ. "Tas varbūt jebkas – sākot ar svecītēm un beidzot ar smēķēšanu. Ļoti bieži ugunsgrēkus izraisa smēķētāji gultā, dīvānos, un tajos ir arī liela daļa no bojāgājušajiem," stāsta V.Gribuste. "Kā nākamos var nosaukt divus iemeslus, kas gadu no gada mainās; viens ir apkure (katrs desmitais ugunsgrēks ir saistīts ar to) – netīrīti dūmvadi, tehniski bojātas apkures iekārtas, kurām, piemēram, ir spraugas, plaisas un tamlīdzīgi, otrs - nepareiza apkures ierīču lietošana, piemēram, vaļā atstātas plīts vai krāsns durtiņas, kurtuvē ievietota pārāk gara malka, kādēļ durtiņas nevar aizvērt un dzirksteles lido pa gaisu... Cilvēki plīts vai krāsns aizkurināšanai nereti arī lieto degšķidrumus, kas mēdz izraisīt plašu uzliesmojumu un izplatīties telpā."
Kā trešo lielāko ugunsgrēka cēloni V.Gribuste nosauc novecojušu, deformētu, bojātu elektroierīču un elektroiekārtu lietošanu. "Tās var būt ierīces, kam bojāti vadi, kuru dēļ var rasties īssavienojums. Tas var rasties arī elektroinstalācijas sistēmā, ja tā ir nolietota un nav kārtībā."
Arī krāsnij un dūmvadam vajadzīga tehniskā apkope un apskate
Tādējādi iznāk, ka gandrīz visi ugunsgrēki ir pašu cilvēku izraisīti: neuzmanības, neapdomības un neapzinīguma dēļ, nedomājot par to, ko viņi dara un kādas var būt sekas.
Ugunsnelaimju cēloņus var klasificēt divējādi, skaidro V.Gribuste. Tie ir vai nu cilvēka acumirkļa rīcība un sekas, vai ilgtermiņa neizdarība un no tās izrietoša nelaime.
"Katru gadu atkārtojas viens un tas pats: ik dienu ir vairāk nekā desmit izsaukumu cilvēku pēkšņas rīcības seku dēļ – jau minētā svecīšu dedzināšana, neaizvērtas plīts durtiņas, uguns tuvumā atstātas drēbes. Ja pabraukājam pa lauku apvidiem, tad redzam, ka pie (vai uz) plītīm un krāsnīm nolikti žāvēties apģērba gabali, turpat pie durtiņām nomesta malka vai skaidas. Tā ir pierasts, visi tā dara... Cilvēkiem šķiet, ka priekšmeti var aizdegties tiešā uguns tuvumā, bet daudzas lietas diemžēl var aizdegties no liela karstuma blakām, it sevišķi sintētiski materiāli.
Bet ir arī nolaidība ilgtermiņā, kas var beigties ātri un dramatiski – netīrīti dūmvadi, neremontētas apkures ierīces un elektroierīces un instalācijas sistēmas.
Es mēdzu salīdzināt – ja mašīnai reizi gadā ir jāveic tehniskā apskate (tātad arī apkope), tad bieži vien aizmirstam, ka arī apkures ierīcēm ir vajadzīga šāda apkope. Ja laukā auksts laiks un mājai nav pietiekama siltumnoturība, plītis vai krāsnis var pārkurināt, kad karstums ir pārāk liels un aizdegas, piemēram, tuvējās koka konstrukcijas.
Par ko brīdina un ko iesaka VUGD
Daudzas no iepriekš minētajām nelaimēm būtu izpalikušas, ja iedzīvotāji ņemtu vērā kaut daļu no VUGD mājaslapā publicētajiem padomiem.
Vēl VUGD pievērš uzmanību, ka cietā kurināmā krāsns vai virtuves pavarda kurtuves priekšā degtspējīgu materiālu grīda jāpārklāj ar skārda vai cita nedegoša materiāla loksni, ne mazāku par 50 cm perpendikulāri kurtuves ailai un 70 cm paralēli tai.
Kurināmie materiāli (ogles, kūdra), kam piemīt pašaizdegšanās spēja, jāuzglabā īpaši šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos (ne tuvāk par 10 metriem no degtspējīgām ēku vai būvju konstrukcijām). Svarīgākais gada aukstajos mēnešos ir ievērot elementāru piesardzību.
Mājoklī ierīkoto vietējo apkures ierīču ekspluatācijas gaitā aizliegts:
Vajadzīgs ne tikai zibensnovedējs, bet arī dūmu detektors
Īpaša sadaļa VUGD ugunsdrošības padomos atvēlēta arī elektroierīču ekspluatācijai.
Protams, mājā dzīvot būs daudz drošāk, ja saimnieks būs parūpējies par zibensnovedēju, ja tajā būs ugunsdzēsības aparāts, kas palīdzēs uguni ja ne pilnībā apturēt, tad vismaz ierobežot līdz brīdim, kamēr ierodas ugunsdzēsēji.
Daudz dzīvību, visticamāk, būtu glābtas, ja saimnieki savā mājā būtu parūpējušies par dūmu detektoru uzstādīšanu. Šīs ietaises jau ir ierastas (obligātas) publiskajās telpās, taču vecākās dzīvojamās mājās vai saimniecības ēkās to klātbūtni pašlaik nosaka tikai īpašnieka zināšanas un vēlme pēc drošības. Jaunās mājās detektoriem ir jābūt, jo ir noteikts - kopš 2008.gada marta Latvijā jaunuzbūvētās, rekonstruētās un renovētās dzīvojamās ēkās dzīvokļi ir jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.
"Ļoti bieži ugunsgrēkus izraisa smēķētāji gultā, dīvānos."
V.Gribuste stāsta, ka pašlaik jau apspriešanai sagatavots Ugunsdrošības noteikumu grozījumu projekts, kas cita starpā paredzēs prasību no 2020.gada dūmu detektorus obligāti uzstādīt visās dzīvojamās telpās.
"Šie detektori varbūt neglābj īpašumu, bet vismaz cilvēku dzīvības, jo brīdinājums par ugunsgrēku nāk ātrāk. Cilvēks sadzird brīdinošo signālu, paspēj pamosties, pamanīt ugunsnelaimi, izglābties."
Analizējot VUGD statistiku par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās, ir secināts, ka aptuveni puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Turklāt lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši, atrodoties savās guļamistabās. Starp citu, līdzīgu nelaimi nesen piedzīvoja kāda ģimene, kad ugunsgrēka dūmos noslāpa divi bērni.
"Cilvēki arvien domā, ka ugunsnelaimes notiek kaut kur tālu, tās skar svešus ļaudis, bet ar pašiem nekas tāds nevar notikt. Tas ir līdzīgi kā ar ceļu satiksmes negadījumiem – kaut arī dažkārt pārkāpjam noteikumus, esam pārliecināti, ka ar mums nekas nevar notikt. Bet notiek," saka VUGD pārstāve. "Vecāki arī nedrīkst paļauties uz to, ka viņu bērniem skolā visu iemācīs. Nav tāda atsevišķa mācību priekšmeta "ugunsdrošība". Bērniem stāsta un māca par rīcību dažādās situācijās, ik pa laikam uz skolām dodas arī ugunsdzēsēji glābēji, bet tas nav pietiekami: var izstāstīt vispārīgos principus, ko darīt, bet katram bērnam ir jāiemāca, kā rīkoties, ja ugunsgrēks izceļas tieši viņa mājā vai, piemēram, kāpņu telpā, vai pie apakšējiem kaimiņiem, vai laukos pie vecmāmiņas. Tos principus, ko pastāsta skolā, ir jāpielāgo reālajai videi, jāizspēlē situācijas, lai reāla apdraudējuma gadījumā gan pieaugušie, gan bērni zinātu, kā rīkoties."
