SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
11. martā, 2016
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
1
9
1
9

Viltīgā slepkava tvana gāze: kā glābt desmitiem cilvēku dzīvību

Saindēšanās ar tvana gāzi parasti notiek aukstajos rudens, ziemas un pavasara mēnešos, kad kurinām krāsnis.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

„Kad virs oglēm vairs neredzēsi zilas liesmiņas un ogles būs pavisam tumšas, vari taisīt ciet šīberi,” pirms daudziem gadiem, kad mitinājāmies dzīvoklī ar krāsns apkuri, pamācīja vecāki. Šajā gadījumā manu vecāku senākos laikos sacītais visā pilnībā saskan ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu padomu – kurinot krāsnis, iedzīvotājiem jābūt ļoti uzmanīgiem. Tvana gāzei, kas rodas, nepilnīgi sadegot malkai jeb citam kurināmajam, nav ne krāsas, ne smaržas, un to cilvēks ar saviem dabiskajiem jutekļiem praktiski nevar sajust, tieši tāpēc tā ir īpaši bīstama.
īsumā
  • Latvijā visvairāk akūtas saindēšanās dēļ mirušo nāves cēlonis ir tieši tvana gāze.
  • Gadā šīs saindēšanās dēļ dzīvību zaudē aptuveni 100 cilvēku.
  • Tvana gāze jeb oglekļa monoksīds ir bezkrāsaina, bez garšas, smaržas, degoša, ļoti toksiska.
  • Tā ir ļoti bīstama cilvēkiem, jo iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, acīm, elpceļiem, sirdi un asinsvadiem.
  • Biežākais saindēšanās iemesls ir līdz galam neizkurinātas krāsnis, kā arī ugunsgrēki.
  • Bīstami var būt arī gāzes apkures katli, kas atrodas daudzos dzīvokļos un privātmājās.
  • Gāzes katli jāuzstāda atbilstoši drošības noteikumiem, un regulāri jāveic to apkope.

Tvana gāze jeb oglekļa monoksīds ir bezkrāsaina, bez garšas, smaržas, degoša, ļoti toksiska viela. Tā ir ļoti bīstama cilvēkiem, jo iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, acīm, elpceļiem, sirdi un asinsvadiem. Iekļūstot asinīs, tvana gāze veido savienojumu, kas neļauj transportēt skābekli, tādēļ audos rodas skābekļa deficīts. 

Ļoti augsta tvana gāzes koncentrācija var izraisīt cilvēka nāvi pat dažu minūšu laikā. Saindēšanās ar tvana gāzi parasti notiek aukstajos rudens, ziemas un pavasara mēnešos, kad kurinām krāsnis. Īpaši jāuzmanās, ja lielā kurināšana sākas pirms gulētiešanas. Tvana gāzes ieelpošanas gadījumā var rasties ne tikai saindēšanās, bet arī sirds ritma traucējumi, miokarda infarkts, insults. Sevišķi bīstami, ja saindēšanās notiek naktī: cilvēks var zaudēt dzīvību miegā, kad maņas nav tik jutīgas, kā esot nomodā.

Netveramais slepkava

Kā liecina statistika, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas un sepses klīnikā ik gadu nonāk aptuveni no 60 līdz 70 pacientu, kuri saindējušies ar tvana gāzi. Tāpat visā valstī kopumā visvairāk akūtas saindēšanās dēļ mirušo nāves cēlonis ir tieši tvana gāze; gadā šādi zaudējam aptuveni 100 cilvēku.

Pērn NMPD darbinieki vairāk nekā 200 reižu devušies palīgā cilvēkiem, kuri saindējušies ar tvana gāzi, piemēram, mājās pāragri aizverot krāšņu aizbīdņus, to saelpojoties pirtīs, bet šajā skaitā ir arī ugunsgrēkos cietušie.

Saindēšanās iespējama arī tad, ja, izmantojot autonomo gāzes apkuri, telpā netiek nodrošināts atbilstošs skābekļa pieplūdums. Par saindēšanos ar tvana gāzi liecina:

  • galvas reiboņi;
  • galvassāpes;
  • redzes traucējumi;
  • elpošanas traucējumi;
  • vemšana;
  • bezsamaņa.

Ja telpā izplūdusi tvana gāze, mediķi iesaka: pirmkārt, nekavējoties atvērt logus un durvis, lai strauji samazinātu tvana gāzes koncentrāciju telpā. Otrkārt, no telpām doties ārā svaigā gaisā.

Ja ir novērojami iepriekš minētie veselības traucējumu simptomi, bez kavēšanās jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot pa tālruņa numuru 113.

Svarīga ir sildiekārtu pareiza ekspluatācija

Biežākais saindēšanās iemesls, kā jau minēts, ir līdz galam neizkurinātas krāsnis un ugunsgrēki. Taču, izrādās, bīstami var būt arī gāzes apkures katli, kas atrodas daudzos dzīvokļos un privātmājās.

"Lai uzstādītu gāzes apkures katlu, vispirms ir nepieciešams projekts, kuru pasūta sertificētai firmai," stāsta SIA "Robert Bosch" valdes loceklis Kaspars Kalviškis. "Tas nodrošinās pareizu katla novietojumu un pieslēgumu gāzes vadam, kā arī sadegšanas produktu aizvadīšanu.

Mazākas problēmas rada modernie kondensācijas tipa katli, kam ir labāks enerģijas izmantošanas risinājums. Šīm ietaisēm ir ļoti zema dūmgāzes temperatūra, un to aizvadīšana problēmas nerada. Tādējādi tvana gāzes veidošanās un tās ieplūšana telpā nav iespējama."

Citādi ir, ja uzstādīts tā dēvētais parastais gāzes apkures katls. Šādas iekārtas ir lētākas, taču gāzi patērē vairāk. Tāpat jābūt pareizi izbūvētam skurstenim, lai nodrošinātu nepieciešamo velkmi.

"Pērn NMPD darbinieki vairāk nekā 200 reižu devušies palīgā cilvēkiem, kuri saindējušies ar tvana gāzi."

"Ja katls ir pareizi uzstādīts un normāli strādā, tvana gāzei nevajadzētu rasties," skaidro K.Kalviškis. "Tā rodas tad, ja normālam degšanas procesam sāk pietrūkt skābekļa. Tāpēc gāzes katliem atbilstoši būvnormatīviem ir jānodrošina nepieciešamā gaisa padeve.

Problēmas ar to visai bieži rodas senāk būvētās dzīvojamās mājās, kur, modernizējot mājokli, vecie logi nomainīti pret jauniem. Rezultātā dzīvoklis tiek hermetizēts, un, ja nav iekārtota pienācīga ventilācijas sistēma, gāzes katlam sāk pietrūkt skābekļa koncentrācijas gaisā. Šeit jāatceras - lai sadedzinātu vienu kubikmetru gāzes, vajag aptuveni desmit kubikmetru gaisa. Tas nozīmē, ka standarta katls, strādājot ar maksimālu jaudu, stundā sadedzina apmēram 20 kubikmetru gaisa.

Gaisa trūkuma dēļ katls zaudē savu efektivitāti, skurstenī veidojas kvēpi, taču tā vēl ir pusbēda. Atsevišķos gadījumos var veidoties ļoti bīstama situācija. Piemēram, ja virtuvē ir uzstādīts gan gāzes katls, gan pavarda tvaika nosūcējs, kas darbojas arī kā degšanai nepieciešamā skābekļa atsūcējs, jau tā hermetizētajā miteklī samazinot gaisa daudzumu un spiedienu. Tas nozīmē, ka katla izmeši pa skursteni izplūdīs nevis gaisā, bet gan ārējā spiediena ietekmē krāsies šajā noslēgtajā telpā. Tāpēc šādu mājokļu saimniekiem īpaša uzmanība jāpievērš telpu ventilācijai."

Tomēr K.Kalviškis uzskata, ka gāzes apkures katli nav paši bīstamākie, jo kļūmju gadījumā tie automātiski atslēdzas - piemēram, ja iekārtā nodziest uguns vai pārtrūkst gāzes padeve. Daudz bīstamākas ir malkas krāsnis, kurām nelaikā tiek noslēgts dūmvada aizbīdnis.

Pašlaik spēkā esošie noteikumi paredz, ka gāzes katlu pārbaudes ir jāveic vismaz reizi gadā. Taču daudzi saimnieki no pārbaudēm, par kurām jāmaksā, izvairās un neizmanto arī skursteņslauķa pakalpojumus.

Reaģējot uz vairākiem ārkārtas gadījumiem, katlu tirgotāji kopā ar ugunsdzēsējiem un akciju sabiedrības "Latvijas gāze" pārstāvjiem rosina veikt izmaiņas normatīvajos aktos. Top plāns par meistaru stingrāku sertificēšanu un obligātām katlu pārbaudēm, kuras būtu jāfiksē dokumentāli. Izskan arī citi ierosinājumi.

Lai pasargātu sevi, iedzīvotājiem tomēr vajadzētu:

  • vismaz reizi trijos mēnešos pārbaudīt (izmantojot papīra lapu vai sveci), vai virtuvē un vannas istabā darbojas ventilācija;
  • reizi gadā izsaukt meistaru, lai viņš pārbaudītu gāzes ūdenssildītāju, malkas plīti vai apkures katlu;
  • pieprasīt, lai mājas apsaimniekotājs reizi divos gados veic dūmvada profilaktisku apskati;
  • regulāri vēdināt dzīvokli.

Dzīvību var izglābt tvana gāzes detektori

Apkures iekārtu drošu ekspluatāciju garantē ne tikai pareiza, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām veikta apkures iekārtu izbūve. Apkures iekārtu izmantošanas drošību paaugstina arī gāzu noplūdes brīdinājuma ierīces, kuras signalizē par draudošajām briesmām.

No saindēšanās ar oglekļa monoksīdu iespējams izvairīties, mājoklī uzstādot tvana gāzes detektoru. Ja tvana gāzes koncentrācija pārsniegs pieļaujamo līmeni, detektors ar skaņas signālu (80–85 dB, kas tiek definēts kā nogurdinošs un traucējošs troksnis jeb rokkoncerta skanējums) brīdinās mājokļa iemītniekus par draudošajām briesmām.

Pārdošanā ir plašs detektoru klāsts - dūmu detektori, atklātas uguns sensori, dabasgāzes noplūdes, tvana gāzes (CO) un ogļskābās gāzes (CO2) detektori. Tāpēc, izvēloties šādu ierīci, jāpievērš uzmanība, kādam nolūkam katra no tām ir paredzēta: detektori ārēji ir visai līdzīgi, taču katrs reaģē uz atšķirīgām telpas gaisa sastāvdaļām un īpatnībām.

"Bīstami var būt arī gāzes apkures katli, kas atrodas daudzos dzīvokļos un privātmājās."

Tvana gāzes detektorus uzstāda 1,5 metru augstumā no grīdas un ne tālāk par septiņiem metriem no tvana gāzes rašanās avota. Tvana gāzes detektori maksā no 15 līdz 50 un vairāk eiro. Pārdošanā atrodami arī universāli detektori, kas ziņo par dūmiem un tvana gāzi. "Taču šīs ietaises piedāvā tikai dažas firmas," saka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vecākā konsultante Vineta Ore. "Tie ir nopērkami veikalos, kā arī internetveikalos."

Pērn PTAC veica septiņas pārbaudes, kuru laikā izņemti septiņi tvana gāzes detektoru modeļi (pavisam 21 vienība) un nodoti testēšanai laboratorijā, lai pārbaudītu iekārtu darbību dažādā tvana gāzes koncentrācijā. Šīs ietaises tika atrastas internetā.  

Kā liecina izpēte, noteiktiem standartiem un vispārējām drošuma prasībām neatbilst pieci modeļi. Divos no tiem tika atklāti pieļaujami riski, bet pārējie trīs modeļi, no kuriem viens - Ķīnas ražojums - vispār nedod signālus arī tad, kad ir sasniegta bīstama tvana gāzes koncentrācija. Otrs ir pēc poļu uzņēmuma pasūtījuma Ķīnā ražots detektors, kas savukārt signalizē tad, kad vēl nav izveidojusies bīstama tvana gāzes koncentrācija. Tas nozīmē, ka šādas iekārtas signalizēs bez iemesla un, kas ir pats ļaunākais, ļaudis kļūs nevērīgi, izdzirdot brīdinājuma signālu. Standartiem neatbilstošais trešais modelis savukārt ir izgatavots Vācijā, un tam ir kalibrēšanas sistēmas problēmas: šī ierīce nedod signālu pie vienas noteiktas tvana gāzes koncentrācijas daudzuma, bet visos pārējos gadījumos ar 85 decibelu jaudu ziņo par šīs gāzes klātbūtni.

"PTAC ekspertīžu rezultāti liecina, ka nedrošākās preces ir tās, kuras nav novērtētas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, tāpēc patērētājiem ir svarīgi izvēlēties atbilstošas ierīces," uzsver V.Ore.

Tādēļ, pirms izvēlēties tvana gāzes detektorus, PTAC pircējiem iesaka būt vērīgiem:

  • detektori ir identificējami – jābūt norādītam to modelim, preces ražotājam, ražošanas datumam, identifikācijas elementam (piemēram, artikuls vai EAN kods utt.), tiem jābūt marķētam ar CE zīmi;
  • uz iekārtām jābūt atsaucei uz standartu NE 50291-1 "Elektroaparāti oglekļa oksīda noteikšanai dzīvojamās telpās. 1.daļa "Testēšanas metodes un veiktspējas prasības";
  • detektoram jābūt pievienotai lietošanas instrukcijai valsts valodā ar norādījumiem par ierīces izvietošanu un uzstādīšanu, par trauksmes signāliem, par iekārtas darbības indikatoriem un paredzamo iekārtas kalpošanas (darbības) laiku.

Tvana gāzes detektoru tirgus uzraudzību PTAC turpinās arī šogad. Taču šā tipa detektorus (atšķirībā no dūmu detektoriem) obligāti uzstādīt gan nevajadzēs.

Lai samazinātu ugunsgrēkos bojāgājušo un cietušo skaitu, jaunajā Ugunsdrošības noteikumu projektā, kas šobrīd ir saskaņošanas procesā, paredzēts, ka no 2017.gada 1.jūlija visi mājokļi būs jāaprīko ar dūmu detektoriem. Ārvalstu pieredze liecina, ka prasību par dūmu detektoru uzstādīšanu mājokļos ieviešana ievērojami samazina bojāgājušo skaitu.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU