Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Katrs ceturtais ugunsgrēks izceļas iedzīvotāju mājokļos, taču ugunsdrošības neievērošana dzīvojamajās ēkās ir biežs pārkāpums, kas secināms pēc nesena apsekojuma. LV portāls skaidro biežākos ugunsgrēku iemeslus, kā arī atbildību un sodu par ugunsdrošības normu neievērošanu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagājušogad pārbaudījis ugunsdrošību 1341 dzīvojamā mājā. Lielākoties pārbaudītas daudzdzīvokļu ēku koplietošanas telpas un konstatēti daudzi izplatīti pārkāpumi.
“Katru gadu atbilstoši pieejamiem resursiem un iespējām rīkojam ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamajās ēkās, jo tieši tur notiek lielākā daļa traģisko ugunsgrēku, kuros iet bojā un cieš cilvēki. Ugunsdrošības ievērošana ļauj samazināt ugunsgrēku izcelšanās riskus, bet, ja ugunsgrēks izcēlies, tā sekmē drošu cilvēku evakuēšanos, saudzējot cilvēku dzīvības,” uzsver VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
Iepriekšējā gadā 26% no visiem ugunsgrēkiem notika tieši dzīvojamajos namos, rāda VUGD statistika. Izplatītākie ugunsdrošības pārkāpumi pēc dzīvojamo māju pārbaudēm:
No 2020. gada 1. janvāra visos mājokļos, arī dzīvokļos, obligāti jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem. Aizvadītajā gadā 34% mājokļu, kuros bija izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji - glābēji dzirdēja dūmu detektoru, LV portālu informēja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste. 54,15% mājokļu detektors nebija uzstādīts, bet vēl 11% gadījumos detektora esamību nevarēja noskaidrot.
2021. gadā dūmu detektori konstatēti 29% mājokļu, kuros izcēlās ugunsgrēks. “Tas ļauj secināt, ka nedaudz pieaug to mājokļu skaits, kuros uzstādīti dūmu detektori. Tomēr tas ir ļoti mazs. Visbiežāk tieši ugunsgrēkos, kuros bez dūmu detektora gāja bojā cilvēki,” norāda VUGD pārstāve.
Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9. pantu par ugunsdrošību individuālajā dzīvojamajā mājā ir atbildīgs tā īpašnieks (valdītājs) vai īrnieks, vai pārvaldnieks, ja tas noteikts īres vai pārvaldīšanas līgumā. Daudzdzīvokļu mājā atbildība par ugunsdrošību koplietošanas telpās ir visiem dzīvokļu īpašniekiem vai arī pārvaldniekam, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem jāpārliecinās, ka daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgumā pārvaldniekam ir deleģēts pienākums ievērot ugunsdrošību daudzdzīvokļu mājas koplietošanas (kopīpašuma) daļās, skaidro V. Gribuste.
Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai – 6-56 naudas soda vienības (30-280 eiro), bet juridiskajai personai – 56-280 naudas soda vienības (280-1400 eiro). Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības neievērošanu, ja tās dēļ izcēlies ugunsgrēks, tiek piemērots naudas sods fiziskajai personai – 28-86 naudas soda vienības (140-430 eiro), bet juridiskajai personai – 280-860 naudas soda vienības (1400-4300 eiro).
Administratīvo sods tiek piemērots atbildīgajai personai par ugunsdrošību, piemēram, individuālās dzīvojamās mājas īpašniekam, pārvaldniekam, ja tam deleģēts pienākums ievērot ugunsdrošības noteikumus daudzdzīvokļu mājas koplietošanas (kopīpašuma) daļās, vai arī visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja pienākums pildīt ugunsdrošības noteikumus nav deleģēts pārvaldniekam un nav ievērota ugunsdrošības prasību izpilde daudzdzīvokļu mājas koplietošanas (kopīpašuma) daļās, informē V. Gribuste.
Pēc ugunsdzēsēju glābēju novērojumiem notikuma vietā var secināt, ka dzīvojamā sektorā 61% gadījumu ugunsgrēku iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Otrs biežākais ugunsgrēku iemesls – nepareiza elektroierīču lietošana vai īssavienojums, kas izraisījis 20,8% ugunsgrēku dzīvojamā sektorā, bet 13,2% ugunsgrēki izcēlušies nepareizas vai bojātu apkures ierīču lietošanas dēļ. “Vismaz trešo daļu ugunsgrēku mājokļos var novērst, ja tiek ievērota ugunsdrošība, bet pārējos gadījumos ir nepieciešama iedzīvotāju uzmanīga un pareiza rīcība – smēķējot, lietojot atklātu liesmu, gatavojot ēdienu vai iededzot sveces. Investīcijas dzīvojamās mājas ugunsdrošības stāvokļa sakārtošanā un uzlabošanā vienlaikus ar iedzīvotāju ieradumu maiņu atmaksājas, jo novērš traģisku ugunsgrēku izcelšanos,” pārliecināts M. Baltmanis.
Ugunsdrošības pārbaudēs dzīvojamajās mājās VUGD amatpersonas novēro dažādu atbildīgo personu attieksmi par ugunsdrošības prasību ievērošanu. “Ir īpašnieki un pārvaldnieki, kuri apzinās, ka investīcijas ugunsdrošībā un tās stāvokļa uzlabošanā ilgākā laikā atmaksājas, jo ir mazāks risks izcelties ugunsgrēkam. Viņi konstatētos pārkāpumus novērš, un ar katru nākamo pārbaudi konstatēto pārkāpumu skaits samazinās,” secina V. Gribuste. Diemžēl ir objekti, kuros ugunsdrošības prasību pārkāpumi tiek novērsti tikai pēc tam, kad VUGD amatpersona piemēro piespiedu izpildes līdzekli (piespiedu naudu) par konstatēto ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu nenovēršanu noteiktā termiņā.
Ļoti grūti panākt konstatēto ugunsdrošības prasību pārkāpumu novēršanu tajās daudzdzīvokļu mājās, kur dzīvokļu īpašnieku kopība nav deleģējusi pārvaldniekam pienākumu pildīt ugunsdrošības noteikumus daudzdzīvokļu mājas koplietošanas (kopīpašuma) daļās, tādēļ tā ir visu dzīvokļu īpašnieku atbildība, atzīst VUGD pārstāve.
“Ugunsdrošības prasību ievērošana var ierobežot liesmu izplatīšanos un samazināt ugunsgrēka platību, kā arī tajā radušos zaudējumus. Aicinu dzīvojamo māju īpašniekus un apsaimniekotājus atcerēties, ka ugunsdrošības ievērošana nav mūsu iegriba, bet gan reāls instruments, kas ļauj samazināt ugunsgrēku izcelšanos dzīvojamās mājās. Turklāt daļai no tiem nav nepieciešami finansiāli izdevumi, bet gan iedzīvotāju ieradumu maiņa, lai novērstu neuzmanīgu rīcību ar uguni,” uzsver M. Baltmanis.
