Ugunsdrošība dzīvojamajās mājās. Pārkāpumi un sekas

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagājušogad pārbaudījis ugunsdrošību 1341 dzīvojamā mājā. Lielākoties pārbaudītas daudzdzīvokļu ēku koplietošanas telpas un konstatēti daudzi izplatīti pārkāpumi.

“Katru gadu atbilstoši pieejamiem resursiem un iespējām rīkojam ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamajās ēkās, jo tieši tur notiek lielākā daļa traģisko ugunsgrēku, kuros iet bojā un cieš cilvēki. Ugunsdrošības ievērošana ļauj samazināt ugunsgrēku izcelšanās riskus, bet, ja ugunsgrēks izcēlies, tā sekmē drošu cilvēku evakuēšanos, saudzējot cilvēku dzīvības,” uzsver VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

Nepārbaudīta elektroinstalācija, priekšmeti nevietā, instrukciju nezināšana

Iepriekšējā gadā 26% no visiem ugunsgrēkiem notika tieši dzīvojamajos namos, rāda VUGD statistika. Izplatītākie ugunsdrošības pārkāpumi pēc dzīvojamo māju pārbaudēm:

• nav veiktas elektroinstalāciju pārbaudes 36% dzīvojamo māju. Cilvēku ieradumi un vienlaikus lietojamo elektroierīču skaits ar gadiem ir mainījies, bet elektroinstalācijas lielā daļā ēku nolietojušās, kas palielina īssavienojuma risku. Elektroinstalācija sertificētiem speciālistiem jāpārbauda reizi 10 gados, un, ja tiek konstatētas nepilnības, tās iespējami īsā laikā ir nepieciešams novērst;
• dažādi materiāli un priekšmeti uzglabāti tam neparedzētās vietās (kāpņutelpās, bēniņos, elektrosadales telpās vai elektrosadales skapjos) 20,8% dzīvojamo māju. Daudzīvokļu mājas bēniņi, pagrabs un balkons jālieto atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam – ēkas bēniņos un balkonos nedrīkst veidot noliktavas, kur glabāt sadzīves mantas un citus priekšmetus. Pagrabos sadzīves priekšmeti jāglabā tam paredzētajās vietās, speciāli ierīkotās vietās, neaizšķērsojot evakuācijas ceļus. Ugunsgrēka gadījumā šādi uzglabātas lietas var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos, kā arī kavēt ugunsdzēsēju glābēju darbu, apgrūtinot pārvietošanos;
• evakuācijas ceļi neatbilst ugunsdrošības noteikumiem. 13% ēku kāpņutelpās, kā arī zem kāpņu laidiem un laukumiem tiek novietoti priekšmeti, konstatēta patvaļīga būvniecība, durvis evakuācijas ceļos nav iespējams viegli atvērt no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem. Evakuācijas ceļi ir paredzēti cilvēku ātrai un neapgrūtinātai izkļūšanai no būvēm un telpām ugunsgrēka un citu briesmu vai draudu gadījumā, tādēļ tiem jābūt brīvi pieejamiem. Līdz ar ugunsgrēka izcelšanos jebkurš šķērslis var kavēt iedzīvotāju pārvietošanos un apdraudēt viņu veselību un dzīvību;
• ugunsdrošības instrukcijas nezināšana. 10,7% gadījumu nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija daudzdzīvokļu ēkas koplietošanas telpām un teritorijai, bet 12% gadījumu daudzdzīvokļu kopīpašnieki, īrnieki un nomnieki nav informēti par ugunsdrošības instrukciju. Ugunsdrošības instrukcija ir konkrētai ēkai atbilstošs ugunsdrošības prasību kopums, kurā iekļauta informācija par dzīvojamās mājas teritorijas, ēku un telpu uzturēšanu. Tāpat tajā tiek runāts par rīcību ugunsgrēka gadījumā un sniegta informācija par pieejamām inženiertehniskajām sistēmām un aprīkojumu.

No 2020. gada 1. janvāra visos mājokļos, arī dzīvokļos, obligāti jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem. Aizvadītajā gadā 34% mājokļu, kuros bija izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji - glābēji dzirdēja dūmu detektoru, LV portālu informēja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste. 54,15% mājokļu detektors nebija uzstādīts, bet vēl 11% gadījumos detektora esamību nevarēja noskaidrot.

2021. gadā dūmu detektori konstatēti 29% mājokļu, kuros izcēlās ugunsgrēks. “Tas ļauj secināt, ka nedaudz pieaug to mājokļu skaits, kuros uzstādīti dūmu detektori. Tomēr tas ir ļoti mazs. Visbiežāk tieši ugunsgrēkos, kuros bez dūmu detektora gāja bojā cilvēki,” norāda VUGD pārstāve.

Atbildība un sods

Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9. pantu par ugunsdrošību individuālajā dzīvojamajā mājā ir atbildīgs tā īpašnieks (valdītājs) vai īrnieks, vai pārvaldnieks, ja tas noteikts īres vai pārvaldīšanas līgumā. Daudzdzīvokļu mājā atbildība par ugunsdrošību koplietošanas telpās ir visiem dzīvokļu īpašniekiem vai arī pārvaldniekam, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem jāpārliecinās, ka daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgumā pārvaldniekam ir deleģēts pienākums ievērot ugunsdrošību daudzdzīvokļu mājas koplietošanas (kopīpašuma) daļās, skaidro V. Gribuste.

Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai – 6-56 naudas soda vienības (30-280 eiro), bet juridiskajai personai – 56-280 naudas soda vienības (280-1400 eiro). Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības neievērošanu, ja tās dēļ izcēlies ugunsgrēks, tiek piemērots naudas sods fiziskajai personai – 28-86 naudas soda vienības (140-430 eiro), bet juridiskajai personai – 280-860 naudas soda vienības (1400-4300 eiro).

Administratīvo sods tiek piemērots atbildīgajai personai par ugunsdrošību, piemēram, individuālās dzīvojamās mājas īpašniekam, pārvaldniekam, ja tam deleģēts pienākums ievērot ugunsdrošības noteikumus daudzdzīvokļu mājas koplietošanas (kopīpašuma) daļās, vai arī visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja pienākums pildīt ugunsdrošības noteikumus nav deleģēts pārvaldniekam un nav ievērota ugunsdrošības prasību izpilde daudzdzīvokļu mājas koplietošanas (kopīpašuma) daļās, informē V. Gribuste.

Vismaz trešdaļu traģēdiju ir iespējams novērst

Pēc ugunsdzēsēju glābēju novērojumiem notikuma vietā var secināt, ka dzīvojamā sektorā 61% gadījumu ugunsgrēku iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Otrs biežākais ugunsgrēku iemesls – nepareiza elektroierīču lietošana vai īssavienojums, kas izraisījis 20,8% ugunsgrēku dzīvojamā sektorā, bet 13,2% ugunsgrēki izcēlušies  nepareizas vai bojātu apkures ierīču lietošanas dēļ. “Vismaz trešo daļu ugunsgrēku mājokļos var novērst, ja tiek ievērota ugunsdrošība, bet pārējos gadījumos ir nepieciešama iedzīvotāju uzmanīga un pareiza rīcība – smēķējot, lietojot atklātu liesmu, gatavojot ēdienu vai iededzot sveces. Investīcijas dzīvojamās mājas ugunsdrošības stāvokļa sakārtošanā un uzlabošanā vienlaikus ar iedzīvotāju ieradumu maiņu atmaksājas, jo novērš traģisku ugunsgrēku izcelšanos,” pārliecināts M. Baltmanis.

Ugunsdrošības pārbaudēs dzīvojamajās mājās VUGD amatpersonas novēro dažādu atbildīgo personu attieksmi par ugunsdrošības prasību ievērošanu. “Ir īpašnieki un pārvaldnieki, kuri apzinās, ka investīcijas ugunsdrošībā un tās stāvokļa uzlabošanā ilgākā laikā atmaksājas, jo ir mazāks risks izcelties ugunsgrēkam. Viņi konstatētos pārkāpumus novērš, un ar katru nākamo pārbaudi konstatēto pārkāpumu skaits samazinās,” secina V. Gribuste. Diemžēl ir objekti, kuros ugunsdrošības prasību pārkāpumi tiek novērsti tikai pēc tam, kad VUGD amatpersona piemēro piespiedu izpildes līdzekli (piespiedu naudu) par konstatēto ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu nenovēršanu noteiktā termiņā.

Ļoti grūti panākt konstatēto ugunsdrošības prasību pārkāpumu novēršanu tajās daudzdzīvokļu mājās, kur dzīvokļu īpašnieku kopība nav deleģējusi pārvaldniekam pienākumu pildīt ugunsdrošības noteikumus daudzdzīvokļu mājas koplietošanas (kopīpašuma) daļās, tādēļ tā ir visu dzīvokļu īpašnieku atbildība, atzīst VUGD pārstāve.

“Ugunsdrošības prasību ievērošana var ierobežot liesmu izplatīšanos un samazināt ugunsgrēka platību, kā arī tajā radušos zaudējumus. Aicinu dzīvojamo māju īpašniekus un apsaimniekotājus atcerēties, ka ugunsdrošības ievērošana nav mūsu iegriba, bet gan reāls instruments, kas ļauj samazināt ugunsgrēku izcelšanos dzīvojamās mājās. Turklāt daļai no tiem nav nepieciešami finansiāli izdevumi, bet gan iedzīvotāju ieradumu maiņa, lai novērstu neuzmanīgu rīcību ar uguni,” uzsver M. Baltmanis.