Diemžēl, kā jau katru gadu, iestājoties rudenīgam un vēsākam laikam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem arvien vairāk izsaukumu uz ugunsgrēkiem, kas izraisīti netīrītu dūmvadu un bojātu vai nepareizi lietotu apkures ierīču dēļ. Līdz ar to dienests pirms intensīvas apkures sezonas sākuma aicina iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu detektorus, kas atbilstoši Ugunsdrošības noteikumiem ir obligāti izpildāmi pienākumi. Sīkāk par to, kas jāņem vērā, lai parūpētos par ugunsdrošību mājoklī apkures sezonas laikā, – LV portāla infografikā.
Atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtajai informācijai ugunsdzēsēji glābēji ik gadu dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kur dūmvados deg sodrēji.
“Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu,” skaidro VUGD. Proti, laikus nenotīrīti sodrēju un darvas nosēdumi var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ieskaitot ārējo apvalku, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas savukārt var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.
Ugunsdrošības noteikumu 89. punkts paredz, ka ir aizliegts:
- izmantot bojātu apkures iekārtu, ierīci vai dūmvadu;
- pārkurināt apkures iekārtu vai ierīci;
- atstāt bez uzraudzības iekurtu apkures iekārtu un ierīci, izņemot gadījumu, kad to pieļauj ražotājs;
- novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (arī kurināmo) uz apkures iekārtas un ierīces;
- novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (arī kurināmo) pie apkures iekārtas un ierīces tuvāk par 0,5 m;
- novietot degtspējīgas vielas un priekšmetus (arī kurināmo) kurtuves priekšā tuvāk par 1,2 m;
- iekuršanai izmantot degtspējīgus šķidrumus, izņemot speciāli šim nolūkam rūpnieciski izgatavotos šķidrumus;
- kurināt apkures iekārtu un ierīci ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;
- izmantot dabiskās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu apkures iekārtas un ierīces dūmgāzu novadīšanai;
- daudzdzīvokļu objektā dabiskās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietota apkures iekārta un ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, vai gāzes iekārta ēdiena gatavošanai, vai gāzes iekārta ūdens sildīšanai un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves (stājās spēkā no 2019. gada 1. janvāra);
- attīrīt dūmvadu, dabiskās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu, to izdedzinot;
- uzglabāt degvielas tvertnes un degtspējīgus šķidrumus telpā, kurā atrodas šķidrā kurināmā apkures iekārta vai ierīce;
- izmantot dūmvadu, mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabiskās ventilācijas kanālu tam neparedzētiem nolūkiem.
Atsevišķiem objektiem ir noteiktas arī papildu prasības, piemēram, Ugunsdrošības noteikumu:
- 329. punkts paredz, ka objektā, kurā notiek publisks pasākums, cietā kurināmā apkures ierīču kurināšana jāpārtrauc divas stundas pirms pasākuma;
- 349. punkts paredz, ka noliktavā, kurā glabā balonus ar degtspējīgām gāzēm, apkurei jāizmanto ūdens, zemspiediena tvaika vai gaisa apkures ierīču sildelementi;
- 370. punkts paredz, ka akmeņogļu, kūdras, kokapstrādes, kokmateriālu un cietu degtspējīgu materiālu un vielu ražošanas un uzglabāšanas objektos būvkonstrukcijas un elektriskie gaismas ķermeņi jāattīra no koksnes putekļiem, skaidām un citiem degtspējīgiem materiāliem, savukārt tehnoloģiskās iekārtas, elektroiekārtas, apkures ierīces un iekārtas reizi diennaktī jāatbrīvo no koksnes putekļiem, skaidām un citiem degtspējīgiem materiāliem;
- 379. punkts paredz, ka kokapstrādes un kokmateriālu uzglabāšanas objektos aizliegts ierīkot cietā kurināmā vietējās apkures iekārtas un ierīces.
VUGD atgādina, ka 2020. gada 1. janvārī stājās spēkā nozīmīgas Ugunsdrošības noteikumu prasības:
- visos mājokļos, gan privātmājās, gan dzīvokļos, jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem (dūmu detektoriem);
- privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu.
Atbilstoši VUGD apkopotajai statistikai par mājokļu ugunsgrēkiem, kuros ir cietuši vai gājuši bojā cilvēki, lielākajā daļā gadījumu dūmu detektori nav bijuši uzstādīti. Vienlaikus ir fiksēti arī gadījumi, kad tieši dūmu detektora signāls ir palīdzējis laikus pamanīt ugunsnelaimi un izglābties.
Ikviens iedzīvotājs ir līdzatbildīgs par savu drošību un to, lai ikdienā tiktu ievērotas ugunsdrošības prasības. Tādēļ VUGD aicina neatlikt rūpes par savu, tuvinieku un līdzcilvēku dzīvību un jau šodien:
- uzstādīt mājoklī dūmu detektoru;
- iztīrīt skursteni;
- paaicināt sertificētu speciālistu pārbaudīt apkures ierīču un iekārtu tehnisko stāvokli.
Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
