Izmaiņas Ugunsdrošības noteikumos

Grozījumi Ugunsdrošības noteikumos (turpmāk – grozījumi) veicinās iedzīvotāju izpratni par šo noteikumu punktos iekļautajām prasībām, teikts grozījumu anotācijā.

Precizēti termini

Grozījumi precizē vairākus Ugunsdrošības noteikumos līdz šim lietotus terminus, piemēram:

• termins “dabīgā ventilācija” aizstāts ar terminu “dabiskā ventilācija”, tādējādi nodrošinot terminoloģijas atbilstību būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos;
• termins “būvniecības process” aizstāts ar terminu “būvdarbi”, tādējādi nodrošinot terminoloģijas atbilstību Būvniecības likumam, kas paredz, ka būvdarbi ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu;
• termins “tehniskais projekts” aizstāts ar terminu “būvniecības ieceres dokumentācija”, jo vārdu savienojumi “tehniskais projekts” vairs netiek lietoti būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos.

Papildināti ar jauniem terminiem un punktiem

Ugunsdrošības noteikumi ir papildināti arī ar vairākiem jauniem terminiem un punktiem, piemēram:

• nodarbinātie Ugunsdrošības noteikumu izpratnē ir visi objektā nodarbinātie, organizatoriski iesaistītās personas, kā arī personas, kuras veic darbu objektā uz līguma pamata vai ir citu komersantu darbinieki, kas nodarbināti objektā, atrodas praksē vai apmācībā;
• publiskā objektā ievēro arī tās šajos noteikumos noteiktās ugunsdrošības prasības, kas attiecas uz saimnieciskās darbības objektu;
• cietā kurināmā apkures ierīces kurtuves priekšā degtspējīga materiāla grīdu pārklāj ar degtnespējīgu materiālu, kura izmērs pārsniedz kurtuves platuma izmērus vismaz par 150 mm no kurtuves sānu malām un vismaz 300 mm tās priekšā;
• atbildīgā persona nodrošina, lai publiskā pasākuma norises laikā pie ugunsaizsardzības sistēmas paneļa pastāvīgi atrastos persona, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu;
• lidlaukos attālumu no zīmes līdz ugunsdzēsības hidrantam vai ūdensņemšanas vietai atļauts palielināt līdz 50 m;
• lidostās ugunsgrēka vai cita apdraudējuma gadījumā durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem. Lidostās durvju atvēršanu evakuācijas ceļos nodrošina automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma;
• ja evakuācijas plānu nav iespējams izvietot apgaismotā vietā, tad to izgatavo no luminiscējošiem materiāliem, kuru luminiscenci var ierosināt ar redzamo gaismu vai ultravioleto starojumu un kuri bez tālākas ierosmes paši izstaro gaismu ar spilgtumu vismaz 2 mcd/m² 22 °C ilgāk par 60 minūtēm;
• meža ugunsnedrošajā laikposmā kūdras ieguves teritorijā aizliegts veikt darbus ar mehāniskiem transportlīdzekļiem un sliežu ceļu transportlīdzekļiem, ja vēja ātrums kūdras ieguves vietā pārsniedz 12 m/s;
• u. c.

Atvieglota ugunsdrošības prasību izpildes dokumentēšana

Turpmāk atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 5.¹ punktam atbildīgā persona varēs izmantot informācijas tehnoloģijas risinājumus ar ugunsdrošību objektā saistīto procesu dokumentēšanā. Proti, ar ugunsdrošību objektā saistītie elektroniskie dokumenti būs jāparaksta atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi regulējošajiem normatīvajiem aktiem, bet atbildīgajai personai būs jānodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) iespēja piekļūt ar ugunsdrošību objektā saistītajiem elektroniskajiem dokumentiem un pārliecināties par to autentiskumu un integritāti.

Kā skaidrots grozījumu anotācijā, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, atbildīgā persona var izmantot informācijas tehnoloģijas risinājumus ar ugunsdrošības prasību izpildes saistīto procesu dokumentēšanā, ja tie ietver apliecinājumu par dokumentu pieņemšanas laiku, parakstīšanu un nodarbināto instruēšanu vai informēšanu.

Kā jārīkojas nodarbinātajam, kurš atbild par ugunsdrošības jautājumiem

Līdz šim Ugunsdrošības noteikumu 6. punkts noteica, ka personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī nekavējoties evakuēties, ja objektā atskan ugunsgrēka trauksmes signāls vai persona pamana ugunsgrēku.

Turpmāk 6. punktā tiek paredzēts, ka fizisko un juridisko personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos, bet jaunais 6.¹ punkts noteic, ka, atrodoties objektā, fiziskās personas pienākums, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku, ir nekavējoties evakuēties (izņemot gadījumu, ja nodarbinātajam noteikti pienākumi atbilstoši ugunsdrošības instrukcijai un tos attiecīgajā situācijā ir iespējams veikt).

Proti, saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu 180.7. apakšpunktu ugunsdrošības instrukcijā jānorāda informācija par rīcību ugunsgrēka gadījumā (ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas kārtība, cilvēku evakuācija u. c.). Līdz ar to atsevišķiem nodarbinātajiem var tikt paredzēti īpaši pienākumi, kas ir jāpilda, ja izceļas ugunsgrēks, skaidrots grozījumu anotācijā.

Tas nozīmē, ka nodarbinātais, kas ir atbildīgais ugunsdrošības jautājumos, nekavējoties evakuējas tikai pēc Ugunsdrošības instrukcijā noteikto pienākumu izpildes, ja attiecīgajā situācijā tas iespējams.

Samazināts minimālais ugunsdzēsības aparātu skaits būvprojektos

“Grozījumi ir samazinājuši minimālo pieļaujamo ugunsdzēsības aparātu  skaitu būvobjektos, jo būvobjekts atkarībā no būvniecības stadijas nav pilnībā aprīkots un ugunsslodze ir daudz mazāka nekā pilnībā aprīkotam (ekspluatējamam) objektam (piemēram, būvlaukums, kur nav pilnībā uzbūvēta būve),” skaidrots grozījumu anotācijā.

Turpmāk Ugunsdrošības noteikumu 53. punkts paredz: katrā būvobjekta būves stāvā jāizvieto ugunsdzēsības aparāti atbilstoši šādiem kritērijiem:

• ja stāva platība ir līdz 800 m², jānodrošina ugunsdzēsības aparāti ar minimālo kopējo dzēstspēju 68A 366B;
• ja stāva platība pārsniedz 800 m², katrus nākamos stāva platības 250 m² jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem ar minimālo kopējo dzēstspēju 21A 113B;
• attālums no jebkuras vietas būvobjektā līdz ugunsdzēsības aparātam nedrīkst pārsniegt 40 m;
• ugunsbīstamo darbu vietas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši šo noteikumu 309. punktam.

Ventilācijas kanāli atsevišķos gadījumos jātīra reizi desmit gados

Līdz šim Ugunsdrošības noteikumi paredzēja, ka cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces, dūmvada un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaude jāveic reizi 5 gados. Turpmāk noteikumu 74. punkts paredz, ka reizi 5 gados jāveic tikai cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces un dūmvada tehniskā stāvokļa pārbaude, neminot dabīgās ventilācijas kanālu.

Vienlaikus turpmāk Ugunsdrošības noteikumu 80. punkts noteic, ka dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanu un tehniskā stāvokļa pārbaude jāveic:

• ne retāk kā reizi 5 gados – telpās, kurās izvietota apkures iekārta vai ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, gāzes iekārta ēdiena gatavošanai vai gāzes iekārta karstā ūdens sildīšanai;
• ne retāk kā reizi 10 gados – daudzdzīvokļu objektā un viendzīvokļa objektā, izņemot telpas, kuras minētas pirmajā punktā;
• ne retāk kā reizi 5 gados – citos objektos.

Papildus saistībā ar akta sastādīšanu par dūmvada, apkures ierīces vai iekārtas un dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanas rezultātiem noteikts, ka minēto aktu var nesastādīt, ja viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu veic viendzīvokļa objekta atbildīgā persona.

Kā skaidrots grozījumu anotācijā, ja darba veicējs un atbildīgā persona (pasūtītājs un izpildītājs) bija viena un tā pati persona, tad sastādīt aktu par dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanu nebija lietderīgi, jo darba izpildītājs, kas vienlaikus ir arī atbildīgā persona, pats sev rakstiski apliecināja tīrīšanas faktu.

Mainītas vairākas ugunsdrošībai lietojamās zīmes, un noteikti minimālie zīmju izmēri

Kā norāda Iekšlietu ministrija, lai nodrošinātu Ugunsdrošībai lietojamo zīmju labāku saskatāmību, ir noteikti minimālie zīmju izmēri atkarībā no to redzamības attāluma. Vairākas zīmes ir nomainītas, lai tās būtu labāk uztveramas. Zīmes un to minimālie izmēri aprakstīti Ugunsdrošības noteikumu 1. pielikumā.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka šīs izmaiņas nepieciešamas, lai nākotnē tiktu lietotas tādas drošības zīmes, kas ir saprotamas plašākam sabiedrības lokam. Vienlaikus Ugunsdrošības noteikumi ir papildināti ar 521. punktu, kurš paredz, ka ugunsdrošībai lietojamās zīmes, kas ir izvietotas objektā un teritorijā pēc 2016. gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz to nolietojumam, ja zīme atbilst šo noteikumu 198. punkta otrā teikuma prasībām.

Minētais punkts paredz, ka zīmei ir jābūt no mehāniski izturīga materiāla. Tāpat šim materiālam jābūt izturīgam pret dažādiem darba vides un klimatiskajiem laikapstākļiem. Savukārt, ja vides iedarbības vai citu apstākļu dēļ zīme zaudējusi krāsojumu, saprotamību, nozīmi vai bojāta vairāk par 10%, tā jāatjauno. Proti, nolietotās zīmes būs jānomaina uz jaunām ugunsdrošībai lietojamām zīmēm atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 1. pielikumam.

LV portāls aicina ar visām veiktajām izmaiņām Ugunsdrošības noteikumos iepazīties šeit.