Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: LMVFC
No 2020. gada 1. janvāra visos mājokļos, arī dzīvokļos, obligāti jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem. Privātmājas papildus jānodrošina arī ar ugunsdzēsības aparātiem.
Stingrākas prasības ugunsdrošībai mājokļos tika paredzētas jau 2016. gadā, kad spēkā stājās jaunie Ugunsdrošības noteikumi. Atbilstoši minēto noteikumu 517. punktam tika noteikts četru gadu ilgs pārejas periods, kad dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos un viendzīvokļa objektu nodrošināšana ar ugunsdzēsības aparātu no ieteikuma kļuvusi par obligātu prasību.
Ugunsdrošības noteikumu 119. punkts paredz, ka ar autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem, jānodrošina:
Minēto objektu nodrošināšanu ar dūmu detektoriem var aizstāt ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.
Autonoms ugunsgrēka detektors, kas reaģē uz dūmiem, ir neliela ierīce, kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar 80 dB skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus.
Kā iepriekš LV portālam norādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), dzīvoklī jāuzstāda vismaz viens dūmu detektors, bet privātmājā tas jāuzstāda katrā ēkas stāvā. Detektors jāizvieto pie griestiem telpās, kurās pārsvarā guļ vai uzturas mājokļa iemītnieki. Autonomie ugunsgrēka detektori darbojas ar baterijām, tādēļ nepieciešams laikus nomainīt bateriju (par to atgādinās arī pats detektors, raidot īsus skaņas signālus), kā arī ik pa laikam ar kontroles pogu pārbaudīt detektora darbspēju.
Iegādājoties dūmu detektoru, jāpārbauda, vai uz tā ir izvietots CE marķējumam un informācija par atbilstību Eiropas standartam EN 14604. Plašāka informācija pieejama LV portāla publikācijā par to, kā izvēlēties, pareizi uzstādīt un pārbaudīt dūmu detektoru.
Savukārt saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu 256. punktu no 2020. gada 1. janvāra viendzīvokļa objekts papildus vēl jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B (šis skaitlis nozīmē to, cik lielu ugunsgrēku iespējams nodzēst, bet burts apzīmē ugunsgrēka klasi: A – kad deg cieti organiskas izcelsmes materiāli, B – kad deg šķidrumi, kūstoši cieti priekšmeti).
VUGD jau iepriekš LV portālam skaidrojis – līdzīgi kā ar dūmu detektoriem, iegādājoties ugunsdzēsības aparātu, jāpievērš uzmanība tam, lai uz aparāta korpusa būtu iestrādāts (iespiests) individuālais vai partijas numurs un CE atbilstības marķējums. Savukārt, uzturot ugunsdzēsības aparātu, mājas saimniekam jāveic tā vizuālā apskate, piemēram, jāpārbauda, vai aparāts nav bojāts un tam ir atbilstošs spiediena rādījums, bet tehniskā apkope jāveic sertificētos apkopes punktos saskaņā ar ražotāja noteikto termiņu vai arī, ja termiņš nav noteikts, reizi piecos gados.
Atbilstoši VUGD publiski sniegtajai informācijai jaunās prasības nav izstrādātas ar mērķi sodīt cilvēkus. Proti, nodrošināt visus mājokļus ar dūmu detektoriem (un viendzīvokļa objektus – vēl papildus ar ugunsdzēsības aparātiem) ir ugunsdrošības pasākums, kura ievērošana palīdzēs izvairīties no ugunsnelaimes vai mazinās tās ietekmi.
Tāpat VUGD ir norādījis, ka dienests neplāno pārbaudīt katru mājokli. Prioritāri pārbaudes tiks veiktas tajos mājokļos, par kuriem tiks saņemti iesniegumi vai sūdzības vai kuros būs notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās tiks veikta arī dzīvojamā sektora apsekošana un pārbaudīta ne tikai dūmu detektoru esamība, bet arī pārējo ugunsdrošības prasību ievērošana mājokļos un koplietošanas telpās.
Dzīvojamā sektora pārbaudes nav nekas jauns – tādas VUGD veic katru gadu un veiks arī turpmāk.
UZZIŅAI
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu paredz uzlikt naudas sodu:
Viena dūmu detektora iegāde izmaksā aptuveni 5–10 eiro.
