SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
18. septembrī, 2019
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
1
17
1
17

Dūmu detektors: kā to izvēlēties, pareizi uzstādīt un pārbaudīt

Pēc VUGD datiem, 2019. gadā ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši jau 57 cilvēki – daļu no šīm traģēdijām varēja novērst, ja vien mājokļos būtu uzstādīti dūmu detektori.

FOTO: Una Kupruka, LETA

Jau 2016. gadā, stājoties spēkā jaunajiem Ugunsdrošības noteikumiem, tika paredzēts, ka no 2020. gada 1. janvāra dzīvokļos obligāti jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem, bet privātmājās – arī ugunsdzēsības aparātam. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aicina negaidīt jaunā gada sākumu un jau laikus parūpēties par ugunsdrošību savā dzīvesvietā, lai sliktākā scenārija gadījumā varētu nosargāt savu īpašumu, veselību un pat dzīvību. Kas ir dūmu detektors, kā to uzstādīt un pārbaudīt – par to lasiet LV portālā.

īsumā
  • Dūmu detektors ir neliela ierīce, kas ar spalgas skaņas signāla palīdzību ziņo, ka tavā mājoklī izveidojies ugunsgrēka radīts sadūmojums.
  • Dūmu detektoru var iegādāties dažādās tirdzniecības vietās – elektropreču un saimniecības preču veikalos, kā arī specializētajos ugunsdrošības aprīkojuma veikalos.
  • Uz dūmu detektora jābūt izvietotam CE marķējumam un informācijai par atbilstību Eiropas standartam EN 14604.
  • Detektora uzstādīšana ir salīdzinoši vienkārša – to piestiprina pie griestiem ar komplektā pievienotajām skrūvēm vai abpusējo līmlenti.
  • Dzīvoklī jāuzstāda vismaz viens dūmu detektors, bet privātmājā tas jāuzstāda katrā ēkas stāvā.
  • Uz autonomā dūmu detektora atrodas testa poga, kuru nospiežot var pārliecināties, vai tas strādā.
  • Nostrādājot dūmu detektoram, to var izslēgt divos veidos: ierīcē izpūšot elementu, kas reaģē uz dūmiem, vai atverot vaļā korpusa pārsegu un atvienojot kronas bateriju no strāvas.
  • 70–80% iedzīvotāju zina, kas ir dūmu detektors, un saprot, ka tas ir nepieciešams, bet tikai 10% aptaujāto to ir iegādājušies.

Veselība un drošība pirmām kārtām interesē cilvēkus pašus, tā ir vajadzīga mūsu tuvākajiem, mūsu ģimenei, norāda VUGD priekšnieka pienākumu izpildītājs Kristaps Eklons. VUGD statistika liecina, ka ik gadu notiek apmēram 9000 ugunsgrēku un 60% gadījumu tie izceļas tiešas vai netiešas cilvēku neuzmanības dēļ. K. Eklons uzskata – šī iemesla dēļ katram mājās ir vajadzīgs tāds palīgs kā dūmu detektors.

Kas ir dūmu detektors

Dūmu detektors ir neliela ierīce, kas ar spalgas skaņas signāla palīdzību ziņo, ka tavā mājoklī izveidojies ugunsgrēka radīts sadūmojums. VUGD skaidro, ka “autonomais ugunsgrēka detektors, kas reaģē uz dūmiem, ir neliela ierīce, kas patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar 80 dB skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus”.

Ugunsdrošības noteikumu 119. punkts paredz, ka viendzīvokļa objekta un daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa katrā stāvā izvieto vismaz vienu autonomo ugunsgrēka detektoru, ko uzstāda un uztur darba kārtībā, ievērojot ražotāja prasības. Iepriekš minētais kā obligāta prasība stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Dūmu detektoru var iegādāties dažādās tirdzniecības vietās – elektropreču un saimniecības preču veikalos, kā arī specializētajos ugunsdrošības aprīkojuma veikalos. Kā norāda K. Eklons, šobrīd dūmu detektorus iespējams nopirkt pat pārtikas veikalos. Viņš norāda, ka autonomā ugunsgrēka detektora cena svārstās no 5 līdz 10 eiro, labākiem modeļiem cena ir nedaudz augstāka.

Galvenais, kam jāpievērš uzmanība, ir dūmu detektora korpuss. Proti, uz tā jābūt izvietotam CE marķējumam un informācijai par atbilstību Eiropas standartam EN 14604. Vienlaikus K. Eklons atzīst, ka VUGD izmēģinājumam nopircis dūmu detektoru pārtikas veikalā, taču, to pārbaudot, secināts, ka attiecīgais dūmu detektors tomēr nestrādā tik labi, kā bija gaidīts.

Kā uzstādīt dūmu detektoru

Detektora uzstādīšana ir salīdzinoši vienkārša – to piestiprina pie griestiem ar komplektā pievienotajām skrūvēm vai abpusējo līmlenti. Vienlaikus K. Eklons skaidro: “Ja kaut kādu iemeslu dēļ tas nav iespējams, dūmu detektoru var pielikt arī pie sienas, uz antresola u. tml., taču tādā gadījumā jārēķinās, ka palielināsies dūmu detektora reaģēšanas laiks – lai tas nostrādātu, dūmiem būs jāpiepilda telpa vairāk.” Viņaprāt, labāk, lai dūmu detektors mājoklī ir kaut kur, nevis tā nav nemaz.

Tāpat VUGD atgādina, ka dzīvoklī jāuzstāda vismaz viens dūmu detektors, bet privātmājā tas jāuzstāda katrā ēkas stāvā. Dūmu detektoru nav nepieciešams izvietot katrā mājokļa telpā.

Kā norāda K. Eklons, dūmu detektoru nevajadzētu likt virtuvē, jo tā tomēr ir telpa, kurā notiek cepšana, vārīšana, proti, ēdiena gatavošana. Tāpat to labāk neuzstādīt vannas istabā. Šīs ierīces bieži vien ir jutīgas, līdz ar to jārēķinās, ka tās var nostrādāt maldinoši, jo īpaši, ja dūmu detektors ir piestiprināts virtuvē. Primāri tam jābūt telpās, kurās cilvēki atpūšas, guļ, sēž, strādā u. tml., un tikai pēc tam var padomāt arī par citām telpām, piemēram, gaiteni, garderobi, palīgtelpu.

Visu izšķir sekundes

VUGD atgādina, ka, izceļoties ugunsgrēkam, visu izšķir sekundes, jo uguns izplatās ļoti strauji. Dūmu detektors, reaģējot uz ugunsgrēkā radušos sadūmojumu, ar ilgu un skaļu signālu laikus brīdinās par izcēlušos nelaimi, pievērsīs cilvēku uzmanību, ļaus pašam izglābties un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus. “Tas ļauj ugunsgrēka izcelšanos konstatēt savlaicīgāk un glābšanas dienestam dod papildu nepieciešamo laiku, lai spētu izglābt dzīvību,” norāda K. Eklons.

LV portāls VUGD un NMPD rīkotajā preses konferences paraugdemonstrējumā novēroja, ka mediķi un glābēji no inscenētās notikuma vietas atradās apmēram 100 metru attālumā un dienestu transportlīdzekļi varēja piebraukt netraucēti pie mājokļa, kurā izcēlies ugunsgrēks, jo pie tā neatradās neviena nepareizi novietota automašīna. Tomēr, pat skaidri zinot, kas jāizdara, glābšanas darbi aizņēma salīdzinoši daudz laika. K. Eklons vērš uzmanību, ka paraugdemonstrējums vēlreiz apliecina, cik liela nozīme ir personīgajai drošībai pat tad, ja tev kilometra attālumā ir VUGD depo, bet 500 m attālumā mediķi, jo tas negarantē, ka palīdzību varēs saņemt vienā mirklī.

Kā pārbaudīt, vai dūmu detektors strādā

VUGD skaidro, ka uz autonomā dūmu detektora atrodas testa poga, kuru nospiežot var pārliecināties, vai tas strādā. Ja tomēr tas nerada pārliecību, dūmu detektoru var pārbaudīt arī mājas apstākļos, piemēram, to var pietuvināt kamīnam.

Ja kamīna nav, var iziet ārā vai uz balkona, aizdedzināt avīzes gabalu, nopūst liesmas un, paturot dūmojošo avīzes gabalu virs dūmu detektora, pārbaudīt, vai tas skan. VUGD vērš uzmanību, ka šāds eksperiments var neizdoties vējainā laikā, jo tad dūmi ātri izkliedējas. Pārbaudi vēlams veikt vismaz reizi mēnesī.

Kā apklusināt dūmu detektoru

Nospiežot testa pogu, dūmu detektors apklusīs pats. Savukārt, ja autonomais dūmu detektors nostrādās – arī eksperimentā izmantoto dūmu dēļ vai kļūdas pēc –, to var izslēgt divos veidos:

  • ierīcē izpūšot elementu, kas reaģē uz dūmiem;
  • atverot vaļā korpusa pārsegu un atvienojot kronas bateriju no strāvas.

VUGD skaidro, ka pēc tam, ieliekot kronas bateriju atpakaļ un savienojot to ar strāvu, skaņa neturpinās. Drošības labad vēlreiz jānospiež testa poga: ja tā strādā, dūmu detektoru mierīgi var kārt atpakaļ pie griestiem – tas funkcionēs.

Papildus VUGD norāda, ka dūmu detektors ar skaņas signālu brīdinās arī par nepieciešamību nomainīt bateriju. “Ja pēc kāda laika dūmu detektors bez pamatota iemesla sāk dīvaini pīkstēt, tas nozīmē, ka kronas baterijas, kas ir galvenais ierīces darbības avots, termiņš tuvojas beigām,” skaidro K. Eklons. Viņš iesaka bateriju nomainīt vismaz reizi gadā. Tāpat VUGD vērš uzmanību, ka uz dūmu detektora signālu jāreaģē ne tikai gadījumos, kad tas atskan savā mājoklī, bet arī tad, ja šo spalgo skaņu dzirdam kaimiņos.

Savukārt, ja, izdzirdot dūmu detektora skaņu, piedūmojums jau ir liels, pēc iespējas ātrāk ir jātiek laukā no piedūmotās telpas, aizverot durvis, lai piedūmojums un ugunsgrēks tālāk neizplatās, jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112 un jāizsauc VUGD. “Dūmu detektoram nekādā gadījumā nedrīkst iet klāt,” skaidro VUGD.

Skarbā realitāte

Pēc VUGD datiem, 2019. gadā līdz 18. septembrim ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši jau 57 cilvēki – daļu no šīm traģēdijām varēja novērst, ja vien mājokļos būtu uzstādīti dūmu detektori. Lai arī VUGD par dūmu detektoriem runā jau vairāk nekā 10 gadus, VUGD veiktās aptaujas dati liecina, ka 70–80% iedzīvotāju zina, kas ir dūmu detektors, un saprot, ka tas ir nepieciešams, bet tikai 10% aptaujāto to ir nopirkuši, stāsta K. Eklons.

Dūmi – biežākais nāves cēlonis ugunsgrēkā

Dūmu detektoru jautājums ir svarīgs arī NMPD: “Uzdevums ir uzrunāt iedzīvotājus un stāstīt, kam šī ierīce ir domāta.” Kā norāda NMPD direktore Liene Cipule, tā nav tikai obligāta prasība Ugunsdrošības noteikumos, dūmu detektors pasargā cilvēkus no bojāejas, mantiskiem zaudējumiem, kā arī no sarežģītas un sāpīgas apdegumu ārstēšanas. “Dūmu detektors naktī neguļ, tas dūmus sajūt pirms cilvēka paša,” tā L. Cipule.

NMPD skaidro, ka cilvēki parasti iet bojā nelielos sadūmojumos, nevis izteiktā ugunsgrēkā: “Vispirms cilvēks saelpojas dūmus, savukārt, ja tas notiek miegā, tā ir pietiekami liela koncentrācija, lai cilvēks zaudētu samaņu.” NMPD praksē ļoti reti ir gadījumi, kad cilvēks sadedzis dzīvs liesmās, pārsvarā ugunsgrēkos cilvēks iet bojā, jo zaudējis samaņu, saelpojoties degšanas produktus.

Ir ļoti sarežģīti ārstēt cilvēkus, kuri izdzīvo pēc ugunsgrēka un kuri guvuši plašus apdegumus, stāsta L. Cipule. Viņa nerunā tikai par kosmētiskajiem defektiem, bet arī organisma spēju izvadīt toksiskos produktus: “Audi atmirst, un to mikrodaļiņas cirkulē pa visu organismu, radot ļoti nopietnus nieru un aknu bojājumus.” Proti, cilvēks var aiziet bojā vairākas dienas vai pat nedēļas pēc ugunsgrēka tikai tāpēc, ka viņa organisms nespēj uztvert apdeguma radīto slodzi tā visām sistēmām. Apdeguma rētas ne tikai atstāj nopietnas kosmētiskās sekas, bet arī rada kustību traucējumus. NMPD direktore skaidro, ka “cilvēkiem, kuri nonāk slimnīcā ar apdegumiem, dod narkozi, lai varētu veikt pārsiešanu”.

Kā norāda VUGD, diemžēl nevienā ugunsgrēkā ar cietušajiem un bojāgājušiem cilvēkiem ugunsdzēsēji glābēji nav dzirdējuši spalgo dūmu detektora skaņu, jo tas daudzos mājokļos joprojām nav uzstādīts.

Privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu

Ugunsdrošības noteikumu 256. punkts paredz, ka viendzīvokļa objektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B. Arī šī prasība stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Viendzīvokļa objekti atbilstoši Ugunsdrošības noteikumiem ir brīvi stāvoša savrupmāja, piemēram, individuālā ģimenes māja, villa, mežsarga māja, lauku māja, vasarnīca, dārza māja, kā arī dvīņu un rindu mājas, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un sava atsevišķa ieeja.

“Ugunsdzēsības aparāts privātmājā lieti noderēs neliela ugunsgrēka dzēšanai tā aizdegšanās sākuma stadijā, skaidro VUGD. Proti, ugunsdzēsības aparātu drīkst izmantot tikai tad, ja dzēšana nerada draudus veselībai un dzīvībai. Ja notikusi ugunsnelaime, jāizvērtē situācija, sevi apdraudēt nevajag un nekavējoties jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 – jāizsauc ugunsdzēsēji glābēji.

VUGD iesaka: iegādājoties ugunsdzēsības aparātu, jāpievērš uzmanība tam, lai uz tā korpusa būtu iestrādāts (iespiests) individuālais vai partijas numurs un CE atbilstības marķējums. Uzturot ugunsdzēsības aparātu, mājas saimniekam jāveic tā vizuālā apskate, piemēram, jāpārbauda, vai aparāts nav bojāts un tam ir atbilstošs spiediena rādījums, bet tehniskā apkope jāveic sertificētos apkopes punktos saskaņā ar ražotāja noteikto termiņu vai arī, ja termiņš nav noteikts, reizi piecos gados.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU