Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
VUGD infografikas fragments
Iestājoties rudenīgam un vēsākam laikam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem arvien vairāk izsaukumu uz ugunsgrēkiem, kas saistīti ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu. Sākoties apkures sezonai, VUGD aicina iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu detektorus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) norāda, ka 2018. gadā kopumā reģistrēti 472, bet šogad – 262 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīts dūmvads un nepareizi izbūvēta vai bojāta apkures sistēma, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Saskaņā ar VUGD sniegto informāciju ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn gāja bojā 17, bet cieta 43 cilvēki. Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 12 cilvēki, bet cietis – 21 cilvēks.
VUGD vērš uzmanību, ka šā gada apkures sezona ir tikai sākusies, tādēļ drūmā statistika visdrīzāk vēl tikai pieaugs: “Ugunsgrēkus, kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures ierīču tehnisko stāvokli.”
“Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu,” skaidro VUGD. Savukārt tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ieskaitot ārējo apvalku, tādā veidā paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.
VUGD statistika liecina, ka 2018. gadā ugunsdzēsēji glābēji 601 reizi devās uz izsaukumiem, kuros dūmvados dega sodrēji, bet 2019. gadā šādi izsaukumi bijuši jau 378 reizes.
Vislabāk sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem pirms apkures sezonas spēs notīrīt atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, atgādina VUGD. Vienlaikus privātmāju īpašniekiem, kas prot veikt skursteņu tīrīšanu, nav aizliegts to darīt pašiem.
Tāpat VUGD skaidro, ka sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma, tas ir, līdz 1. novembrim, savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus papildus jātīra vēl vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). “Reizi piecos gados jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists,” norāda VUGD.
Apkures iekārtas un ierīces, kurās par kurināmo izmanto gāzi, jātīra un jāveic tehniskā apkope un tehniskā stāvokļa pārbaude ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi, stāsta VUGD. Savukārt, ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.
Atbilstoši VUGD sniegtajai informācijai, ekspluatējot mehāniskās ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām sienām nosēžas putekļi un tauku daļiņas. Šo putekļu un tauku aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai, neļaujot izplūst cauri nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to novērstu, ventilācijas sistēmas, kas nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus, jāaprīko ar aizsargierīcēm un ekspluatācijas laikā tās jāpārbauda un jāattīra ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados.
LV portāls jau rakstīja, ka no 2019. gada sākuma telpās ar gāzes plīti jābūt atjaunotiem dabīgās ventilācijas kanāliem. Proti, ventilācijas sistēma un ierīce ne tikai jāizbūvē atbilstoši Latvijas būvnormatīvam, bet arī jāuztur darba kārtībā un jāekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām.
VUGD atgādina – ja mājoklī pirms apkures sezonas veikti remonta darbi, jāpārliecinās, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm, savukārt attālums no dūmvada nav mazāks par 30 cm, bet no dūmeņa tīrīšanas lūkas – nav mazāks par 20 cm.
Ja dzīvojamā ēkā ir malkas plīts, jāatceras, ka arī tā laika gaitā nolietojas. “Var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums un plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes,” skaidro VUGD. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni un nostiprinot durtiņas.
2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā nozīmīgas Ugunsdrošības noteikumu prasības – visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus būs jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu. Sīkāku informāciju par to, kā izvēlēties dūmu detektoru, to pareizi uzstādīt un pārbaudīt, var meklēt LV portālā.
Ikviens iedzīvotājs ir līdzatbildīgs par savu drošību un to, lai ikdienā tiktu ievērotas ugunsdrošības prasības. VUGD aicina neatlikt rūpes par savu, tuvinieku un līdzcilvēku dzīvību un jau tagad uzstādīt mājoklī dūmu detektoru, iztīrīt skursteni, kā arī pieaicināt sertificētu speciālistu pārbaudīt apkures ierīču un iekārtu tehnisko stāvokli.
