AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
10. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
10
10

Ventilācijas sistēmu tīrīšana ir obligāta prasība

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests: “Jebkura iejaukšanās būves pamatkonstrukcijās, piemēram, bez saskaņojuma pārbūvējot dabisko ventilāciju un pievienojot tvaika nosūcēju, nekad nav bijusi pieļaujama un joprojām uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.”

Līdz šā gada beigām telpās ar gāzes plīti ir jāatjauno dabīgās ventilācijas kanāli. Ventilācijas sistēma un ierīce ne tikai jāizbūvē atbilstoši Latvijas būvnormatīvam, bet arī jāuztur darba kārtībā un jāekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām. LV portāls skaidro, kas ir ventilācija un kādi ir ventilācijas sistēmu veidi, kādēļ šāda sistēma ir nepieciešama un kāpēc ir svarīgi tīrīt ventilācijas sistēmu un kanālus.

īsumā
  • Līdz 2018. gada 31. decembrim telpās ar gāzes plīti ir jāatjauno dabīgās ventilācijas kanāli.
  • Virtuvēs, kurās izmanto gāzi, jābūt dabiskai ventilācijai, lai gāzes noplūdes gadījumā tā tiktu novadīta ārpus ēkas, novēršot bīstamu gāzes koncentrāciju un eksploziju.
  • Nav aizliegts izmantot tvaika nosūcējus, ja tos lieto kopā ar filtriem, kuri jāmaina ik pēc trim mēnešiem. Tvaika nosūcējus aizliegts pievienot vienīgajam dabiskās ventilācijas kanālam.
  • Dabiskās ventilācijas sistēmas ir apmēram 70% padomju gados celto dzīvojamo ēku.
  • Nepietiekama ventilācija jeb zema iekštelpas gaisa kvalitāte palielina ne tikai ugunsbīstamības riskus, bet arī atstāj sekas uz cilvēka veselību un ēkas stāvokli.
  • Dabiskās ventilācijas kanāls jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi 5 gados, savukārt, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi 3 gados.

Daudzdzīvokļu ēkā ir aizliegts dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves. Šādu aizliegumu nosaka Ugunsdrošības noteikumu 89.10. apakšpunkts, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Pievienojot tvaika nosūcēju vienīgajam dabiskās ventilācijas kanālam, darbojas “aizvērta vāka” princips, proti, izslēgtā stāvoklī tvaika nosūcējs pilnībā noslēdz ventilāciju, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš. Atliek tikai vienam kaimiņam dabiskās ventilācijas šahtā uzstādīt tvaika nosūcēju, lai izjauktu visu sistēmu, proti, ventilācija vairs nedarbojas pareizi visos dzīvokļos, uzsver SIA “Vega 1 Serviss” ventilācijas tīrīšanas nozares rīkotājdirektors, Eiropas Ventilācijas higiēnas asociācijas viceprezidents Lauris Krūza.

VUGD vērš uzmanību, ka jebkāda iejaukšanās būves pamatkonstrukcijās, piemēram, bez saskaņojuma pārbūvējot dabisko ventilāciju un pievienojot tvaika nosūcēju, nekad nav bijusi pieļaujama un joprojām uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.

Kāpēc ir jāatjauno dabiskās ventilācijas kanāli?

Dabasgāze ir vieglāka par gaisu, tādēļ noplūdes gadījumā tā koncentrējas telpas augšējā daļā, līdz ar to virtuvēs ar dabasgāzes aparātu projektē un ierīko dabisko ventilācijas sistēmu, kuras ievads atrodas pie griestiem, informē VUGD. “Virtuvēs, kurās izmanto gāzi, jābūt dabiskai ventilācijai, lai gadījumā, kad no gāzes iekārtas vai caurules ir kaut mazākā noplūde, gāze nepaliktu virtuvē, bet tiktu novadīta ārpus ēkas, novēršot bīstamu gāzes koncentrāciju un eksploziju,” skaidro Dz. Lagzdiņš.

Viņš vērš uzmanību, ka nav aizliegts izmantot tvaika nosūcēju, ja to lieto kopā ar filtru, kas jāmaina ik pēc trim mēnešiem, proti, to aizliegts pievienot vienīgajam dabiskās ventilācijas kanālam.

Vienlaikus L. Krūza norāda, ka nepietiekama ventilācija jeb zema iekštelpas gaisa kvalitāte palielina ne tikai ugunsbīstamības risku, bet arī atstāj sekas uz cilvēka veselību un ēkas stāvokli.

Kas ir ventilācija, un kādi ir ventilācijas sistēmu veidi?

Kā skaidro L. Krūza, ventilācija ir gaisa apmaiņas process, ar kura palīdzību no telpas izvada kaitīgos izdalījumus un pievada tīru gaisu: “Tas ir viens no svarīgākajiem pasākumiem normālu sanitāri higiēnisko apstākļu radīšanai un uzturēšanai telpās.”

Ir trīs ventilācijas sistēmu veidi:

  • dabiskā – gaisa apmaiņa norit āra un iekštelpu temperatūras, spiediena starpības un vēja iedarbības rezultātā;
  • hibrīda – dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce;
  • mehāniskā – nosūci un pieplūdi organizē ar ventilatoru palīdzību:
    • lokālās (virtuves nosūcēji, velkmes skapji, metināšanas gāzu savākšanas sistēmas u. c.) – bieži izmanto ražotnēs;
    • centrālās – nodrošina gaisa apmaiņu visā telpā vai ēkā.

Kā norāda L. Krūza, dabiskās ventilācijas sistēmas ir apmēram 70% padomju gados celto dzīvojamo ēku. Viņš atzīst, ka šīs ventilācijas sistēmas laika gaitā ir pilnveidotas, proti, aprīkotas ar virtuves nosūcējiem, sadzīves tipa ventilatoriem vannas istabās un tualetēs, un tapušas par hibrīda ventilācijas sistēmām. Savukārt tikai mehāniskās ventilācijas sistēmas, kas aprīkotas ar rekuperatoriem jeb siltuma atgrūšanas iekārtām, var panākt energoefektivitāti, strādāt precīzi un nodrošināt atbilstošu mikroklimatu, turpina “Vega 1 Serviss” pārstāvis.

Kādēļ ventilācija ir nepieciešama?

Atbilstoši ugunsdrošības un darba aizsardzības pakalpojumu sniedzējas SIA “FN-Serviss” rīkotajā seminārā “Ekspertu dienas #8” sniegtajai informācijai ventilācija nepieciešama, lai:

  • izvadītu no ēkas lieko mitrumu (ilgstoši uzturoties telpās, tas bojā ēkas konstrukcijas);
  • nodrošinātu elpošanai nepieciešamo skābekli;
  • izvadītu no ēkas elpošanas produktus (CO2, ūdens tvaikus);
  • izvadītu gaistošos organiskos savienojumus.

Savukārt iekštelpu gaisa kvalitāti raksturojošie parametri ir telpas mikroklimats (temperatūra, relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums), ārējā gaisa piesārņojums (izplūdes gāzes, rūpnieciskie izmeši), iekštelpu piesārņotāji (apdares materiāli, kamīni, gāzes plītis), piesārņojums, ko rada cilvēka uzturēšanās un darbība (smēķējot, lietojot sadzīves ķīmiju, gatavojot ēdienu), kā arī bioloģiskais piesārņojums (putekļu ērcītes, pelējuma sēnītes).

“Ventilācijai ir liela nozīme iekštelpu gaisa kvalitātes nodrošināšanā, jo mūsdienās cilvēki tajās pavada 70–90% no sava laika. Vienlaikus mēs vairāk uztraucamies par āra gaisa piesārņojuma ietekmi uz mūsu veselību, kaut gan bieži vien tieši iekštelpu gaisa kvalitāte ir 2–5 reizes sliktāka, nekā tā ir ārā,” skaidro L. Krūza. Nepietiekamas ventilācijas sekas, pēc viņa vārdiem, ir:

  • paaugstināts mitrums telpās;
  • kondensāta risks;
  • konstrukciju bojājumi;
  • slimību izraisītāji – pelējuma sēnītes, putekļu ērcītes, baktērijas;
  • veselības problēmas zemas gaisa kvalitātes dēļ – alerģiski simptomi, acu kairinājums, balss aizsmakums, klepus, ādas problēmas, galvassāpes, kā arī vispārējs nogurums.

Kādēļ jātīra ventilācijas sistēmas?

Atbildot uz jautājumu, kādēļ jātīra ventilācijas sistēmas, L. Krūza mazliet ironizē: “Jo tās paliek netīras!” Grīdas mazgājam reizi nedēļā, traukus – katru dienu, regulāri slaukām putekļus. Arī ventilācijas sistēma ir jātīra, lai gan neredzam, kas tur iekšā notiek. Eksperts piebilst, ka ventilācijas sistēmu tīrīšana ir arī ekonomiski izdevīga. Proti:

  • tīri un apkopti ventilatori strādā ar lielāku atdevi un tērē mazāk elektroenerģijas, kā arī nodrošina iekārtu ilgmūžību;
  • iztīrīti sildīšanas kaloriferi, lai nodrošinātu nepieciešamo pieplūdes temperatūru, tērē mazāk siltumenerģijas;
  • tīrība ietekmē arī tādu ventilācijas sistēmu elementus kā dažādi sensori, rekuperatori, VAV/CAV vārsti, kā arī ugunsdrošo vārstu darbību;
  • bloķēti un netīrīti gaisa vada kanāli rada lielāku spiediena kritumu visā ventilācijas sistēmā (lai nogādātu nepieciešamo gaisa daudzumu gala patērētājam, jāpatērē papildu elektroenerģija).

Dz. Lagzdiņš piebilst, ka mehāniskās ventilācijas sistēmas un dabiskās ventilācijas kanāli jātīra, lai nepieļautu uguns izplatīšanos: “Ugunsgrēks, kas izplatās uz augšējiem stāviem, bēniņiem vai pat uz jumta, bieži vien ir netīrītu ventilācijas kanālu dēļ.” Viņš min, ka Ugunsdrošības noteikumos vienmēr ir bijusi prasība tīrīt ventilācijas kanālus, tagad papildus ir precizēts tīrīšanas biežums.

Cik bieži jātīra?

Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem dabiskās ventilācijas kanāls jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi 5 gados, savukārt, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi 3 gados. Dz. Lagzdiņš vērš uzmanību, ka gadījumos, ja gāzes iekārta ir atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, arī jāveic ventilācijas kanālu pārbaude un jānoformē apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts (Ugunsdrošības noteikumu 8. pielikums).

Savukārt mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana jāveic reizi 5 gados, bet mehāniskās ventilācijas sistēma, kas nosūc degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus un kuru aprīko ar aizsargierīcēm, kas nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu sistēmā, jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi gadā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta pirmā daļa par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu paredz naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, juridiskām personām – no 280 līdz 1400 eiro apmērā. Savukārt minētā likuma 179.3 pants par VUGD amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, informācijas nesniegšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu dienestam paredz naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro apmērā, juridiskām personām – no 350 līdz 7100 eiro apmērā.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU