Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests: “Jebkura iejaukšanās būves pamatkonstrukcijās, piemēram, bez saskaņojuma pārbūvējot dabisko ventilāciju un pievienojot tvaika nosūcēju, nekad nav bijusi pieļaujama un joprojām uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.”
Līdz ar 2019. gada sākumu telpās ar gāzes plīti ir jābūt atjaunotiem dabīgās ventilācijas kanāliem. Ventilācijas sistēma un ierīce ne tikai jāizbūvē atbilstoši Latvijas būvnormatīvam, bet arī jāuztur darba kārtībā un jāekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām. LV portāls skaidro, kas ir ventilācija un kādi ir ventilācijas sistēmu veidi, kādēļ šāda sistēma ir nepieciešama un kāpēc ir svarīgi tīrīt ventilācijas sistēmu un kanālus.
Daudzdzīvokļu ēkā ir aizliegts dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves. Šādu aizliegumu nosaka Ugunsdrošības noteikumu 89.10. apakšpunkts, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.
Pievienojot tvaika nosūcēju vienīgajam dabiskās ventilācijas kanālam, darbojas “aizvērta vāka” princips, proti, izslēgtā stāvoklī tvaika nosūcējs pilnībā noslēdz ventilāciju, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš. Atliek tikai vienam kaimiņam dabiskās ventilācijas šahtā uzstādīt tvaika nosūcēju, lai izjauktu visu sistēmu, proti, ventilācija vairs nedarbojas pareizi visos dzīvokļos, uzsver SIA “Vega 1 Serviss” ventilācijas tīrīšanas nozares rīkotājdirektors, Eiropas Ventilācijas higiēnas asociācijas viceprezidents Lauris Krūza.
VUGD vērš uzmanību, ka jebkāda iejaukšanās būves pamatkonstrukcijās, piemēram, bez saskaņojuma pārbūvējot dabisko ventilāciju un pievienojot tvaika nosūcēju, nekad nav bijusi pieļaujama un joprojām uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.
Dabasgāze ir vieglāka par gaisu, tādēļ noplūdes gadījumā tā koncentrējas telpas augšējā daļā, līdz ar to virtuvēs ar dabasgāzes aparātu projektē un ierīko dabisko ventilācijas sistēmu, kuras ievads atrodas pie griestiem, informē VUGD. “Virtuvēs, kurās izmanto gāzi, jābūt dabiskai ventilācijai, lai gadījumā, kad no gāzes iekārtas vai caurules ir kaut mazākā noplūde, gāze nepaliktu virtuvē, bet tiktu novadīta ārpus ēkas, novēršot bīstamu gāzes koncentrāciju un eksploziju,” skaidro Dz. Lagzdiņš.
Viņš vērš uzmanību, ka nav aizliegts izmantot tvaika nosūcēju, ja to lieto kopā ar filtru, kas jāmaina ik pēc trim mēnešiem, proti, to aizliegts pievienot vienīgajam dabiskās ventilācijas kanālam.
Vienlaikus L. Krūza norāda, ka nepietiekama ventilācija jeb zema iekštelpas gaisa kvalitāte palielina ne tikai ugunsbīstamības risku, bet arī atstāj sekas uz cilvēka veselību un ēkas stāvokli.
Kā skaidro L. Krūza, ventilācija ir gaisa apmaiņas process, ar kura palīdzību no telpas izvada kaitīgos izdalījumus un pievada tīru gaisu: “Tas ir viens no svarīgākajiem pasākumiem normālu sanitāri higiēnisko apstākļu radīšanai un uzturēšanai telpās.”
Ir trīs ventilācijas sistēmu veidi:
Kā norāda L. Krūza, dabiskās ventilācijas sistēmas ir apmēram 70% padomju gados celto dzīvojamo ēku. Viņš atzīst, ka šīs ventilācijas sistēmas laika gaitā ir pilnveidotas, proti, aprīkotas ar virtuves nosūcējiem, sadzīves tipa ventilatoriem vannas istabās un tualetēs, un tapušas par hibrīda ventilācijas sistēmām. Savukārt tikai mehāniskās ventilācijas sistēmas, kas aprīkotas ar rekuperatoriem jeb siltuma atgrūšanas iekārtām, var panākt energoefektivitāti, strādāt precīzi un nodrošināt atbilstošu mikroklimatu, turpina “Vega 1 Serviss” pārstāvis.
Atbilstoši ugunsdrošības un darba aizsardzības pakalpojumu sniedzējas SIA “FN-Serviss” rīkotajā seminārā “Ekspertu dienas #8” sniegtajai informācijai ventilācija nepieciešama, lai:
Savukārt iekštelpu gaisa kvalitāti raksturojošie parametri ir telpas mikroklimats (temperatūra, relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums), ārējā gaisa piesārņojums (izplūdes gāzes, rūpnieciskie izmeši), iekštelpu piesārņotāji (apdares materiāli, kamīni, gāzes plītis), piesārņojums, ko rada cilvēka uzturēšanās un darbība (smēķējot, lietojot sadzīves ķīmiju, gatavojot ēdienu), kā arī bioloģiskais piesārņojums (putekļu ērcītes, pelējuma sēnītes).
“Ventilācijai ir liela nozīme iekštelpu gaisa kvalitātes nodrošināšanā, jo mūsdienās cilvēki tajās pavada 70–90% no sava laika. Vienlaikus mēs vairāk uztraucamies par āra gaisa piesārņojuma ietekmi uz mūsu veselību, kaut gan bieži vien tieši iekštelpu gaisa kvalitāte ir 2–5 reizes sliktāka, nekā tā ir ārā,” skaidro L. Krūza. Nepietiekamas ventilācijas sekas, pēc viņa vārdiem, ir:
Atbildot uz jautājumu, kādēļ jātīra ventilācijas sistēmas, L. Krūza mazliet ironizē: “Jo tās paliek netīras!” Grīdas mazgājam reizi nedēļā, traukus – katru dienu, regulāri slaukām putekļus. Arī ventilācijas sistēma ir jātīra, lai gan neredzam, kas tur iekšā notiek. Eksperts piebilst, ka ventilācijas sistēmu tīrīšana ir arī ekonomiski izdevīga. Proti:
Dz. Lagzdiņš piebilst, ka mehāniskās ventilācijas sistēmas un dabiskās ventilācijas kanāli jātīra, lai nepieļautu uguns izplatīšanos: “Ugunsgrēks, kas izplatās uz augšējiem stāviem, bēniņiem vai pat uz jumta, bieži vien ir netīrītu ventilācijas kanālu dēļ.” Viņš min, ka Ugunsdrošības noteikumos vienmēr ir bijusi prasība tīrīt ventilācijas kanālus, tagad papildus ir precizēts tīrīšanas biežums.
Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem dabiskās ventilācijas kanāls jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi 5 gados, savukārt, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi 3 gados. Dz. Lagzdiņš vērš uzmanību, ka gadījumos, ja gāzes iekārta ir atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, arī jāveic ventilācijas kanālu pārbaude un jānoformē apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts (Ugunsdrošības noteikumu 8. pielikums).
Savukārt mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana jāveic reizi 5 gados, bet mehāniskās ventilācijas sistēma, kas nosūc degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus un kuru aprīko ar aizsargierīcēm, kas nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu sistēmā, jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi gadā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta pirmā daļa par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu paredz naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, juridiskām personām – no 280 līdz 1400 eiro apmērā. Savukārt minētā likuma 179.3 pants par VUGD amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, informācijas nesniegšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu dienestam paredz naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro apmērā, juridiskām personām – no 350 līdz 7100 eiro apmērā.
