Jaunas prasības ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā

Atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces p.i. Intas Palkavnieces sniegtajai informācijai grozījumi normatīvajos aktos saistībā ar ugunsdrošību, kas stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī, ir šādi:

• MK noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 89.10. apakšpunkts – par dabiskās ventilācijas kanālu atjaunošanu; 340. punkts – par atļauju naktī izmitināt cilvēkus publiskā objektā;
• MK noteikumu “Minimālās prasības obligātā civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam” 3. punkts un ar to saistošie noteikumi – par prasību augstākās izglītības iestādēm izglītības procesā nodrošināt obligātā civilās aizsardzības kursa apgūšanu;
• MK noteikumu Nr. 563 “Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība” 6.5. punkts – par bīstamo vielu atrašanās vietu shematisko plānu; 7. punkts un ar to saistītie apakšpunkti – par pienākumiem paaugstinātas bīstamības objekta īpašniekam, kurš objektā izveidojis reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanas vienību.

Dabiskās ventilācijas kanālu atjaunošana

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 516. punktam 2019. gada 1. janvārī stājas spēkā minēto noteikumu 89.10. apakšpunkts, kas aizliedz daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves. I. Palkavniece skaidro, ka no jaunā gada jānodrošina minētā punkta prasības izpilde, proti, dabiskās ventilācijas kanālam jābūt atjaunotam, ja tas vēl nav izdarīts.

LV portāls jau rakstīja, ka dabasgāze ir vieglāka par gaisu, tādēļ noplūdes gadījumā tā koncentrējas telpas augšējā daļā, līdz ar to virtuvēs ar dabasgāzes aparātu projektē un ierīko dabisko ventilācijas sistēmu, kuras ievads atrodas pie griestiem. Vienlaikus tas nenozīmē, ka virtuvē ar gāzes plīti aizliegts izmantot tvaika nosūcēju – tas jālieto kopā ar filtru, kas jāmaina ik pēc trim mēnešiem, proti, aizliegts pievienot to vienīgajam dabiskās ventilācijas kanālam. Nepietiekama ventilācija jeb zema iekštelpas gaisa kvalitāte palielina ne tikai ugunsbīstamības risku, bet arī atstāj sekas uz cilvēka veselību un ēkas stāvokli.

Cilvēku izmitināšana naktī publiskā objektā

Tāpat Ugunsdrošības noteikumu 518. punkts paredz, ka šo noteikumu 340. punkta prasības stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Proti, turpmāk publiskā objektā, ja tas atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēts cilvēku izmitināšanai naktī, atļauts izmitināt cilvēkus naktī, ja:

• objektā ir ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma;
• objektā ir ierīkota balss izziņošanas sistēma;
• evakuācijas ceļu skaits un platums ir atbilstošs izmitināto cilvēku skaitam;
• evakuācija ir nodrošināta tieši uz āru no būves zemes virmas līmenī, ja personas tiek izmitinātas ne augstāk par trešo stāvu, vai, ja personas tiek izmitinātas augstāk par trešo stāvu, evakuācija ir nodrošināta caur aizsargātu evakuācijas ceļu vai dūmaizsargātu un ugunsaizsargātu kāpņu telpu.

Stājoties spēkā jaunajiem Ugunsdrošības noteikumiem 2016. gadā, to pārejas periodā noteica, ka līdz 2019. gada 1. janvārim publiskā objektā, kas atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēts cilvēku izmitināšanai, varēja izmitināt cilvēkus naktī, ja saņemts VUGD atzinums par objekta atbilstību ugunsdrošības prasībām.

Obligāts civilās aizsardzības kurss augstākās izglītības iestādēs

LV portāls iepriekš jau rakstīja, ka MK noteikumi Nr. 716 “Minimālās prasības obligātā civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam” stājās spēkā 2017. gada decembrī, nosakot, ka vispārējās un profesionālās izglītības iestādei (izņemot koledžu) mācību procesā jānodrošina izglītojamiem noteiktā civilās aizsardzības kursa satura apgūšana un ka paaugstinātas bīstamības objektos nodarbinātajiem ar parakstu jāapliecina, ka ir apguvuši apmācību civilās aizsardzības jautājumos.

Savukārt minēto MK noteikumu 3. punkts un saistošie apakšpunkti stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Proti, no jaunā gada arī augstākās izglītības iestādei jānodrošina, ka studējošais augstākās izglītības procesā apgūst obligāto civilās aizsardzības kursu.

Prasības paaugstinātas bīstamības objektu īpašniekiem

Tāpat MK noteikumu Nr. 563 “Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība” atsevišķi punkti stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Minēto noteikumu 6.5. punkts paredz, ka turpmāk paaugstinātas bīstamības objektu īpašniekiem civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas ietvaros jāizstrādā bīstamo vielu atrašanās vietu shematisks attēlojums jeb plāns. Tajā minētajām personām jānorāda:

• bīstamās vielas nosaukums;
• ANO numurs;
• bīstamības piktogrammas;
• bīstamības apzīmējumi (H frāzes);
• drošības prasību apzīmējumi (P frāzes).

Vienlaikus paaugstinātas bīstamības objektu īpašniekiem jānodrošina minētās informācijas aktualitāte un izvietošana pieejamā vietā.

Savukārt šo noteikumu 7. punkts un ar to saistītie apakšpunkti paredz, ka turpmāk paaugstinātas bīstamības objekta īpašniekam, kurš objektā izveidojis reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanas vienību:

• atkarībā no objekta darbības rakstura, ņemot vērā tāda notikuma iespējamību, kurš radītu vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam, jāorganizē vienības personāla apmācība;
• jānodrošina vienība ar attiecīgu tehnisko aprīkojumu iespējamo negadījumu vai avāriju seku likvidēšanai;
• jāizstrādā attiecīgs reglamentējošs dokuments, nosakot vienības pienākumus un tiesības, tehnikas un speciālā aprīkojuma veidus un skaitu, individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī iesaistīto darbinieku skaitu un to apmācību.

I. Palkavniece vērš uzmanību, ka paaugstinātas bīstamības objektu, uz kuriem attiecas minētās prasības, saraksts, kuru savukārt aktualizēs katru gadu, ir noteikts MK noteikumos Nr. 568 “Paaugstinātas bīstamības objektu saraksts”. LV portāls jau rakstīja, ka minētie MK noteikumi, kuros sniegts paaugstinātas bīstamības objektu saraksts, stājās spēkā 2018. gada 14. septembrī. Pašlaik tajā ir iekļauti 432 objekti, kuru vidū pārsvarā ir degvielas uzpildes stacijas, naftas produktu bāzes, minerālmēslu ražotnes, kā arī dzelzceļa termināļi.