Lauku saimniecības apsaimnieko 30 % no Latvijas teritorijas

Ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits pēdējo 20 gadu laikā samazinājies vairāk nekā divas reizes. Straujākās izmaiņas notikušas laikā no 2001. līdz 2010. gadam, kad saimniecību skaits samazinājās par 40,8 %. Šajā periodā par 8 % palielinājās apsaimniekotās LIZ platības. Pēdējos četros gados šī platība palielinājusies tikai par 38,3 tūkstošiem ha jeb 2 %, saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Lauku saimniecību skaits un apsaimniekotā lauksaimniecības zeme

2020. gadā lauku saimniecībās apsaimniekoja 1,21milj. ha īpašumā esošas platības jeb 61,7 % no kopējās apsaimniekotās lauksaimniecības zemes, pārējās apsaimniekotās platības bija nomātas no citiem lauksaimniekiem.

Kopš 2001. gada, kad notika pirmā lauksaimniecības skaitīšana pēc neatkarības atgūšanas, lauku saimniecības kļuvušas lielākas gan pēc izmantotās zemes platības, gan pēc ekonomiskā lieluma – standarta izlaides. 2020. gadā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekoja 28,5 ha LIZ, kas ir par 16,7 ha jeb 2,4 reizes vairāk nekā 2001. gadā un par 7 ha vairāk nekā 2010. gadā.

Pēdējo 10 gadu laikā mainījies saimniecību sadalījums pēc ekonomiskā lieluma grupām – standarta izlaides – SI1. 2020. gadā mazās saimniecības bija 85,2 % no saimniecību kopējā skaita, kas ir par 6,3 procentu punktiem mazāk nekā 2010. gadā. Mazajās saimniecībās apsaimniekoja tikai 22,7 % no kopējās lauksaimniecības zemes platības, kas ir par 20,4 procentu punktiem mazāk nekā 2010. gadā. Savukārt vairāk nekā pusi (51 %) no LIZ platības 2020. gadā apsaimniekoja lielajās saimniecībās, kas ir par 18,7 procentu punktiem vairāk nekā pirms 10 gadiem.

Lauku saimniecību sadalījums pēc to ekonomiskā lieluma

Lielajās lauku saimniecībās apsaimniekoja 870,7 tūkst. ha jeb 68,2 % sējumu platības un 91,8 tūkst. ha jeb 16,3 % izmantoto pļavu un ganību platību. Šajās saimniecībās tika turēts vislielākais lauksaimniecības dzīvnieku skaits – 205,2 tūkst. jeb 49,5 % liellopi, 85,7 tūkst. jeb 61,5 % slaucamās govis, 308,3 tūkst. jeb 94,3 % cūkas, 5,5 milj. jeb 94,2 % mājputni un gandrīz visi broileri – 99,3 % jeb 2,4 milj.

Mazajās saimniecībās 246,3 tūkst. ha jeb 60,8 % dabīgo pļavu un ganību platībās tika turētas 57,6 tūkst. jeb 47,6 % aitas un 8,1 tūkst. jeb 61,9 % kazas, kā arī 48,1 % trušu un 48,5 % bišu saimju.

Lauksaimniecības zemes platību un dzīvnieku īpatsvars saimniecību ekonomiskā lieluma grupās, %

Lauku saimniecību vidējais ekonomiskais lielums, tūkst. eiro

Lauksaimniecībā nodarbinātie

Lauku saimniecības Latvijā galvenokārt ir ģimenes uzņēmumi, kurus vada paši īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi. 2020. gadā 92,7 % lauku saimniecību vadīja paši saimniecību īpašnieki un 4,1 % – cits īpašnieka ģimenes loceklis. 133,8 tūkst. jeb 86,1 % no pastāvīgi nodarbinātajiem bija īpašnieki un viņu ģimenes locekļi.

Lauku saimniecību vadītāju vidējais vecums 2020. gadā bija 57,3 gadi un 2010. gadā – 55,7 gadi. Izmaiņas vadītāju vecuma struktūrā liecina, ka kopš 2001. gada palielinājies 45–64 gadus vecu vadītāju īpatsvars par 10,8 procentu punktiem. Gados jaunu vadītāju īpatsvars samazinājies par 15 procentu punktiem.

Lauku saimniecību vadītāju lauksaimnieciskās izglītības līmenis pēdējo 20 gadu laikā pieaudzis. 2020. gadā 50,5 % lauku saimniecības vadītājiem bija lauksaimnieciskā izglītība, kas ir par 20,5 procentu punktiem vairāk nekā 2001. gadā. Lauku saimniecību vadītāji regulāri papildina savas zināšanas nozarē, piedaloties papildu apmācībās. 2020. gadā apmācībās piedalījušies 9,2 % saimniecību vadītāji. 16,5 % lauku saimniecību vadītājiem bija cita augstākā izglītība.

2001. gadā 50,3 % no kopējā nodarbināto skaita bija sievietes, bet vēlākos gados lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu īpatsvars samazinājās. 2020. gadā 60,4 % no kopējā nodarbināto skaita bija vīrieši. 46,1 % no pastāvīgi nodarbinātajiem ģimenes locekļiem bija sievietes.

Lauksaimniecībā nodarbināto dzimumu struktūra, %

2020. gadā 36,7 % lauksaimniecībā nodarbinātie bija algoti darbinieki, galvenokārt – saimniecību vadītāji, ar saimniecības īpašnieka ģimeni nesaistīti pastāvīgi nodarbinātie, kā arī uz laiku nodarbinātie.

Bioloģiskā lauksaimniecība 2020. gadā

2020. gadā Latvijā bija 4 tūkst. lauku saimniecības, kas pielietoja bioloģiskās lauksaimniecības saimniekošanas metodes un apsaimniekoja 285,5 tūkst. ha jeb 14,5 % kopējās LIZ platības. 259,9 tūkst. ha jeb 91 % platības bija pilnībā sertificētas un 25,6 tūkst. ha jeb 9 % bija pārejas periodā.

Salīdzinot ar 2010. gadu, bioloģisko lauku saimniecību skaits palielinājies par 11,1 %, un apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības palielinājās 2 reizes. 2010. gadā 3,6 tūkst. bioloģiskās lauku saimniecībās apsaimniekoja 142,5 tūkst. ha jeb 7,3 % no kopējās LIZ.

Bioloģiskā lauksaimniecība 2010. un 2020. gadā

Visvairāk bioloģiski apsaimnieko lauksaimniecības zemes platību ir Latgales un Vidzemes reģionā. Jaunpiebalgas novadā bioloģiski apsaimniekoja 49,8 % un Lubānas novadā 34,1 % no lauksaimniecības zemes.

Plašāka informācija par 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem – par lauku saimniecību skaitu, vidējiem lielumiem, zemes izmantošanu, lauksaimniecības dzīvniekiem un nodarbinātajiem lauksaimniecībā reģionos un novados ir pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Nozares / Lauksaimniecība

1 Standarta izlaide (SI) – standartizēts lielums, kurš raksturo saimniecības ekonomisko aktivitāti, t.i., no viena lauksaimniecības kultūras hektāra vai lauksaimniecības dzīvnieku vienības iegūtās produkcijas vērtība, novērtēta attiecīgā reģiona cenās un izteikta eiro. Eiropas Savienībā lauku saimniecības iedala ekonomiskā lieluma grupās atbilstoši šādiem klasifikācijas kritēriji: saimniecības ar SI līdz 14,9 tūkst. eiro – mazās saimniecības; no 15,0 līdz 99,9 tūkst. eiro – vidējā lieluma saimniecības; virs 100 tūkst. eiro – lielās saimniecības