Mākoņpakalpojumu izmantošana
2025. gadā mākoņpakalpojumus izmanto vairāk nekā puse jeb 51,9 % uzņēmumu, savukārt maksas mākoņpakalpojumus – 44,1 % no visiem uzņēmumiem, un tas ir par 8,3 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā. Lielo uzņēmumu grupā maksas mākoņpakalpojumus izmanto 83,4 % (pieaugums par 3,7 procentpunktiem), vidējo uzņēmumu grupā 59,2 % (pieaugums par 7,5 procentpunktiem), savukārt mazo uzņēmumu grupā 40,1 % (pieaugums par 8,2 procentpunktiem) [2].
CSP infografika
Mākslīgais intelekts
2025. gadā 12,2 % uzņēmumu (t.sk. 47,1 % lielo, 19,8 % vidējo un 9,8 % mazo uzņēmumu) izmanto vismaz vienu mākslīgā intelekta risinājumu, kas ir par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Populārākie risinājumi ir rakstiskās valodas analīze – tā pārvērš runas valodu mašīnlasāmā formātā un spēj radīt rakstītu vai runātu valodu; šo tehnoloģiju izmanto 9,1 % uzņēmumu.
Tehnoloģijas, kas rada attēlus, video vai skaņu, izmanto 5,5 % uzņēmumu. Savukārt 10,2 % uzņēmumu apsver iespēju nākotnē izmantot kādu no mākslīgā intelekta tehnoloģijām. Kā galvenais iemesls, kāpēc tas līdz šim nav izdevies, visbiežāk tiek minēts atbilstošas kompetences trūkums (63,2 % no uzņēmumiem, kas šo iespēju ir apsvēruši).
IKT un vide
13,9 % uzņēmumu, domājot par ietekmi uz vidi, izmanto IKT sistēmas vai risinājumus, kas palīdz samazināt enerģijas patēriņu. Visvairāk šādu uzņēmumu bija lielo uzņēmumu grupā – 50,2 %, bet vidējo un mazo attiecīgi 25,3 % un 10,7 %.
Aptaujā iegūtie dati par nolietotajām IKT iekārtām parāda, ka 76,3 % nodod tās elektronisko atkritumu savākšanas punktos, 39,8 % uzglabā uzņēmumā un 22,2 % pārdod vai atdod līzinga uzņēmumam. Salīdzinot ar 2022. gada aptaujas datiem, par 8,3 procentpunktiem ir samazinājies to uzņēmumu skaits, kuri nolietotās IKT iekārtas uzglabā uzņēmumā.
IKT un vide 2025. gadā (% no visiem uzņēmumiem)
| Uzņēmums izmanto IKT sistēmas vai risinājumus, lai samazinātu: | Nolietotas IKT iekārtas uzņēmums: | ||||
| enerģijas patēriņu | izmantoto materiālu daudzumu vai to otrreizēju izmantošanu | nodod elektronisko atkritumu savākšanas punktos | uzglabā uzņēmumā | pārdod vai atdod līzinga uzņēmumam | |
| Pavisam | 13,9 | 12,8 | 76,3 | 39,8 | 22,2 |
| 10 – 49 | 10,7 | 10,3 | 74,9 | 38,5 | 21,7 |
| 50 – 249 | 25,3 | 21,8 | 81,2 | 44,8 | 21,7 |
| 250+ | 50,2 | 41,7 | 90,1 | 51,6 | 41,7 |
| Apstrādes rūpniecība (C) | 15,8 | 15,3 | 75,0 | 42,2 | 20,0 |
| Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (D, E) | 30,8 | 20,0 | 87,1 | 38,9 | 13,8 |
| Būvniecība (F) | 10,5 | 10,0 | 76,9 | 34,0 | 17,4 |
| Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (G) | 14,3 | 14,4 | 78,1 | 42,5 | 23,0 |
| Transports un uzglabāšana (H) | 14,1 | 10,9 | 73,7 | 44,9 | 22,8 |
| Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) | 6,8 | 5,4 | 66,4 | 32,1 | 19,7 |
| Informācijas un komunikāciju pakalpojumi (J) | 21,3 | 18,6 | 84,3 | 46,6 | 35,1 |
| Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) | 18,4 | 9,1 | 66,0 | 34,0 | 15,2 |
| Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) | 13,8 | 18,3 | 85,4 | 43,4 | 36,4 |
| Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N) | 12,1 | 10,8 | 78,1 | 34,3 | 22,7 |
Skatīt oficiālās statistikas portāla datubāzē: EPE050
E-komercija
Viens no e-komercijas [3] attīstību raksturojošiem rādītājiem ir uzņēmumu īpatsvars, kas preces vai pakalpojumus pārdod internetā, izmantojot tīmekļvietnes vai lietotnes, vai elektronisko datu apmaiņas sistēmu (EDI [4]). 2024. gadā tirdzniecību internetā īstenoja 19,6 % uzņēmumu. Salīdzinot ar 2023. gadu, šis rādītājs nav būtiski mainījies. Lielo uzņēmumu grupā vērojams pieaugums par 3,0 procentpunktiem, un pārdošanu internetā nodrošināja 46,6 % uzņēmumu. Mazo uzņēmumu grupā rādītājs saglabājies nemainīgs (17,1 %), savukārt vidējo uzņēmumu grupā preču un pakalpojumu pārdošana internetā pieauga par 0,7 procentpunktiem, sasniedzot 29,1 %.
17,3 % no uzņēmumiem 2024. gadā saņēma pasūtījumus internetā no klientiem (preču vai pakalpojumu pircējiem) Latvijā, 8,3 % – no klientiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un 3,7 % – no klientiem citur pasaulē.
No visiem uzņēmumiem, kuri tirgoja preces vai pakalpojumus internetā, 81,3 % uzņēmumu pārdeva fiziskas preces, 18,7 % pakalpojumus, kuri netika sniegti digitāli (piemēram, naktsmītnes, ceļojumi, remonta pakalpojumi u.c.) un 12,7 % uzņēmumu pārdeva digitālas preces vai pakalpojumus, kurus piegādāja digitāli (piemēram programmatūras, lejupielādes vai straumēšanas pakalpojumi, licences, e-grāmatas u.c.).
CSP infografika
Interneta lietojums uzņēmumos
Fiksēto internetu lieto 81,3 % uzņēmumu, tai skaitā – 98,7 % lielo , 88,8 % – vidējo un 79,4 %– mazo uzņēmumu. Darba vajadzībām internetu lieto 63,9 % no visiem uzņēmumu darbiniekiem, un tas ir par 2,1 procentpunktu vairāk nekā pirms gada.
Sava tīmekļvietne ir 68,8 % uzņēmumu, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā. Lielo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir 97,8 %, vidējo – 87,0 %, bet mazo – 64,6 %.
Aptauja, lai iegūtu kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu informāciju par IKT lietošanu un e – komercijas attīstību uzņēmumos ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk, tika veikta 2025. gada sākumā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Metodoloģiskie skaidrojumi:
[1] Aptaujā iekļauti uzņēmumi ar nodarbināto skaitu, sākot no 10, šādās saimnieciskās darbības jomās: apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana un sanācija, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, datoru un sakaru iekārtu remonts.
[2] Lielie – ar darbinieku skaitu 250 un vairāk, vidējie – no 50 līdz 249, mazie uzņēmumi – ar darbinieku skaitu no 10 līdz 49.
[3] E-komercija ir preču vai pakalpojumu pārdošana internetā uzņēmuma tīmekļa vietnē, e – komercijas tīmekļa vietnēs, ko lieto vairāki uzņēmumi, kā arī pārdošana, izmantojot elektronisko datu apmaiņu (uzņēmējdarbības dokumentu apmaiņa standarta elektroniskā formātā starp biznesa partneriem, kas piemērota automātiskai pasūtījuma apstrādei).
[4] Elektroniskā datu apmaiņa (EDI) – strukturēta datu pārraide no vienas datoru sistēmas uz otru, izmantojot saskaņotus ziņojumu standartus.
