Vērtējot šo sūdzību, Tiesa vispirms atgādināja, ka Konvencijas 6. panta 2. punktā nostiprinātā nevainīguma prezumpcija ir viens no 6. pantā garantēto tiesību uz taisnīgu tiesu elementiem. Atbilstoši nevainīguma prezumpcijas pamatidejai nevienam valsts pārstāvim nav tiesību apgalvot, ka persona ir vainīga kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pirms tās vaina ir pierādīta tiesā (ar galīgo nolēmumu). Turklāt Tiesa uzsvēra, ka nevainīguma prezumpciju var pārkāpt ne tikai tiesnesis vai tiesa, bet arī citas valsts amatpersonas vai iestādes. Vienlaikus tas, vai konkrēts valsts amatpersonas izteikums vai paziņojums pārkāpj nevainīguma prezumpciju, izvērtējams, ņemot vērā apstākļus, kādos tas izdarīts.
Šajā lietā Tiesa norādīja, ka apstrīdēto paziņojumu opozīcijas partijas deputāts bija publicējis savā “X” kontā tajā pašā dienā, kad Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, pasludināja spriedumu, ar kuru iesniedzēju atzina par vainīgu vairākās apsūdzībās. Tiesa uzsvēra, ka iesniedzējam šī sprieduma pasludināšanas brīdī nevainīguma prezumpcijas princips vēl bija piemērojams, jo spriedums nebija galīgs un tiesvedība turpinājās kasācijas instancē. Tāpat Tiesa atgādināja, ka, lai gan Konvencijas 6. panta 2. punkts neliedz valsts iestādēm informēt sabiedrību par iesniedzēja notiesāšanu apelācijas instancē un neliedz plašsaziņas līdzekļiem vai sabiedrībai šo jautājumu apspriest, jebkurā šādā informēšanā pienācīgi jāņem vērā, ka spriedums nav galīgs. Tādēļ izteikumi jāformulē ar tādu piesardzību un atturību, kādu prasa nevainīguma prezumpcija. Tiesas ieskatā, ieraksts, kas bija publicēts A. K. “X” kontā, pēc būtības informēja sabiedrību par iesniedzēja notiesāšanu un bija izteikts ārpus kriminālprocesa konteksta. Tāpat Tiesa secināja, ka A. K., publicējot paziņojumu, nebija rīkojies kā valsts amatpersona Konvencijas 6. panta 2. punkta izpratnē. A. K. nebija iesaistīts kriminālprocesā kā amatpersona, neīstenoja valsts varu kriminālvajāšanas kontekstā un nebija formāli pilnvarots nevienā valsts institūcijā. Tādēļ viņa rīcību nevar attiecināt uz valsti. Visbeidzot Tiesa ar nožēlu atzīmēja, ka, lai gan Rīgas apgabaltiesas lēmumā attiecībā uz iesniedzēja sūdzību ietvertais pamatojums bija samērā īss, A. K. paziņojums nav uzskatāms par valsts amatpersonas paziņojumu par iesniedzēja vainu. Tas nemudināja sabiedrību uzskatīt iesniedzēju par vainīgu un neietekmēja nacionālās tiesas izvērtējumu. Tiesa uzsvēra, ka paziņojuma saturs un retorika liecināja, ka tā galvenais mērķis bija paust politisku kritiku politisko debašu ietvaros, it īpaši ņemot vērā, ka tas tika publicēts divas nedēļas pēc valdības maiņas, kuras rezultātā A. K. partija kļuva par opozīcijas partiju. Tāpēc Tiesa atzina, ka iesniedzēja sūdzība ir acīmredzami nepamatota un atbilstoši Konvencijas 35. panta 3. punkta a) apakšpunktam un 4. punktam to noraidīja.
Tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Pilns 2026. gada 26. marta Tiesas lēmuma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes datubāzē. Lai atrastu lēmumu, Tiesas datubāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (259/24) un lēmuma pieņemšanas datums (26/03/2026).
Fakti lietā “Lembergs pret Latviju”
Atbilstoši Tiesas lēmumā izklāstītajiem faktiem 2021. gada 22. februārī Rīgas apgabaltiesa iesniedzēju notiesāja par krāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, dokumentu viltošanu un nelikumīgu piedalīšanos darījumos ar īpašumu, piespriežot piecu gadu brīvības atņemšanas sodu un mantas konfiskāciju. 2023. gada 27. septembrī Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas instancē, daļēji grozīja spriedumu un notiesāja iesniedzēju, piespriežot četru gadu brīvības atņemšanas sodu. Šie spriedumi nav stājušies spēkā; kriminālprocess pašlaik turpinās Senātā.
2023. gada 27. septembrī Saeimas deputāts sociālo tīklu platformā “X” savā profilā publicēja paziņojumu, kurā cita starpā norādīja, ka iesniedzēja “nevainīguma prezumpcija ir zudusi” līdz ar sprieduma pasludināšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja iesniedzēja Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtās daļas kārtībā iesniegto sūdzību attiecībā uz šo ierakstu, secinot, ka tas nesatur izteicienus, kas liecinātu par iesniedzēja vainu kriminālprocesā, un satur publicētā ieraksta autora viedokli.
2023. gada 5. decembrī iesniedzējs vērsās Tiesā.
