Raugoties uz iegūto izglītības līmeni, 22,1% nodarbināto bija maģistra grāds**, savukārt bakalaura grāds – 14,7%, koledžas izglītība – 4,1% un doktora grāds – 0,7%. Vidējā izglītība bija 38,3% nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 12,2%, pamatskolas izglītību – 7,6%, sākumskolas izglītību – 0,4% nodarbināto.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā katrs trešais iedzīvotājs ir ieguvis augstāko izglītību
2025. gada sākumā 31,4% iedzīvotāju bija augstākā izglītība, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2024. gadu, sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis par 0,6 procentpunktiem līdz 37,5%, kamēr vīriešiem tas ir palicis iepriekšējā gada līmenī 24,1%.
Kopš 2019. gada vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis par 1,1 procentpunktiem, bet sieviešu – par 3,9 procentpunktiem.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Augstākais nodarbinātības līmenis aizvien Mārupes, Ķekavas, Ādažu, Ropažu un Salaspils novados
2025. gada sākumā 863 tūkstoši jeb 54,6% iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā bija nodarbināti. Starp valstspilsētām augstākais nodarbinātības līmenis bija Rīgā (57,1%), Valmierā (56,7%), un Ogrē (56,2%), kam seko Jelgava (55,5%), Jūrmala (54,4%), Liepāja (52,8%), Jēkabpils (51,6%), Ventspils (50,2%), Rēzekne (49,9%) un Daugavpils (48,2%).
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Augstākais nodarbinātības līmenis ir Mārupes (65,1%), Ādažu (63,2%), Ķekavas (63,1%), Ropažu (62,1%) un Salaspils (60,3%) novados 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju vidū.
Nodarbinātības līmenis starp 55–60% ir tādos novados kā Siguldas (59,4%), Olaines (58,9%), Saulkrastu (58,4%), Ogres (57,1%), Jelgavas (55,4%) .
Lielā daļā novadu nodarbinātības līmenis ir starp 50–55%. Tie ir Smiltenes (54,8%), Cēsu (54,8%), Valmieras (54,4%),Tukuma (53,6%), Bauskas (53,0%), Dienvidkurzemes (52,8%), Gulbenes (52,6%), Dobeles (52,1%), Ventspils (51,6%), Limbažu (51,6%), Saldus (51,3%), Jēkabpils (51,2%), Kuldīgas (51,2%), Talsu (51,1%), Madonas (50,9%), Alūksnes (50,8%), Aizkraukles (50,5%) un Preiļu (50,2%) novadi.
Zemākais nodarbinātības līmenis ir Krāslavas (44,4%), Ludzas (45,4%), Augšdaugavas (46,6%), Valkas (46,8%), Rēzeknes (47,8%), Līvānu (48,7%), Balvu (49,3%) novados.
Oficiālās statistikas portālā dati par izglītības un nodarbinātības rādītājiem pieejami teritoriālā detalizācijā – reģionos, valstspilsētās, novados, pilsētās, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās.
Metodoloģiskā informācija
* Dati apkopoti par iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem.
** Izglītības līmenis pēc starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas ISCED-2011. Pašreizējās LR izglītības sistēmas klasifikācijas atbilstība ISCED-2011 klasifikācijai noteikta Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”.
