Gada laikā kopējais nodarbinātības līmenis 15–74 gadu vecuma grupā palielinājās par 0,9 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 4,9 tūkstošiem. Savukārt 20–64 gadu vecuma grupā 2026. gada 3. ceturksnī nodarbināti bija 820,0 tūkstoši jeb 79,2 % un nodarbinātības līmenis, salīdzinot ar 2025. gada 3. ceturksni, palielinājās par 0,4 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājās par 6,3 tūkstošiem.
Raugoties uz šī gada 3. ceturksni salīdzinājumā ar 2. ceturksni, nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem 15–74 gadu vecumā palielinājās par 1,0 procentpunktu, bet nodarbināto skaits – par 11,5 tūkstošiem. 20–64 gadu vecuma grupā attiecīgi palielinājās par 0,7 procentpunktiem un 4,3 tūkstošiem2.
3. ceturksnī senioru nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,8 procentpunktiem gada laikā, sasniedzot 27,5 %, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 65–74 gadu vecu iedzīvotāju nodarbinātības līmenis ir bez būtiskām izmaiņām (attiecīgi – 27,6 % 2026. gada 2. ceturksnī).
CSP infografika
3. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis (67,8 %) bija par 3,4 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (64,5 %). 20–64 gadu vecuma grupā nodarbinātības līmenis gan sievietēm (79,1 %), gan vīriešiem (79,3 %) bija līdzīgs.
Nodarbinātie iedzīvotāji
(tūkstošos)
| 2025. gada | 2026. gada | 2026. gada 3. cet. izmaiņas pret | |||||
| 3. cet. | 2. cet. | 3. cet. | 2025. gada 3. cet. | 2026. gada 2. cet. | |||
| tūkstošos | % | tūkstošos | % | ||||
| Pavisam (15–74 gadi) | 892,1 | 885,5 | 897,0 | 4,9 | 1,3 | 11,5 | 1,3 |
| vīrieši | 438,1 | 428,8 | 439,6 | 1,5 | 0,4 | 10,8 | 2,5 |
| sievietes | 454,0 | 456,7 | 457,4 | 3,4 | 0,7 | 0,7 | 0,1 |
| Pavisam (20–64 gadi) | 826,3 | 815,8 | 820,0 | -6,3 | -0,8 | 4,3 | 0,5 |
| vīrieši | 409,2 | 399,2 | 403,9 | -5,2 | -1,3 | 4,7 | 1,2 |
| sievietes | 417,2 | 416,6 | 416,1 | -1,1 | -0,3 | -0,5 | -0,1 |
| Jaunieši (15–24 gadi) | 64,2 | 62,7 | 69,7 | 5,5 | 8,6 | 7,1 | 11,3 |
Palielinājies jauniešu nodarbinātības līmenis
3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 36,9 %, kas ir par 2,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 3,7 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Nodarbināti bija 69,7 tūkstoši jauniešu (2025. gada 3. ceturksnī – 64,2 tūkstoši).
Bez pamatdarba vēl kādā darba vietā strādāja 7,3 % nodarbināto
3. ceturksnī 65,9 tūkstoši (7,3 %) nodarbināto 15–74 gadu vecumā strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 29,0 tūkstošiem jeb 78,5 % vairāk nekā pirms gada un par 1,9 tūkstošiem jeb 2,7 % mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 20–64 gadu vecuma grupā blakusdarbā strādāja 62,8 tūkstoši (7,7 %) – par 28,2 tūkstošiem jeb 81,7 % vairāk nekā pirms gada un par 0,1 tūkstoti jeb 0,2 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Sievietes (37,4 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (28,5 tūkstoši) strādāja blakusdarbā 15–74 gadu vecumā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk līdzās pamatdarbam nostrādāja 1–10 stundas (32,2 %), bet 18,2 % nostrādāja 11–20 stundas.
CSP infografika
3. ceturksnī attālināti strādāja 14,8 % darbinieku
3. ceturksnī 14,8 % (112,1 tūkstotis) darbinieku (darba ņēmēju) regulāri strādāja attālināti3. Tas ir par 34,6 tūkstošiem jeb 4,6 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (77,4 tūkstoši jeb 10,2 %) un par 15,1 tūkstoti jeb 2,0 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (127,2 tūkstoši jeb 16,8 %).
Attālināti strādājošo vidū izplatītākais ir hibrīddarbs – 42,3 % darbu attālināti veic 1–2 dienas nedēļā. Savukārt darbu pilnībā attālināti veic 16,9 %.
Starp nozarēm vislielākais attālināti strādājošo īpatsvars (63,5 % no nozares darbinieku kopskaita) bija izdevējdarbības, mediju un IKT pakalpojumu jomā, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (60,1 %), 28,5 % strādāja attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu, operāciju ar nekustamo īpašumu jomās. Valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā attālināti strādāja 23,5 % darbinieku.
Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits
3. ceturksnī gandrīz trešdaļa (29,2 %) jeb 396,0 tūkstoši iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Gada laikā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14,5 tūkstošiem jeb 3,5 %, bet ceturkšņa laikā – samazinājies par 12,3 tūkstošiem jeb 3,0 %. 20–64 gadu vecuma grupā ekonomiski neaktīvi 3. ceturksnī bija 155,8 tūkstoši (15,1 %) iedzīvotāju. Gada laikā šo iedzīvotāju skaits samazinājies par 3,2 tūkstošiem jeb 2,0 %, bet ceturkšņa laikā – par 5,8 tūkstošiem jeb 3,6 %.
3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,7 %
3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,7 %. Bezdarba līmenis ir nedaudz samazinājies – gada laikā par 0,2 procentpunktiem, bet ceturkšņa laikā – par 0,3 procentpunktiem.
3. ceturksnī bija 64,4 tūkstoši bezdarbnieku 15–74 gadu vecumā. Gan gada, gan ceturkšņa laikā bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 1,8 tūkstošiem jeb 2,7 %.
CSP infografika
3. ceturksnī vīriešu bezdarba līmenis (7,8 %) bija par 2,1 procentpunktu augstāks nekā sieviešu (5,7 %).
Bezdarbnieku skaits
(tūkstošos)
| 2025. gada | 2026. gada | 2026. gada 3. cet. izmaiņas pret | |||||
| 3. cet. | 2. cet. | 3. cet. | 2025. gada 3. cet. | 2026. gada 2. cet. | |||
| tūkstošos | % | tūkstošos | % | ||||
| Pavisam (15–74 gadi) | 66,2 | 66,2 | 64,4 | -1,8 | -2,7 | -1,8 | -2,7 |
| vīrieši | 37,5 | 37,8 | 37,0 | -0,5 | -1,4 | -0,8 | -1,0 |
| sievietes | 28,7 | 28,4 | 27,4 | -1,3 | -4,4 | -1,0 | -3,5 |
| Jaunieši (15–24 gadi) | 8,8 | 11,1 | 13,1 | 4,3 | 48,4 | 2,0 | 18,2 |
Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars
3. ceturksnī 32,7 tūkstoši bezdarbnieku 15–74 gadu vecumā bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 3,8 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 0,4 tūkstošiem mazāk nekā 2. ceturksnī. 11,1 tūkstotis bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits gada laikā ir palielinājies par 0,6 tūkstošiem, bet ceturkšņa laikā – samazinājies par 0,4 tūkstošiem.
3. ceturksnī bija 18,6 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku (bez darba 12 mēnešus un ilgāk) – par 7,6 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 3,1 tūkstoti mazāk nekā 2. ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 29,7 % – par 10,1 procentpunktu mazāk nekā pirms gada un par 2,9 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
3. ceturksnī palielinājies jauniešu bezdarba līmenis
3. ceturksnī 13,1 tūkstotis jeb 20,3 % no visiem bezdarbniekiem bija jaunieši (15–24 gadi). Jauniešu īpatsvars bezdarbnieku skaitā gada laikā palielinājies par 7,0 procentpunktiem, bet ceturkšņa laikā – par 3,6 procentpunktiem.
Jauniešu bezdarba līmenis 3. ceturksnī bija 15,8 %, kas ir par 3,7 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 0,8 procentpunktiem augstāks nekā 2. ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 4,3 tūkstošiem, bet ceturkšņa laikā – par 2,0 tūkstošiem.
CSP infografika
Metodoloģiskā informācija:
2026. gada 3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,0 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 3,7 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,0 tūkstošus iedzīvotāju.
Plašāka informācija par pamatdarbā nostrādāto darba laiku, attālināti strādājošajiem, u.c. darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Nodarbinātība”, “Bezdarbs” un “Ekonomiskā aktivitāte”.
1 OECD un Eurostat savos pētījumos un publikācijās kā darbspējīgu apskata iedzīvotāju grupu 20 līdz 64 gadu vecumā. Tomēr atbilstoši Latvijas likumdošanai par darbspējīgiem tiek uzskatīti iedzīvotāji no 15 gadu vecuma līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Relīzē, runājot par iedzīvotāju nodarbinātību, apskatīsim vecuma grupas 15–74 gadi un 20–64 gadi.
2 Šeit un turpmāk aprēķini veikti ar nenoapaļotiem skaitļiem.
3 Darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma.
