Vislielākais bērnu īpatsvars 2026. gada sākumā bija galvaspilsētas tuvumā esošajos novados – Mārupes novadā (29,2%), Ādažu novadā (24,8%) un Ķekavas novadā (24,4%). Savukārt pašā galvaspilsētā bērnu īpatsvars bija salīdzinoši mazāks – 17,0%. Zemākais bērnu īpatsvars bija Latgales reģionā (15,5%) – Krāslavas novadā (12,1%), Augšdaugavas novadā (13,1%) un Ludzas novadā (13,9%). Kopš pērnā gada bērnu skaits samazinājās par 9,2 tūkstošiem jeb 2,7%.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Arvien vairāk skolēnu iesaistās interešu izglītībā
2025./2026. mācību gadā 165,6 tūkst. skolēnu piedalījās skolu organizētajos interešu izglītības pulciņos – par 3,3% vairāk nekā 2024./2025. mācību gadā (160,3 tūkst. skolēnu).
Arvien vairāk skolēnu iesaistās jaunās interešu izglītības programmās, kas tiek piedāvātas sākot ar 2024./2025. mācību gadu. Īpaši populāra kļūst STEM (zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas) interešu izglītības programma, piesaistot 29,5 tūkstošus skolēnu 2025./2026. mācību gadā (par 5,3 tūkstošiem vairāk nekā 2024./2025. mācību gadā). Tāpat arvien populārāka kļūst sociālā un pilsoniskā interešu izglītības programma (iesaistot 17,4 tūkst. audzēkņu 2025./2026. mācību gadā, par 0,6 tūkst. vairāk nekā 2024./2025. mācību gadā) un mazākumtautību valodas un kultūrvēstures izglītības programma (16,2 tūkst. audzēkņu 2025./2026. mācību gadā, par 3,7 tūkst. audzēkņu vairāk nekā 2024./2025. mācību gadā).
Skolēnu vidū joprojām populāras ir kultūrizglītības programmas, kurās 2025./2026. mācību gadā iesaistījās 72,9 tūkst. skolēnu. Dejas mākslas kolektīvos piedalījās 23,9 tūkst. skolēnu, mūzikas programmās – 27,0 tūkst., teātra mākslu – 6,8 tūkst., savukārt folkloras kopās – 1,4 tūkst. skolēnu. Sporta nodarbībās piedalījās 29,7 tūkst. skolēnu, no kurām pieprasītākās bija volejbola nodarbības (3 tūkst. skolēnu), galda spēles (3 tūkst. skolēnu) un peldēšana (2,4 tūkst. skolēnu).
Turpina palielināties audzēkņu skaits interešu izglītības iestādēs – no 54,7 tūkst. 2023./2024. mācību gadā līdz 61,8 tūkst. 2024./2025. mācību gadā un 63,6 tūkst. 2025./2026. mācību gadā. Sporta skolās audzēkņu skaits ir palielinājies no 48,1 tūkst. 2023./2024. mācību gadā līdz 51,3 tūkst. 2025./2026. mācību gadā, un mūzikas un mākslas skolās – no 26,4 tūkst. 2023./2024. mācību gadā līdz 27,0 tūkst. audzēkņiem 2025./2026. mācību gadā.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2025./2026. mācību gada sākumā Latvijā pirmsskolas izglītības programmas apguva 86,3 tūkstoši bērnu. Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs samazinājies par 4,5%.
Pamatskolas izglītības programmas apguva 183,7 tūkstoši skolēnu, un vidusskolas programmas – 40,6 tūkstoši skolēnu.
2025. gadā pamatskolu beidza 20,3 tūkstoši skolēnu, no kuriem 60,1% izvēlējās mācības turpināt vidusskolā, bet 33,3% – profesionālās izglītības iestādēs. Savukārt vidusskolu beidza 11,9 tūkstoši skolēnu, no kuriem 56,2% uzsāka studijas Latvijas augstskolās un koledžās, 2,4% profesionālās izglītības iestādēs, savukārt 41,4% mācības neturpināja.
Jaunieši aktīvi lieto internetu, tomēr gandrīz katrs trešais tajā sastopas ar naidīgu saturu
2025. gadā internetu regulāri* lietoja gandrīz visi (99,5%) 16 līdz 24 gadu vecuma jaunieši. Visbiežāk jaunieši izmantoja internetu, lai lietotu sociālos tīklus (94,1%), internetbanku (92,8%) un sūtītu ziņas ziņapmaiņas lietotnēs (92,4%). Ievērojami mazāk jauniešu izmantoja internetu, lai iesaistītos tiešsaistes konsultācijās vai parakstītos par pilsoniskām vai politiskām iniciatīvām (17,1%) un pārdotu preces vai pakalpojumus (16,0%).
No jauniešiem, kuri regulāri lietoja internetu, 72,7% izmantoja arī mākslīgo intelektu (MI). 54,6% jauniešu MI izmantoja privātām vajadzībām, 42,4% – formālās izglītības mācību procesā un tikai 15,2% jauniešu izmantoja MI ar darbu saistītām vajadzībām.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
No regulārajiem interneta lietotājiem gandrīz katrs trešais (32,8%) jaunietis internetā saskārās ar uzbrūkošu vai pazemojošu saturu, kas tika vērsts pret kādu personu vai personu grupu. 25,2% jauniešu saskārās ar naidīgu saturu, kas pret personu vai personu grupu tika vērsts politisku vai sociālu uzskatu dēļ un 16,2% – rases vai etniskās piederības dēļ. Salīdzinoši neliela jauniešu daļa saskārās ar naidīgu saturu saistībā ar personas vai personu grupas vecumu (5,7%) un invaliditāti (5,4%).
Jaunieši savu veselību vērtē pozitīvi, tomēr daļa atzīst veselības problēmu ierobežojumus
Pērn 88,2% jauniešu savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu, 9,6% – kā vidēju un 2,2% savu veselības stāvokli vērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu. 7,9% jauniešu atzina, ka viņiem ir veselības problēmu ierobežojumi** veikt parastās ikdienas aktivitātes. 5,1% jauniešu norādīja, ka viņiem ir grūtības redzēt, pat ja ir uzliktas brilles vai kontaktlēcas, un 4,8% ir grūtības ilgstoši koncentrēties vai atcerēties senus vai nesenus notikumus.
Aptaujas*** dati liecina, ka pēdējo gadu laikā arvien vairāk jauniešu vēršas pie medicīnas speciālistiem. 2025. gadā 74,5% jauniešu atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir vērsušies pie ģimenes (vispārējās prakses) ārsta. Tas ir par 13,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā aptaujas reizē – 2022. gadā, kad šādas vizītes pie ārstiem bija veikuši 61,3% jauniešu. Pie medicīnas vai ķirurģijas speciālistiem kaut reizi bija vērsušies 45,8% jauniešu (2022. gadā – 27,5%) un pie zobārsta, ortodonta vai zobu higiēnista – 62,5% jauniešu (2022. gadā – 58,4%).
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2025. gadā invaliditāte tika noteikta 10 005 bērniem vecumā līdz 17 gadiem – par 14,4% vairāk nekā 2021. gadā, kad tika reģistrēti 8746 bērni ar invaliditāti. 1301 bērnam invaliditāte bija noteikta pirmreizēji (2021. gadā – 969 bērniem), no viņiem visbiežāk invaliditāte tika noteikta saistībā ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (746 bērniem 2025. gadā un 369 bērniem 2021. gadā).
Vairāk pusaudžu iesaistās vasaras nodarbinātībā
19,4% jeb gandrīz katrs piektais bērns 13–17 gadu vecumā 2024. gadā saņēma darba samaksu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Vislielākais darba samaksu saņēmušo bērnu īpatsvars bija Latgalē (21,9%) un Kurzemē (20,5%), bet vismazākais – Rīgā (7,3%). Trīspadsmitgadīgiem bērniem vidējais darba līguma periods bija 17 dienas, bet septiņpadsmitgadīgajiem – 53 dienas. Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos vasaras nodarbinātības pasākumos pērn piedalījās 11 127 bērni (par 6,9% vairāk nekā gadu iepriekš) – no viņiem 55,9% bija meitenes, 44,1% – zēni.
Plašāku ieskatu par bērniem Latvijā – demogrāfiskajiem rādītājiem, veselības stāvokli, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu, izglītību, sociālo aizsardzību, informācijas tehnoloģiju lietošanu, kā arī dažādiem sociālajiem riskiem – nabadzību, vardarbību, aprūpes pienākumu nepildīšanu un bērnu nonākšanu konfliktā ar likumu – iespējams lasīt jaunākajā statistisko datu krājumā “Bērni Latvijā”. Tajā apkopoti dati no CSP apsekojumiem un dažādām valsts institūcijām, tai skaitā administratīvo datu avotiem, sniedzot daudzpusīgu priekšstatu par bērnu dzīves apstākļiem Latvijā.
Statistisko datu krājums “Bērni Latvijā”
Metodoloģiskā informācija
* Regulāri lietot internetu nozīmē to lietot vismaz reizi nedēļā pēdējo trīs mēnešu laikā.
** Tiek ņemti vērā veselības problēmu ierobežojumi, kas ilgst vai paredzams, ka ilgs, vismaz sešus mēnešus.
*** 2025. gada “Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC) apsekojuma modulis.
**** Tiek ņemts vērā konsultēšanās biežums pēdējo 12 mēnešu laikā.
