Ekonomiskās aktivitātes līmenis starp jauniešiem 20–34 gadu vecumā ar iegūtu vidējo izglītību** 2024. gadā bija 78,3%, savukārt ar iegūtu augstāko izglītību – 90,2%. Ekonomisko aktivitāti būtiski ietekmē arī darba pieredze mācību vai studiju laikā – jauniešiem ar vismaz vienu mēnesi ilgu darba pieredzi ekonomiskās aktivitātes līmenis sasniedza 93,8%, kas ir 4. augstākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) valstīs tikai aiz Bulgārijas, Maltas un Nīderlandes. Jauniešiem bez darba pieredzes ekonomiskās aktivitātes līmenis bija 79,7%.
Arī augstāks nodarbinātības līmenis vērojams jauniešiem 20–34 gadu vecumā, kuriem ir pabeigta augstākā izglītība – 85,5%, kas ir par 15,2 procentpunktiem vairāk nekā jauniešiem ar vidējo izglītību (70,3%). Starp izglītības līmeņiem vērojama tā pati tendence – jauniešiem ar darba pieredzi mācību vai studiju laikā ir augstāks nodarbinātības līmenis.
Jauniešiem, kuriem ir iegūta vidējā izglītība un darba pieredze, nodarbinātības līmenis ir 83,0% jeb par 14,8 procentpunktiem augstāks nekā tiem, kuriem nebija darba pieredzes (68,2%). Tikmēr jauniešiem ar augstāko izglītību un darba pieredzi nodarbinātības līmenis ir 90,9% jeb par 9,2 procentpunktiem augstāks nekā jauniešiem bez darba pieredzes (81,7%).
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Jauniešu īpatsvars (20–34 gadu vecumā), kuru augstākais iegūtais izglītības līmenis atbilda pamatdarba prasībām Latvijā 2024. gadā bija 81,3%, ierindojot Latviju trešajā vietā (dalot vietu ar Bulgāriju) starp ES valstīm.
ES vidēji 70,5% jauniešu izglītības līmenis atbilst pamatdarba prasībām, kas ir par 11,4 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā Latvijā. Lietuva, kas atrodas pirmajā vietā, pārspēj Latviju par 2,5 procentpunktiem (83,8%), bet Slovēnija – tikai par 0,1 procentpunktu.
6,4% Latvijas jauniešu norādījuši, ka viņu iegūtais izglītības līmenis ir augstāks nekā pamatdarbā prasa (ES vidēji – 21,5%), savukārt 12,2% – ka iegūtais izglītības līmenis ir zemāks nekā pamatdarbā nepieciešams (ES – 8,1%).
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
76,5% jauniešu (20–34 gadu vecumā) iegūtā augstākās izglītības joma atbilst arī viņu pamatdarba jomai – no tiem 53,9% atbilstība bija ļoti augsta. Izglītību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā un veterinārijā ieguvušajiem jauniešiem pamatdarba jomas atbilstība bija 97,3%, pedagoģijas jomā – 97,0%, bet veselības – 90,6% atbilstība. Viszemākā atbilstība pamatdarba jomai bija jauniešiem, kas izglītību ieguvuši pakalpojumu sniegšanas jomā (64,0%).
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Plašāk ar darbaspēka apsekojuma rezultātiem, kā arī pielikuma moduļa datiem par jauniešu dalību darba tirgū var iepazīties publikācijā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2025. gadā”.
Metodoloģiskā informācija
2024. gadā visās ES valstīs tika veikts darbaspēka apsekojuma modulis par jauniešu (15–34 gadu vecumā) dalību darba tirgū “2024. Young people on the labour market (Ifso_24)”, lai iegūtu informāciju par atbilstību starp izglītību, prasmēm un pašreizējo vai iepriekšējo pamatdarbu, personām ar augstāko izglītību pēc vidējās izglītības iegūšanas kvalifikācijas, kā arī formālās izglītības vai apmācību pārtraukšanu, ieskaitot pārtraukto izglītības līmeni un iemeslu.
* Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus veido nodarbinātie un bezdarbnieki (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts aģentūrā, gan nereģistrētie), kuri aktīvi meklē darbu.
** Vidējā izglītība un arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība.
