Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pēc īslaicīgas pasliktināšanās atkal uzlabojas
Pēc īslaicīgas pazemināšanās aprīlī, maijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā atkal pieaudzis par 1,5 procentpunktiem un sasniedzis vērtību 3,1.
Gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums saglabājās pozitīvs (attiecīgi 3,1 un 6,4), un konfidences rādītāji, salīdzinot ar aprīli, ir pieauguši. Degvielas mazumtirgotāju noskaņojums bijis negatīvs (- 0,4), bet, salīdzinot ar aprīli, šajā apakšnozarē fiksēts uzlabojums par 3,0 procentpunktiem. Savukārt automobiļu, to detaļu un piederumu pārdošanā un remontā konfidences rādītājs maijā bija pozitīvs (4,4) un, salīdzinot ar aprīli, ir uzlabojies par 2,9 procentpunktiem.
Būvniecībā noskaņojums pasliktinās
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums pēdējā gada laikā bijis visai svārstīgs. Pēc straujas uzlabošanās martā pēdējos divos mēnešos konfidences rādītājs atkal samazinās. Maijā, salīdzinot ar aprīli, reģistrēts visai straujš kritums par 3,0 procentpunktiem, konfidences rādītājam sasniedzot vērtību – 8,4.
Ēku būvniecība noskaņojuma pasliktināšanās, salīdzinot ar aprīli, ir mērenāka (par 2,5 procentpunktiem), bet inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos konfidences rādītāja kritums ir bijis nozīmīgāks (attiecīgi par 5,6 un 8,2 procentpunktiem).
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums nedaudz pasliktinās
Maijā konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 4,3. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas samazinājies par 0,7 procentpunktiem. Lai arī samazinājums fiksēts jau divus secīgus mēnešus, tomēr tas ir minimāls, un kopumā uzņēmēju noskaņojums apstrādes rūpniecībā saglabājas stabils.
No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm nozarēm maijā, salīdzinot ar aprīli, 11 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 12 – samazinājums. Noskaņojums uzlabojies lielākajā daļā pēc īpatsvara nozīmīgāko apstrādes rūpniecības apakšnozaru: pārtikas produktu ražošanā (par 1,1 procentpunktu), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 1,4 procentpunktiem), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 4,3 procentpunktiem) un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 1,4 procentpunktiem). Tomēr kopējais noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, ir nedaudz pasliktinājies, jo apakšnozarēs, kurās konfidences rādītājs samazinājies, rādītāju kritums ir bijis izteiktāks.
Pakalpojumu sektorā kopumā bez būtiskām pārmaiņām
Pakalpojumu sektorā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs maijā bija 1,6, un, salīdzinot ar aprīli, tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu.
Izslēdzot sezonas ietekmi uz noskaņojuma rādītājiem, optimistiskākie maijā bija uzņēmēji iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu nozarē (22,0) un informācijas pakalpojumu sniegšanā (16,8), pārspējot ierasti visoptimistiskākos finanšu sektora uzņēmējus (15,9). Augsti noskaņojuma rādītāji fiksēti arī programmēšanā (11,2), kā arī pasta un kurjeru pakalpojumos (11,9). Savukārt zemākais konfidences rādītājs maijā fiksēts darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu (- 22,5). Jāvērš uzmanība arī uz strauju noskaņojuma pasliktināšanos izmitināšanas nozarē (- 15,1). Arī sauszemes transporta pakalpojumos turpinās konfidences rādītāja lejupslīde (- 14,1). Apdrošināšanas nozarē, kur aprīlī noskaņojums strauji pasliktinājās, konfidences rādītājs arī maijā ir turpinājis samazināties, lai arī joprojām saglabājas pozitīvs (5,5).
Kopumā maijā no 30 apsekotajām pakalpojumu sektora apakšnozarēm 17 noskaņojums ir bijis pozitīvs, bet 13 negatīvs, 12 nozarēs, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojums uzlabojies, bet 18 – pasliktinājies.
Kopējā ekonomiskā nenoteiktība maijā samazinājusies
Kopējais ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, maijā bija 15,3, kas, salīdzinot ar aprīli, ir par 1,8 procentpunktiem mazāk.
Uzņēmēju vērtējumā ekonomiskā nenoteiktība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājusies būvniecībā, pakalpojumu sektorā un apstrādes rūpniecībā, bet nedaudz pieaugusi mazumtirdzniecībā. Kopējo rādītāju ietekmējis arī neliels nenoteiktības samazinājums patērētāju vērtējumā**.
2026. gada maijā ekonomikas sentimenta rādītājs*** Latvijā bija 97,4 (iepriekšējā mēnesī 98,0), un pēdējos divus mēnešus tas ir noslīdējis zem ilgtermiņa vidējās vērtības. Toties nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs maijā pieaudzis līdz 100,7 un pārsniedz ilgtermiņa vidējo vērtību 100,0.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Metodoloģiskā informācija
* Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
** Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
*** Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
