No 16. līdz 22. septembrim norisinās Eiropas mobilitātes nedēļa ar mērķi veicināt ilgtspējīgus, drošus un videi draudzīgus pārvietošanās paradumus. Vienoti dati par mikromobilitātes infrastruktūru ļauj novērtēt situāciju dažādās Latvijas teritorijās, plānot infrastruktūras attīstību un investīcijas, kā arī sekot ilgtspējīgas mobilitātes politikas īstenošanai.
No kopējā mikromobilitātes infrastruktūras garuma 742,2 km jeb 62,1% veidoja kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi, bet 281,1 km jeb 23,5% – gājēju un velosipēdu ceļi, kuros gājēju un velosipēdu vai elektroskrejriteņu plūsmas ir savstarpēji atdalītas. Pārējie 171,2 km jeb 14,3% bija velojoslas, velosipēdu ceļi, rekomendējošās velojoslas un cita mikromobilitātes infrastruktūra.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pēc Rīgas, Ventspils un Jūrmalas pašvaldībām nākamais lielākais kopējais infrastruktūras garums bija Ogres novadā (59,7 km), Liepājas valstspilsētā (58,2 km) un Valmieras novadā (52,4 km).
Pērn Rīgā bija 53,2 km velojoslu un 32,6 km velosipēdu ceļu, veidojot 85,8 km jeb 74,4% no kopējā šo divu infrastruktūras veidu garuma Latvijā. Velojoslu un velosipēdu ceļu kopējais garums Latvijā bija 115,4 km. Velojoslas veidoja 57,6 km, bet velosipēdu ceļi – 57,8 km.
2026. gadā Eurostat projekta “Jauna transporta statistikas izstrāde” ietvaros CSP pirmo reizi veica pilna apjoma pašvaldību apsekojumu par mikromobilitātes infrastruktūru, aptverot visas 42 Latvijas pašvaldības.
Vienlaikus projekta ietvaros CSP turpina aptauju par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti 2026. gadā. Aptauja norisinās no 1. jūnija līdz 30. novembrim, un tās mērķis ir iegūt informāciju par iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem un tendencēm, lai analizētu ilgtspējīgu mobilitāti Latvijā.
Metodoloģiskā informācija
Apsekojums ir pilna apjoma pašvaldību apsekojums, kurā iekļautas visas 35 novadu un 7 valstspilsētu pašvaldības. Datu vākšana notika no 2026. gada 1. februāra līdz 8. maijam. Dati raksturo mikromobilitātes infrastruktūru, kas attiecīgās pašvaldības teritorijā līdz 2025. gada 31. decembrim bija nodota ekspluatācijā un pieejama lietošanā. Apsekojumā izmantoto infrastruktūras veidu definīcijas izstrādātas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” un izdevumu “Transporta statistikas glosārijs”, 6. izdevums (2026), ko sagatavojušas Eiropas Komisija, Starptautiskais Transporta forums un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (UNECE).
Šāda pieeja nodrošina datu sasaisti ar starptautiskās transporta statistikas prasībām. Apkopotie dati tiks izmantoti ziņošanai UNECE Common Questionnaire – Eurostat, Starptautiskā Transporta foruma un UNECE kopīgi veidotajā ikgadējā iekšzemes transporta statistikas datu apkopojumā. Tas paredz sniegt datus par veloinfrastruktūras kopējo garumu un atsevišķi par velojoslām un velosipēdu ceļiem. Šāda pieeja veicina Latvijas datu salīdzināmību ar citu valstu transporta statistiku.
Datu papildu validācijai un salīdzināšanai CSP izmantoja arī VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pieejamo informāciju, kas apkopota saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumiem Nr. 361 “Pašvaldību autoceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība”, kā arī izmantota informācija, kas iegūta saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumiem Nr. 173 “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība”. Salīdzinot dažādos datu avotus, tika ņemtas vērā to tvēruma, klasifikācijas un izmantotās metodoloģijas atšķirības.
* Mikromobilitātes infrastruktūra – gājējiem un velosipēdistiem paredzēta, no autotransporta nodalīta infrastruktūra, kas var būt kopīga gājējiem un velosipēdistiem vai savstarpēji atdalīta.
Gājēju un velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kur viena puse paredzēta velosipēdiem un elektroskrejriteņiem, bet otra – gājējiem.
Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta jauktai gājēju, velosipēdu un elektroskrejriteņu satiksmei.
Rekomendējošā velojosla – brauktuves daļa, kas paredzēta velosipēdu un elektroskrejriteņu braukšanai, bet pa kuru atļauts braukt arī pārējiem transportlīdzekļiem (apzīmēta ar ceļa apzīmējumu Nr. 956).
Velojosla – josla uz brauktuves, kas paredzēta velosipēdu un elektroskrejriteņu satiksmei un no citu transportlīdzekļu joslas atdalīta ar ceļa apzīmējumu vai paaugstinātu apmali.
Velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai tikai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem.
Cits – piemēram, veloiela, velosatiksmes divlīmeņu šķērsojums, sabiedriskā transporta un velosipēdu josla, zaļie dzelzceļi u. c.
Projekts: Jaunas transporta statistikas izstrāde
Projekta nosaukums: Jaunas transporta statistikas izstrāde; Mikromobilitātes infrastruktūra Latvijas pašvaldībās 2025. gadā
Sākuma datums: 01.05.2025.
Beigu datums: 31.10.2027.
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrējinstitūcija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
