CSP infografika
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums uzlabojas jau ceturto secīgo mēnesi
Septembrī konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija negatīvs (−2,7), bet jau ceturto secīgo mēnesi vērojama pakāpeniska noskaņojuma uzlabošanās.
No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm septembrī, salīdzinot ar augustu, 13 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, savukārt 10 nozarēs – samazinājums. Noskaņojums uzlabojās tādās pēc īpatsvara nozīmīgākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, kā koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā (par 0,6 procentpunktiem) un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 4,7 procentpunktiem). Savukārt noskaņojuma pasliktināšanās, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, fiksēta pārtikas produktu ražošanā (par 1,8 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 0,9 procentpunktiem), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,6 procentpunktiem).
Mazumtirdzniecībā noskaņojums pozitīvs, kopumā bez izmaiņām
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums septembrī bija pozitīvs (2,5), un kopš jūlija kopumā tas ir saglabājies nemainīgs, izmaiņas fiksētas tikai apakšnozaru līmenī.
Septembrī noskaņojuma rādītāji ir pozitīvi gan pārtikas (3,6), gan nepārtikas preču (6,7) mazumtirdzniecībā. Nepārtikas preču mazumtirgotāju noskaņojums, salīdzinot ar augustu, uzlabojies par 0,3 procentpunktiem, bet pārtikas preču mazumtirdzniecībā – gluži pretēji – pasliktinājies par 0,4 procentpunktiem. Arī automobiļu, to detaļu un piederumu tirdzniecībā un remontā noskaņojums septembrī saglabājies pozitīvs, lai arī, salīdzinot ar augustu, pasliktinājies par 2,7 procentpunktiem. Taču degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs jau kopš šī gada februāra saglabājas negatīvs, tomēr septembrī, salīdzinot ar augustu, tas pieaudzis par 5,3 procentpunktiem, sasniedzot vērtību −5,1.
Pakalpojumu sektorā noskaņojums pasliktinās
Pakalpojumu sektorā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī bija 3,3, un, salīdzinot ar augustu, tas ir samazinājies par 2 procentpunktiem.
Izslēdzot sezonas ietekmi uz noskaņojuma rādītājiem, visoptimistiskākie septembrī bija finanšu pakalpojumu sniedzēji (24,5), uzņēmēji iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga nozarē (18,6), kā arī kino un videofilmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producētāji (10,4). Savukārt pesimistiskākās pakalpojumu sektora nozares septembrī bija izdevējdarbība (−12,3) un pasta un kurjeru pakalpojumi (−10,2).
Kopumā septembrī no 30 apsekotajām pakalpojumu sektora apakšnozarēm 17 noskaņojums ir bijis pozitīvs, bet 13 negatīvs, 11 nozarēs, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojums uzlabojies, 18 – pasliktinājies, bet vienā (gaisa transportā) palicis nemainīgs.
Būvuzņēmēju noskaņojums svārstīgs – šomēnes pasliktinājums
Būvniecībā sezonāli koriģētais konfidences rādītājs septembrī bija −10,4, kas ir par 2,3 procentpunktiem mazāk nekā augustā, un ir sasniedzis šī gada zemāko vērtību.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kad konfidences rādītāji bija nedaudz uzlabojušies, septembrī uzņēmēju noskaņojums atkal pasliktinājies ēku būvniecībā par 1,8 un specializētajos būvdarbos par 1,3 procentpunktiem, bet inženierbūvniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar augustu, nav mainījies.
Ekonomiskā nenoteiktība uzņēmējdarbībā septembrī pieaugusi
Septembrī, salīdzinot ar augustu, ekonomiskā nenoteiktība pieaugusi visās četrās uzņēmējdarbības jomās. Straujāks nenoteiktības pieaugums pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā (attiecīgi par 6,1 un 5,1 procentpunktu), bet mērenāks apstrādes rūpniecībā un būvniecībā (attiecīgi par 3,3 un 1,1 procentpunktu).
2026. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs** Latvijā bija 99,9 (iepriekšējā mēnesī 100,3), bet nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs pēc krituma jūlijā un augustā atkal pieaudzis līdz 100,7 un pārsniedzis ilgtermiņa vidējo vērtību.
CSP infografika
Metodoloģiskā informācija:
* Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
** Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
