Ēdiena gatavošanai mājsaimniecības pārsvarā (45,9% mājsaimniecību) patērēja elektroenerģiju, dabasgāzi (26,1%) vai sašķidrināto naftas gāzi (16,7%). Kurināmo koksni ēdiena pagatavošanai izmantoja 11,3% mājsaimniecību.
Palielinājies mājsaimniecību skaits, kas saņem siltumenerģiju no ārējiem piegādātājiem
Siltumenerģiju no ārējiem piegādātājiem 2025. gadā saņēma 56,8% mājsaimniecību Latvijā. Rīgā apkuri saņēma 82,2% mājsaimniecību, valstspilsētās – vidēji 69,8%, pārējās pilsētās – 53,5%, bet lauku teritorijās tikai 16,1%. 2025. gadā, salīdzinājumā ar 2020. gadu, par 3,9% jeb 18,9 tūkstošiem palielinājās to mājsaimniecību skaits Latvijā, kas saņēma siltumenerģiju no ārējiem piegādātājiem, Rīgā tas pieaudzis par 3,3% jeb 8,1 tūkstoti.
2025. gadā kopējā apkurināmā platība bija 60,6 milj. m2 jeb vidēji 78,0 m2 uz vienu mājokli. Vairāk nekā pusi (57,3%) apkurināmās platības sastāda dzīvokļi, savukārt pārējo – viena dzīvokļa mājas (42,7%). Kopējā apkurināmā platība 2025. gadā ir pieaugusi par 2,2 milj. m2, salīdzinot ar 2020. gadu. Lielākais apkurināmo platību pieaugums kopš 2020. gada ir novērojams Rīgas reģionā (par 7,8%) un Latgales reģionā (par 4,2%).
Viszemākie siltumenerģijas izdevumi bija mājokļos, kas celti pēc 2000. gada
Laika posmā no 2020. gada līdz 2025. gadam 3,0% mājokļu tika pilnībā nosiltināti, 10,5% tika veikts kāds no energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem (nomainīti logi, nosiltinātas ārsienas, nosiltināts jumts vai bēniņi), bet 76,3% mājokļu siltināšanas pasākumi netika veikti. 10,2% mājokļu ir celti pēc 2000. gada, un tiem ir veikti siltināšanas pasākumi jau būvniecības laikā saskaņā ar būvniecības standartu.
Mājokļos, kas ir siltināti laikposmā no 2020. gada līdz 2025. gadam, vidējie izdevumi par siltumenerģiju uz vienu m2 apkurināmās platības bija 7,03 eiro/m2, kas ir par 38,2% mazāk, nekā mājokļos, kuros netika veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi (11,37 eiro/m2). Savukārt mājokļos, kas celti pēc 2000. gada, vidējie izdevumi par siltumu, kas saņemts no ārējā siltuma piegādātāja, bija vismazākie –5,62 eiro/m2 (par 50,6% mazāk nekā mājokļos, kas celti pirms 2000. gada un nav siltināti).
Trešdaļa mājsaimniecību pašas sagatavo malku ziemai
2025. gadā malku apkurei izmantoja 76,8% koksni patērējošo mājsaimniecību. Visbiežāk to izmantoja istabas krāsnīs un plītīs ēdiena gatavošanai. Kopš 2020. gada ir nedaudz samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas malku pērk, bet palielinājies bez maksas saņemtās malkas izmantotāju īpatsvars. Malku pirka 57,2% no malku patērējošām mājsaimniecībām. Aptuveni trešdaļa mājsaimniecību (32,4%) pašas gatavo malku no savās lauksaimniecības zemēs vai mežos iegūtās koksnes, 3,0% malku saņem bez maksas kā sociālo palīdzību, bet pārējās mājsaimniecības (7,4%) malku iegūst gan to gatavojot, gan pērkot, gan citos veidos.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Koksnes briketes un koksnes granulas apkurei patērē 22,4% no koksni patērējošo mājokļu skaita, lielākoties kombinētajos centrālās apkures un karstā ūdens katlos. 2025. gadā koksnes brikešu izmantošana istabas krāsnīs bija 6,6%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā (6,9%).
Pieaug trauku mazgājamo mašīnu īpatsvars mājokļos
2025. gadā gandrīz katrā Latvijas mājsaimniecībā bija ledusskapis (98,2%) un automātiskā veļas mazgājamā mašīna (91,9%). Salīdzinot ar 2020. gadu, trauku mašīnu īpatsvars pieaudzis par 7,7 procentpunktiem (2025. gadā – 22,1%, 2020. gadā – 14,4%). 2025. gadā par 6,3 procentpunktiem samazinājies televizoru īpatsvars (86,6%), salīdzinot ar 2020. gadu (92,9%). Caurplūdes ūdens sildītāju īpatsvars palielinājies par 2,6 procentpunktiem 2025. gadā (7,1%), salīdzinot ar 2020. gadu (4,5%). Dažādu elektroierīču (elektriskās tējkannas, elektriskie veļas žāvētāji, trauku mazgājamās mašīnas, mikroviļņu krāsnis, gaisa kondicionieri) īpatsvars mājsaimniecībās turpina palielināties.
Palielinās dīzeļdegvielas patēriņš, samazinās sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš automobiļos
Pēdējo piecu gadu laikā, kopš 2020. gada, sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš automobiļos samazinājies par 40,0%, savukārt dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis par 7,3%, bet benzīna patēriņš automobiļos palicis gandrīz nemainīgs. Savukārt 25 gadu laikā, kopš 2001. gada, dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis sešas reizes, gandrīz divreiz lielāks kļuvis sašķidrinātās naftas gāzes lietojums, bet benzīna patēriņš sarucis uz pusi.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Plašāka informācija par energoresursu patēriņu mājsaimniecībās pieejama oficiālās statistikas portāla enerģētikas sadaļā “Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās”.
Metodoloģiskā informācija
2026. gadā veiktajā aptaujā “Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās 2025. gadā” tika apkopoti dati par 4695 mājsaimniecībām. Mājsaimniecību energoresursu aptauja notiek ik pēc pieciem gadiem, un tās mērķis bija noskaidrot, cik energoresursu patērēja Latvijas mājsaimniecībās 2025. gadā, un kādi bija to izdevumi. No aptaujātajām mājsaimniecībām 24,0% atradās Rīgā, 19,0% lielajās pilsētās, 18,0% pārējās pilsētās un 39,0% lauku teritorijās.
