Datus apkopotā veidā par enerģētiku un klimatneitralitāti var skatīt Klimata pārmaiņu informācijas panelī, kas sniedz pārskatāmu informāciju par siltumnīcefektu gāzu jeb SEG emisijām, enerģijas patēriņu, sasniedzamajiem mērķiem un citām nozarēm, kas ir ietekmētas klimata pārmaiņu dēļ. Rādītāji ļauj veikt pastāvīgu faktiskās situācijas novērtēšanu un uzraudzību, lai pārliecinātos, ka plānotās aktivitātes tiek īstenotas un sniedz prognozētos rezultātus.
2025. gadā kopējā AER patēriņā lielāko īpatsvaru saglabāja koksne – 77,1%, kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā 2021. gadā (78,6%). Elektroenerģija veidoja 16,6 %, palielinoties par 3,7 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021. gadu (12,9%), savukārt biogāzes īpatsvars samazinājās no 3,5% līdz 1,5%. Biodegvielas īpatsvars pēc samazinājuma 2022.–2023. gadā atkal palielinājās, 2025. gadā sasniedzot 2,4%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2021. gadā. Citu AER īpatsvars 2025. gadā veidoja 2,4%, tāpat kā 2021. gadā.
74,8% elektroenerģijas Latvijā saražoja no AER
2025. gadā Latvijā saražoja 6410 GWh elektroenerģijas, kas ir par 1,4% vairāk nekā 2024. gadā, no tās 74,8% jeb 4796 GWh – no AER. Salīdzinājumā ar 2024. gadu no AER saražotais elektroenerģijas apjoms palielinājās par 3,3% jeb 153 GWh.
Pēdējo piecu gadu laikā AER elektroenerģijas ražošanas struktūra pakāpeniski kļuvusi daudzveidīgāka, ko galvenokārt veicinājusi straujā saules enerģijas attīstība – aktīva saules paneļu uzstādīšana un saules parku izveide. Elektroenerģijas ražošana saules mikroģeneratoros un elektrostacijās 2025. gadā sasniedza 994 GWh, kas ir augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā, salīdzinot ar 7 GWh 2021. gadā, un tās īpatsvars kopējā AER elektroenerģijas ražošanā pieauga no 0,2% līdz 20,7%.
Arī vēja elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms piecu gadu laikā pieaudzis – no 141 GWh līdz 203 GWh, vienlaikus palielinoties tā īpatsvaram kopējā AER elektroenerģijas ražošanā no 3,8% līdz 4,2%.
Hidroelektrostacijas (HES) nodrošināja lielāko daļu no AER saražotās elektroenerģijas – 2025. gadā 2957 GWh. Salīdzinot ar 2024. gadu, HES saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 7,9%, un HES īpatsvars kopējā AER elektroenerģijas ražošanā kopš 2021. gada saruka no 72,8% līdz 61,7%.
Pārveidošanas sektorā**** biomasas koģenerācijas stacijās un elektrostacijās 2025. gadā saražoja 481 GWh elektroenerģijas jeb 10,0% no kopējās AER elektroenerģijas, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2024. gadā, bet par 15,6% mazāk nekā 2021. gadā. Savukārt biogāzes koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apjoms 2025. gadā bija 137 GWh jeb 2,9% no kopējās AER elektroenerģijas, gada laikā samazinoties par 16,5%, piecu gadu laikā – par 53,1%.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Biometāna nozīme Latvijas enerģētikā turpina pieaugt
2025. gadā Latvijā būtiski palielinājās biometāna ražošana, eksports un kopējais patēriņš. Biometāna ražošanas apjoms sasniedza 590,8 TJ, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2024. gadā, kad tika saražoti 230,0 TJ. Straujš pieaugums bija vērojams arī biometāna eksportā – tā apjoms palielinājās no 51,0 TJ 2024. gadā līdz 168,9 TJ 2025. gadā. Vienlaikus būtiski pieauga arī biometāna kopējais patēriņš, 2025. gadā sasniedzot 421,9 TJ, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad patēriņš bija 179,0 TJ.
2025. gadā pieauga kurināmās koksnes ražošana un eksports
2025. gadā Latvijā saražoja 122,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 14,9% vairāk nekā 2024. gadā un par 41,6% vairāk nekā 2016. gadā. Ražošanas pieaugumu galvenokārt veicināja kurināmās šķeldas ražošana, kas gada laikā palielinājās par 20,5%, sasniedzot 47,6 PJ, un koksnes granulu ražošana, kas pieauga par 10,5%, sasniedzot 34,3 PJ.
Salīdzinot ar 2024. gadu, kurināmās koksnes eksports 2025. gadā palielinājās par 14,0%, sasniedzot 60,6 PJ. Eksporta pieaugumu galvenokārt veicināja kurināmās šķeldas eksporta pieaugums par 46,9% un koksnes atlikumu eksporta pieaugums 2,2 reizes. Pērn granulas veidoja lielāko eksporta apjomu – 31,9 PJ jeb 52,6% no kopējā kurināmās koksnes eksporta, savukārt kurināmās šķeldas ar 20,5 PJ jeb 33,8% bija otrs nozīmīgākais kurināmās koksnes eksporta produkts.
Lielākais kurināmās koksnes patērētājs bija pārveidošanas sektors – 2025. gadā tā patēriņš (24,2 PJ) veidoja 34,9% no kopējā kurināmās koksnes patēriņa. Mājsaimniecību īpatsvars kopējā kurināmās koksnes patēriņā 2025. gadā bija 32,6%. Rūpniecībā un būvniecībā 94,9% kurināmās koksnes patēriņa veidoja koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozare.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Transporta sektorā pieauga elektroenerģijas un biodegvielas patēriņš
Transporta sektorā kopējais elektroenerģijas, biodīzeļdegvielas un bioetanola patēriņš 2025. gadā sasniedza 2629,5 TJ, kas ir par 3,5% jeb 88,5 TJ vairāk nekā 2024. gadā. Elektroenerģijas patēriņš transportā 2025. gadā sasniedza 482 TJ, kas ir par 9,5% jeb 42 TJ vairāk nekā 2024. gadā. Pieaugums bija vērojams autotransportā – par 23,7% jeb 47,1 TJ, sasniedzot 246,1 TJ, ko veicināja augošais elektroautomobiļu skaits. Savukārt elektroenerģijas patēriņš dzelzceļa transportā samazinājās par 1,9% jeb 4,5 TJ, bet cauruļvadu transportā par 16,6% jeb 0,7 TJ, attiecīgi 2025. gadā sasniedzot 232,5 TJ un 3,3 TJ.
Salīdzinot ar 2024. gadu, bioetanola patēriņš 2025. gadā palielinājās par 4,4%, sasniedzot 403 TJ, savukārt biodīzeļdegvielas patēriņš pieauga par 1,7%, sasniedzot 1744,5 TJ. Būtisko biodegvielas patēriņa kāpumu 2024. gadā veicināja atjaunotā prasība par obligāto biodegvielas piejaukumu dīzeļdegvielai un benzīnam, kas arī 2025. gadā saglabāja biodegvielas patēriņu augstā līmenī.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2024. gadā Latvija ierindojās 6. vietā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm pēc AER īpatsvara bruto enerģijas galapatēriņā – 45,5%, kas ir 1,8 reizes vairāk nekā ES vidēji – 25,2%.
Sektoru sadalījumā augstākais AER īpatsvars bija apkurē, 2024. gadā sasniedzot 61,8%, kas bija 2,3 reizes vairāk nekā ES vidēji – 26,7%. No AER saražotās elektroenerģijas īpatsvars elektroenerģijas galapatēriņā Latvijā bija 55,5%, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā ES vidēji – 47,5%. Savukārt transporta nozarē AER īpatsvars Latvijā 2024. gadā bija 8,8%, bet ES vidēji – 11,2%.
Plašāka informācija par enerģētikas sektoru, tai skaitā AER statistikas metadatiem, pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Nozares/Enerģētika”.
Metodoloģiskā informācija
* Atjaunīgie energoresursi (AER) ietver vēja enerģiju, saules enerģiju, hidroenerģiju, plūdmaiņu enerģiju, ģeotermālo enerģiju, biomasu (koksni, salmus, biogāzi, biodegvielu) un atjaunojamos atkritumus. Pārveidošanas sektorā tie ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa.
** Kopējais energoresursu patēriņš ietver energoresursu patēriņu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā (pārveidošanas sektors), un galapatēriņu, kas ietver visas tautsaimniecības nozares, kā arī mājsaimniecības. Dati ieguvei par elektroenerģijas ražošanu tiek aptvertas katlumājas, kas ražo siltumenerģiju pārdošanai, visas koģenerācijas stacijas, kas uzsākušas darbību vismaz trīs mēnešus pirms pārskata perioda beigām.
**** Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai.
