Salīdzinot ar 2022. gada enerģētikas krīzi, Latvijas centralizētās siltumapgādes nozare šobrīd apkures sezonai ir daudz labāk sagatavota. Pēdējos gados, arī ar valsts atbalstu, siltumapgādes uzņēmumi ir dažādojuši izmantotos energoresursus un arvien vairāk fosilo kurināmo aizstājuši ar biomasu. Šobrīd vairāk nekā puse siltumenerģijas Latvijā tiek saražota no atjaunīgajiem energoresursiem.
Šķeldas cena gada laikā pieaugusi no 19,52 eiro/MWh līdz aptuveni 30 eiro/MWh, savukārt dabasgāzes cena šobrīd ir ap 60 eiro/MWh. Lai gan energoresursi kļuvuši dārgāki, līdz šim to ietekme uz siltumenerģijas tarifiem bijusi salīdzinoši neliela.
Neraugoties uz cenu kāpumu globālajos energoresursu tirgos, siltumenerģijas tarifi Latvijā līdz šim kopumā saglabājušies stabili. To palīdzējusi nodrošināt gan kurināmā dažādošana, gan uzņēmumu iepriekš noslēgtie ilgtermiņa līgumi par energoresursu iegādi. Vienlaikus situācija uzņēmumiem atšķiras – daļai cenas ir fiksētas jau iepriekš, bet citi kurināmo iepērk par pašreizējām tirgus cenām.
Kopš gada sākuma vidējais siltumenerģijas tarifs Latvijā pieaudzis par 3%, augustā sasniedzot 84,81 eiro/MWh. Savukārt 10 lielākajās Latvijas pilsētās, kas aptver vairāk nekā 85% siltumenerģijas lietotāju, vidējais tarifs kopš gada sākuma pieaudzis vien par 2,2%, tas ir, līdz 77,59 eiro/MWh.
“Svarīgi, ka centralizētās siltumapgādes uzņēmumi ir gatavi nākamajai apkures sezonai, un nepieciešamie energoresursi ir iepirkti un rezervēti laikus. Sanāksmē, uzklausot uzņēmumu pārstāvjus no dažādām Latvijas pašvaldībām, guvu pārliecību, ka uzņēmumi situācijai pieiet atbildīgi un būs gatavi nākamajai apkures sezonai,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Dabasgāzes apgādes situācija šobrīd ir stabila. Inčukalna krātuvē uz 11. augustu iesūknētas 11,2 TWh dabasgāzes, kas jau pārsniedz Latvijas vidējo patēriņu apkures sezonā. Iesūknēšana turpinās pēc plāna, un septembrī paredzētas arī sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no Inkoo termināļa.
Arī centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem nepieciešamā koksnes kurināmā pieejamība kopumā ir pietiekama. Latvijas šķeldas ražošanas jaudas spēj nodrošināt vietējā tirgus vajadzības. Vienlaikus KEM turpina sekot cenu attīstībai, ko ietekmē gan ražošanas izmaksas, gan pieprasījums eksporta tirgos.
Jau šobrīd ir pieejami atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk, tostarp elektroenerģijas aizsargāto lietotāju atbalsts un mājokļa pabalsts. Savukārt strauja energoresursu cenu kāpuma gadījumā iespējams iedarbināt arī mērķētu energoresursu izmaksu kompensēšanas sistēmu (EIKIS).
KEM paplašina arī mājsaimniecību atbalsta programmu, paredzot iespēju veco biomasas katlu nomainīt pret jaunu vai uzstādīt biomasas katlu papildus esošajai apkures sistēmai. Programmas izmaiņas tuvākajā laikā plānots apstiprināt valdībā.
Turpinās darbs pie efektīvākas siltumapgādes un konkurences
KEM turpina darbu pie efektīvākas un konkurētspējīgākas siltumapgādes, lai pieejamās ražošanas jaudas izmantotu pēc iespējas izdevīgāk un mazinātu izmaksu ietekmi uz siltumenerģijas tarifiem. Īpaša uzmanība šobrīd pievērsta Rīgas siltumapgādes sistēmai, īstenojot gan pasākumus jau gaidāmajai apkures sezonai, gan ilgtermiņa pārmaiņas.
AS “Rīgas siltums” jau pārgājusi uz elastīgāku – trīs stundu – siltumenerģijas iepirkuma modeli, kas ļauj ražotājiem operatīvāk pielāgot piedāvājumu tirgus situācijai. Vienlaikus pilnveidota siltumenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika, lai laikā, kad elektroenerģijas cena ir zema, efektīvāk varētu izmantot elektrokatlus un ekonomiskais ieguvums atspoguļotos arī tarifā. Tāpat siltumenerģijas iepirkumiem noteikti cenu griesti, lai nodrošinātu ekonomiski pamatotas iepirkuma cenas.
Līdz gada beigām paredzēts arī izvērtēt iespēju AS “Latvenergo” piederošos ūdenssildāmos katlus nodot AS “Rīgas siltums” valdījumā, tādējādi ļaujot elastīgāk izmantot esošās siltumapgādes jaudas.
