Spēkā esošais regulējums paredz, ka, piešķirot ārvalstniekam tiesības uz nodarbinātību, nepieciešamo finanšu līdzekļu apmērs parasti ir saistīts ar attiecīgās nozares vidējo bruto darba samaksu vai nozares ģenerālvienošanās noteikto minimālo algu. Savukārt vietējam darbiniekam šāds īpašs nodarbināšanas slieksnis netiek piemērots. Praksē tādēļ var rasties situācija, ka vienā uzņēmumā salīdzināmu darbu veicošs vietējais darbinieks saņem būtiski mazāk.
Vietējais darbinieks saņem par 516,49 eiro mazāk
LBAS dalīborganizācijas – transporta nozarē, viens no piemēriem ilustrē situāciju transporta nozarē. Salīdzinot mēneša bruto darba samaksu pirms nodokļu nomaksas, ārvalstnieks saņem 2051,41 EUR, bet vietējais darbinieks – 1534,92 EUR. Vietējā darbinieka atalgojums ir par 516,49 EUR jeb aptuveni 25% mazāks.
Konkrētajā piemērā ārvalstniekam pamatalga kopā ar piemaksu par kvalitatīvu darbu bija 1623,00 EUR, bet vietējam darbiniekam – 930,00 EUR. Par nakts darbu un darbu svētku dienās ārvalstnieks saņēma 206,64 EUR, savukārt vietējais darbinieks – 118,44 EUR. Vietējais darbinieks papildus saņem vidēji 300,00 EUR akordalgas piemaksu par kravām, kamēr ārvalstniekam šādas piemaksas nav. Par 20 virsstundām ārvalstniekam aprēķināti 221,77 EUR, bet vietējam darbiniekam – 186,48 EUR. Arī ieskaitot vietējam darbiniekam izmaksāto akordalgas piemaksu, kopējā mēneša bruto darba samaksa bija 1534,92 EUR, kamēr ārvalstniekam tā ir 2051,41 EUR. Tādējādi vietējais darbinieks mēnesī saņēma par 516,49 EUR mazāk.
Šis nav tikai viens piemērs – tā ir sistēma
“Ja darba devējam darbinieku trūkst un tas pats darbs jāuztic ārvalstniekam, nav pieļaujams, ka vietējais darbinieks par salīdzināmu tādu pašu darbu paliek būtiski sliktākā situācijā. Risinājumam jāceļ vietējo darbinieku atalgojums, nevis jāsamazina ārvalstnieku piesaistes slieksnis,” uzsver LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja.
LBAS nostāja
- Vienāda samaksa par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu. Ja darba devējs ārvalstniekam konkrētā amatā maksā regulējumā prasīto algu, salīdzināmu tāda paša darbu veicoša vietējā darbinieka atalgojumam jābūt līdzvērtīgam, ievērojot objektīvus kritērijus, tostarp kvalifikāciju, darba sarežģītību, atbildību un darba rezultātus.
- Nesamazināt ārvalstnieku nodarbināšanas atalgojuma slieksni. Vienlīdzība nav panākama, samazinot prasības viesstrādnieku atalgojumam. Tas palielinātu zemu algu konkurences un sociālā dempinga risku.
- Vispirms pilnvērtīgi izmantot vietējo darbaspēku. Darba devējiem un valstij jāiegulda darba samaksā, prasmēs, pārkvalifikācijā, darba apstākļos un reģionālajā mobilitātē, lai vakances būtu pievilcīgas Latvijā dzīvojošajiem.
- Saglabāt kontrolētu darbaspēka imigrāciju. Ārvalstu darbaspēka piesaistei jābalstās pierādītā nepieciešamībā, efektīvā uzraudzībā un integrācijas pasākumos, tostarp latviešu valodas apguvē un Latvijas tiesiskās un kultūras telpas izpratnē.
- Stiprināt darba koplīgumus. Koplīgumi ir ilgtspējīgs instruments vienlīdzīgu konkurences noteikumu un taisnīga atalgojuma nodrošināšanai visiem darbiniekiem.
LBAS aicina ministrijas un sociālos partnerus turpināt DLTSA sākto diskusiju un izstrādāt tiesiski skaidru mehānismu, kas novērš nepamatotas atalgojuma atšķirības starp vietējiem darbiniekiem un no trešajām valstīm piesaistītiem darbiniekiem, vienlaikus nesamazinot spēkā esošos imigrācijas un atalgojuma sliekšņus.
