Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atkārtoti aicināja palielināt pašreiz Ministru kabineta noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 21.2. apakšpunktā noteikto dienas naudu no 8 eiro par katru komandējuma dienu Latvijas teritorijā līdz 12 eiro par katru komandējuma dienu Latvijas teritorijā, turpmāk paredzot tās pakāpenisku palielināšanu līdz 14–16 eiro dienā.
LBAS uzsver: dienas nauda nav piemaksa pie darba algas vai darbiniekam piešķirta privilēģija. Tā ir kompensācija par papildu izdevumiem, kas darbiniekam rodas, pildot darba pienākumus ārpus pastāvīgās darba vietas.
LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis uzsver, ka sanāksmes gaitā diskusija vairākkārt tika novirzīta uz vispārējiem darba samaksas un elastīgu vienošanos jautājumiem, tādējādi mazinot dienas naudas kā atsevišķa izdevumu kompensācijas instrumenta nozīmi.
“Svarīgi saprast, ka dienas nauda ir instruments, kura mērķis ir kompensēt darbiniekam papildu izdevumus, kas rodas, pildot darba pienākumus nestandarta situācijā un ārpus ierastās darba vietas. Tā nav darba samaksa.”
Svirskis norāda, ka jautājuma turpmāka atlikšana arvien vairāk palielina plaisu starp reālajām izmaksām un noteikto kompensāciju.
“Kārtējo reizi kavējot dienas naudas pārskatīšanu, nonākam situācijā, kurā izmaksas par maltīti sabiedriskās ēdināšanas iestādēs pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaugušas, bet kompensācija par darbiniekam radītajiem papildu izdevumiem joprojām ir tie paši 8 eiro.”
Arī LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja uzsver, ka jautājums nav attiecināms tikai uz kritiskās infrastruktūras nozarēm.
“Šis jautājums ir aktuāls visās nozarēs. Dienas nauda nav alga, tā kompensē izdevumus par ēdināšanu un citiem papildu tēriņiem prombūtnes laikā, nevis atlīdzina paveikto darbu. Tādēļ dienas naudu nevar pielīdzināt darba samaksai.”
Oškāja norāda, ka komandējumu un darba braucienu izdevumu kompensāciju pārskatīšana ir nepieciešama, lai tās pielāgotu faktiskajai ekonomiskajai situācijai, vienlaikus saglabājot darbinieku labklājību un uzņēmumu konkurētspēju.
8 eiro dienas naudas apmērs Latvijā tika noteikts 2019. gadā. Kopš tā laika patēriņa cenas valstī ir būtiski pieaugušas. Centrālās statistikas pārvaldes dati apliecina ievērojamu cenu līmeņa kāpumu pēdējo gadu laikā, piemēram, 2026. gada augustā patēriņa cenas bija par 3,2% augstākas nekā gadu iepriekš, bet cenu pieaugums kopš 2019. gada ir uzkrājies vairāku gadu garumā.
“8 eiro 2019. gadā un 8 eiro 2026. gadā nav viena un tā pati naudas vērtība. Pirktspēja šajā laikā ir būtiski samazinājusies, kamēr dienas naudas apmērs nav mainījies,” uzsver Oškāja.
Diskusijā tika pausts arī atbalsts iespējai lielāku dienas naudas apmēru noteikt ar koplīguma palīdzību. LBAS šādu risinājumu atbalsta, vienlaikus uzsverot, ka mehānismam jābūt skaidri regulētam, lai dienas nauda nekļūtu par veidu, kā aizstāt ar nodokļiem apliekamu darba samaksu.
Tas īpaši būtiski nozarēs, kurās savstarpēji konkurē gan valsts, gan privātie uzņēmumi, piemēram, enerģētikā un transportā.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde, vērtējot sanāksmes rezultātu, norāda:
“Diskusija bija plaša, taču pēc tās diemžēl nevaram teikt, ka jautājuma risināšanā būtu panākts būtisks progress.”
Sanāksmes noslēgumā Finanšu ministrija apņēmās turpināt vērtēt iespējamo izmaiņu ietekmi un veikt nepieciešamos aprēķinus. LBAS norāda, ka jautājums Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakšpadomē ir skatīts jau vairākkārt un arī iepriekš izskanējuši solījumi to padziļināti izvērtēt.
“Dienas naudas apmēra pārskatīšanu nedrīkst atlikt bezgalīgi. Ir nepieciešams nonākt pie konkrēta normatīvā regulējuma risinājuma, kas atbilst faktiskajai ekonomiskajai situācijai. Ne velti Lietuvā dienas nauda jau ir sasniegusi 28 eiro,” uzsver LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
