Publiski pieejamā informācija liecina, ka J. Stepaņenko valsts amatpersonas deklarācijās norādījusi divus dāvinājumus no sava Krievijā dzīvojošā tēva. 2022. gadā deklarēts 239 598,05 eiro naudas dāvinājums, savukārt 2024. gadā saņemts dzīvoklis Rīgā 180 000 eiro vērtībā. Abu dāvinājumu kopējā deklarētā vērtība ir 419 598,05 eiro.
Publiskā intervijā J. Stepaņenko apstiprinājusi, ka viņas tēvs dzīvo Krievijā un finansiāli atbalsta ģimeni, taču nav sniegusi skaidrojumu par tēva nodarbošanos un dāvināto līdzekļu izcelsmi.
“Šobrīd nav pamata izdarīt secinājumus par jebkāda pārkāpuma esamību. Tieši tādēļ esam vērsušies kompetentajās iestādēs, kuru rīcībā ir tiesiskie instrumenti, lai šos apstākļus pārbaudītu. Ja runa ir par ievērojama apmēra līdzekļiem, kas saņemti no Krievijā dzīvojošas personas un nonākuši valsts amatpersonas rīcībā, ir svarīgi, lai nepieciešamības gadījumā tiktu pārbaudīta šo līdzekļu izcelsme un sabiedrībai nebūtu jāpaļaujas uz pieņēmumiem,” norāda tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Tieslietu ministrija lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izvērtēt jautājumus, kas saistīti ar valsts amatpersonas deklarācijās norādīto ziņu pilnību un precizitāti, kā arī to, vai pastāv pamats vērtēt iespējamu interešu konfliktu vai politiskās organizācijas un priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanu neatbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Savukārt Valsts drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs atbilstoši savai kompetencei aicināti izvērtēt, vai publiski izskanējušie apstākļi dod pamatu pārbaudīt iespējamas ārvalsts ietekmes vai valsts drošības riskus. Finanšu izlūkošanas dienestam lūgts izvērtēt, vai pieejamā informācija rada pamatu padziļināti pārbaudīt finanšu līdzekļu izcelsmi.
Tieslietu ministrija uzsver, ka vēršanās kompetentajās iestādēs pati par sevi nenozīmē pārkāpuma konstatēšanu. Par nepieciešamību sākt pārbaudi, tās apjomu un turpmāko rīcību lemj katra no uzrunātajām iestādēm atbilstoši savai kompetencei.
