DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Tieslietu ministre un Eiropas prokurors vienojas par sadarbību un pasākumiem valsts finanšu līdzekļu aizsardzībai EPPO lietās

Publicitātes foto.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere un Eiropas prokurors Gatis Doniks pārrunāja rīcību, kas nepieciešama, lai paātrinātu Eiropas prokuratūras (EPPO) lietu iztiesāšanu Latvijā pret valsts amatpersonām, kā arī stiprinātu sabiedrības uzticēšanos valstij. Puses vienojās par nepieciešamību pilnveidot kriminālprocesu, uzlabot drošības līdzekļu – īpaši noteiktas nodarbošanās aizlieguma – piemērošanu, pārskatīt valsts pārvaldes regulējumu attiecībā uz aizdomās turētām personām un veicināt efektīvāku EPPO darbību Eiropas Savienības līmenī.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere pagājušās nedēļas izskaņā, 2. aprīlī, tikās ar Eiropas prokuroru Gati Doniku, lai pārrunātu aktuālos krimināltiesību politikas jautājumus, tostarp izmeklēšanas efektivitāti, tiesu procesu norisi un sadarbību ar EPPO.

Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta nepieciešamībai pilnveidot tiesisko regulējumu, lai stiprinātu valsts spēju laikus novērst riskus, kas saistīti ar rīcību ar publiskajiem līdzekļiem. Tika uzsvērta nepieciešamība izvērtēt drošības līdzekļa – noteiktas nodarbošanās aizlieguma – praktisko piemērošanu kriminālprocesā attiecībā uz aizdomās turētajām valsts amatpersonām par rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem.

Vienlaikus puses pārrunāja civildienesta regulējuma pilnveidi. Tika atzīmēta nepieciešamība paplašināt iespējas atstādināt no amata aizdomās turētas personas, kā arī pārskatīt līdzsvaru starp amatpersonas nevainīguma prezumpciju un personas iespējami radīto aizdomu ēnu, kas grauj kopumā sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

Atsevišķi tika analizēti tiesu procesu efektivitātes jautājumi, tostarp starptautiskā pieredze. Tika uzsvērta nepieciešamība ierobežot kriminālprocesu nepamatotu novilcināšanu, izmantojot citu Eiropas valstu, īpaši Francijas un Vācijas, praksi, kā arī izvērtēt regulējumu, kas nodrošina lietu nepārtrauktību. Vienlaikus tika panākta vienošanās kopīgi sagatavot konkrētus priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidei kriminālprocesa jomā.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu. Tika uzsvērta nepieciešamība attīstīt divpusējos mehānismus konfiscēto līdzekļu sadalei starp iesaistītajām valstīm, lai veicinātu efektīvāku starptautisko sadarbību un palielinātu Latvijā atgūto līdzekļu apjomu valsts budžetā.

Attiecībā uz Eiropas Prokuratūru puses pārrunāja Eiropas Savienībā notiekošo darbu pie EPPO regulējuma pārskatīšanas. Tieslietu ministre pozitīvi raugās uz to, ka EPPO kompetence tiek paplašināta arī uz citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī tiek īpaši stiprināta izmeklēšanas kapacitāte Eiropas līmenī, tostarp apsverot iespēju noteiktos gadījumos šo funkciju uzticēt specializētai izmeklēšanas struktūrai. Šāda pieeja ļautu dalībvalstīs nodrošināt ne tikai prokuroru darba koordināciju, bet arī efektīvāku izmeklēšanu vienotā sistēmā, vienlaikus ievērojot dalībvalstu kompetenci.


Par Eiropas Prokuratūru

Eiropas Prokuratūra savu darbību uzsāka 2021. gada 1. jūnijā, un tā ir pirmā pārnacionālā prokuratūra, kurai ir tiesības neatkarīgi veikt tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses, kā arī nodot lietas izskatīšanai tiesā. Latviju EPPO pārstāv viens Eiropas prokurors Luksemburgā un seši Eiropas deleģētie prokurori Rīgā. Līdz 2025. gada beigām EPPO darbā ar Latviju saistītas 55 aktīvas lietas par 269,4 miljoniem eiro iespējamo zaudējumu, savukārt kopumā EPPO izmeklējusi 2030 lietas par 48,7 miljardiem eiro.

Labs saturs
Pievienot komentāru

NILLTPFN nozīme un sistēmas attīstība

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 

Noderīgi resursi

Latvijas Bankas vadlīnijas NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei (AML rokasgrāmata)

Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām

FID Meklētājs sankciju sarakstos

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI