Muitnieks lietā ir apsūdzēts par to, ka viņš, lai atvieglotu nedeklarētu kontrabandas cigarešu ievešanu Latvijas teritorijā kravas automašīnas puspiekabē, kravu skenera datorsistēmā aizvietoja skenēšanas rezultātā iegūtos attēlus ar citiem, kuros cigaretes nav redzamas. Nākamajā dienā, kad transportlīdzekli aizturēja Valsts policija, tika konstatēts, ka attiecīgajā puspiekabē atrodas vairāk nekā 15 miljoni dažādu cigarešu ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām. To nedeklarēšanas rezultātā valstij tika nodarīti 1,84 miljonu eiro zaudējumi nenomaksātā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa veidā.
Ar Daugavpils tiesas spriedumu apsūdzētais tika atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kas izraisījusi smagas sekas, un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz 5 gadiem. Latgales apgabaltiesa šo spriedumu bija atstājusi negrozītu.
Senāts konstatēja, ka abu instanču tiesas, lai pamatotu nolēmumu, bez apsūdzētā un aizstāvja piekrišanas izmantojušas pirmstiesas procesā sniegtas liecības, kuras prokurors nebija iekļāvis tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, turklāt konkrētais liecinieks nav bijis uzaicināts uz tiesas sēdēm ne pirmās instances, ne apelācijas instances tiesā. Pamatojoties uz šī liecinieka liecībām, tiesa ir atzinusi par pierādītu, ka atrastā puspiekabe ar tabakas izstrādājumiem ir tā pati, kuras iebraukšanu valsts teritorijā nodrošināja apsūdzētais. Šādi tiesa faktiski ir iejaukusies prokurora ekskluzīvajā kompetencē izvēlēties pierādījumus un uzturēt apsūdzību, līdz ar to pieļāvusi būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu. Turklāt apelācijas instances tiesa nav sniegusi skaidru un saprotamu atbildi, kādēļ situācijā, kad apsūdzētajam nav bijusi zināma kravu skenera datorsistēmas servera parole, tā atzinusi par pierādītu, ka viņam bija tehniska iespēja veikt foto datņu nomaiņu.
Senāts lietā pieņēma arī blakus lēmumu, kurā norādīja Latvijas Republikas prokuratūrai uz nepieciešamību lietās par valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem pārliecināties, vai attiecīgais nodarījums nav kvalificējams pēc normas, kas nav ietverta Krimināllikuma XXIV nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā” un paredz bargāku sodu. Blakus lēmumā Senāts atzina, ka nodarījuma faktiskie apstākļi atbilst citu noziedzīgu nodarījumu – kontrabandas un dienesta pilnvaru pārsniegšanas – pazīmēm, par kuriem ir paredzēts bargāks maksimālais brīvības atņemšanas sods, taču tiesai nav tiesību pēc savas iniciatīvas pārkvalificēt nodarījumu uz smagāku, jo tādējādi tiktu neatļauti pasliktināts apsūdzētā stāvoklis. Tādēļ Senāts vērsa uzmanību uz to, ka gadījumā, ja prokurors pieļauj šādu nepilnību, valsts amatpersonai nepamatoti var tikt radīts labvēlīgāks stāvoklis salīdzinājumā ar privātpersonu, lai gan tieši valsts amatpersonas statuss šādos gadījumos pamato stingrāku krimināltiesisko reakciju.
Lieta Nr. SKK-4/2026 (15840087818).
