Apsūdzētais, darbojoties kā kādas SIA valdes loceklis, mantkārīgu motīvu vadīts, proti, lai SIA gūtu papildu ienākumu no preču eksportēšanas, izpildot kādas SIA, kas reģistrēta Krievijas Federācijā, preču eksporta pasūtījumu, mēģināja eksportēt uz Krievijas Federāciju buhholca gāzes relejus un kontroles relejus 161 352 eiro vērtībā, kas paredzēti transformatoru aizsardzībai, atslēdzot tos no elektriskās ķēdes.
Apsūdzētais, īstenojot savu noziedzīgo nodomu, kas vērsts uz Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu, 2023. gada janvārī pasūtīja kādai SIA, kas sniedz muitas brokera pakalpojumus, noformēt eksporta muitas procedūru attiecībā uz relejiem.
SIA pasūtījumu pieņēma un, nezinot par apsūdzētā noziedzīgo nodomu un pamatojoties uz viņa atsūtītajiem pavaddokumentiem, rūpīgi nepārliecinoties par sankciju regulējuma attiecināmību uz relejiem, Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā sagatavoja un iesniedza Rīgas brīvostas muitas kontroles punktam eksporta muitas deklarāciju.
Turpinot īstenot savu noziedzīgo nodomu un izpildot Rīgas brīvostas muitas kontroles punkta pieprasījumu par releju uzrādīšanu muitas kontrolei, apsūdzētais uzdeva savā padotībā esošajam SIA darbiniekam organizēt releju pārvadājumu no kādas noliktavas Rīgā uz Rīgas brīvostas muitas kontroles punktu. Neapzinoties apsūdzētā noziedzīgo nodomu, darbinieks kādam uzņēmumam, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, pasūtīja veikt minēto pārvadājumu.
Pēc muitas formalitāšu nokārtošanas apsūdzētais plānoja nodrošināt releju transportēšanu uz Krievijas Federāciju, tomēr muitas kontrole noslēdzās ar to, ka Rīgas brīvostas muitas kontroles punkta amatpersonas neatļāva izlaist relejus eksportam, jo konstatēja, ka uz tiem attiecas izvešanas aizliegums saskaņā ar sankciju regulējumu. Līdz ar to apsūdzētajam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ neizdevās relejus eksportēt.
Izmeklēšanu veica Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde (šobrīd – Nodokļu un muitas policija) ciešā sadarbībā ar Nodokļu un muitas lietu prokuratūru.
