Laika posmā no 2016. gada līdz 2024. gadam Krievijas Federācijas Maskavas pilsētas valsts unitārā uzņēmuma “Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs”, kurš atrodas Krievijas Federācijas valsts iestādes – Maskavas pilsētas Īpašuma departaments – īpašumā, un personu – Maskavas mēra un Krievijas Federācijas prezidenta –, kuri iekļauti sankcionēto personu sarakstā, pārvaldībā un faktiskajā kontrolē, lietošanā atradās nekustamais īpašums Marijas ielā 7, Rīgā. Minētā nekustamā īpašuma pārvaldīšanu nodrošināja Maskavas pilsētas valsts unitārā uzņēmuma “Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs” ārvalsts komersanta pārstāvniecība.
Apsūdzētais, būdams “Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs” pārstāvniecības pārstāvis, apzinājās, ka “Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs” pārstāvniecība ir saistīta ar sankcijām pakļautām personām un ir šo personu faktiskajā kontrolē esoša vienība, un tādējādi uz to attiecināmi ierobežojumi, kas noteikti Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 17. marta Regulā Nr. 269/2014, kā rezultātā “Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs” pārstāvniecībai Latvijas Republikas kredītiestādē tika iesaldēts konts (finanšu līdzekļu iesaldēšana) un 2022. gada 6. aprīlī noteikts aizliegums atsavināt nekustamo īpašumu Marijas ielā 7, Rīgā, kā arī apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām (saimniecisko resursu iesaldēšana).
Personisku motīvu vadīts, mantkārīgā nolūkā, neņemot vērā Eiropas Savienības pret Krievijas Federāciju pieņemtos ierobežojošos pasākumus un apzinoties, ka saskaņā ar Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pastāv aizliegums izmantot saimnieciskos resursus, lai iegūtu līdzekļus un pakalpojumus, apsūdzētais kā “Maskavas Starptautiskās sadarbības centra” pārstāvniecības pārstāvis – pārstāvniecības vadītājs ar tiesībām slēgt darījumus – iznomāja iesaldētu saimniecisko resursu – nekustamo īpašumu Marijas ielā 7, Rīgā –, uzņemoties juridiskas saistības, nolūkā saņemt skaidras naudas līdzekļus un nodrošināt pakalpojumu saņemšanu nekustamā īpašuma funkcionēšanai un “Maskavas Starptautiskās sadarbības centra” pārstāvniecības darbības nepārtrauktībai.
Tādējādi viņš tīši un sistemātiski pārkāpa aizliegumu izmantot sankcijām pakļauto personu kontrolē esošo iesaldēto saimniecisko resursu, iegūstot līdzekļus un nodrošinot pakalpojumu saņemšanu. Ar šādu rīcību apsūdzētais pārkāpa Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, kas vērstas pret Krievijas Federāciju attiecībā uz ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
