Ģenerālprokurors Armīns Meisters: “Šis ir tiesiskuma nodrošināšanas ceļš, ko prokuratūra izmanto, lai panāktu likumības ievērošanu. Būtiski ņemt vērā to, ka šāds precedents līdz šim nav bijis, un mēs izmantojam visas likumā paredzētās iespējas, lai nodrošinātu, ka valsts institūciju rīcība atbilst Satversmei un likumam. Vēršanās Satversmes tiesā šajā gadījumā ir nākamais tiesiskais solis, lai šo jautājumu izvērtētu neatkarīga tiesa.”
Satversmes tiesai iesniegtajā ģenerālprokurora pieteikumā norādīts uz apstrīdēto Ministru kabineta protokollēmumu neatbilstību Satversmei, likumiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Prokuratūras ieskatā Ministru kabinets apstrīdētos protokollēmumus izdevis bez atbilstoša – likumos ietverta – deleģējuma par publiskas personas mantas atsavināšanu lētāk, nekā to paredz civiltiesiski noslēgtie līgumi.
Prokuratūra jau iepriekš informēja, ka š. g. 16. jūnijā ģenerālprokurors nosūtīja Ministru kabinetam prokurora protestu, ar kuru pieprasīja atcelt iepriekš minētos protokollēmumu punktus no to pieņemšanas brīža. Ministru kabinets atteicās izpildīt prokurora protestā ietvertās prasības un par to š. g. 27. jūlija vēstulē informēja Ģenerālprokuratūru.
Izvērtējot Ministru kabineta vēstulē paustos argumentus, secināts, ka Ministru kabineta rīcība nav bijusi pamatota. Līdz ar to, ievērojot Prokuratūras likuma 19. panta trešajā daļā noteikto, ģenerālprokurors mēneša laikā no protestā norādītā termiņa vērsies tiesā ar pieteikumu par apstrīdēto protokollēmumu atcelšanu.
