Apstrīdētā norma kā priekšnoteikumu solidaritātes iemaksas atlaides saņemšanai paredz kredītiestādēm sasniegt noteiktus kreditēšanas pieauguma rādītājus pret iepriekšējo gadu.
Pieteikuma iesniedzēja ir kredītiestāde, kura sniedz kreditēšanas pakalpojumus un ir solidaritātes iemaksas maksātāja. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka kredītiestādes, kuru kreditēšanas apjomi tika būtiski kāpināti vēl pirms apstrīdētās normas pieņemšanas, nespēj īstenot apstrīdētajā normā ietvertās tiesības. Lai saņemtu solidaritātes iemaksas atlaidi, pieteikuma iesniedzējai būtu jāpalielina kreditēšanas apjomi ievērojami lielākos apmēros, salīdzinājumā ar tām kredītiestādēm, kuru kreditēšanas tempi ir bijuši zemāki. Tādējādi kredītiestādes, kuras laika periodā no 2023. līdz 2024. gadam ir aktīvi kreditējušas Latvijas rezidentus, ar apstrīdētajā normā noteikto atlaides mehānismu tiek nostādītas nelabvēlīgākā situācijā.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar apstrīdēto normu noteiktais solidaritātes iemaksas atlaides mehānisms paredz vienādu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos, un šādai attieksmei nav objektīva un saprātīga pamata. Tādējādi apstrīdētā norma pārkāpjot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto vienlīdzības principu.
Turklāt esot pieļauts labas likumdošanas principa pārkāpums, jo apstrīdētajā normā paredzētā solidaritātes iemaksas atlaide ir uzskatāma par valsts atbalsta pasākumu, kas bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Savukārt iespējamo Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta pārkāpumu pieteikuma iesniedzēja saista ar apstrīdētās normas piemērošanā citām kredītiestādēm radītu selektīvu priekšrocību, kas veidojas nepamatota valsts atbalsta gadījumā.
Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.
Saistītā lieta: 2025-27-0106.
