DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes

Ierosināta lieta par siltumenerģijas maksimālās iepirkuma cenas noteikšanu

Attēlā: plāksne ar uzrakstu "Latvijas Republikas Satversmes tiesa".

FOTO: Santa Koha, "Latvijas Vēstnesis".

Piektdien, 30. oktobrī, Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Enerģētikas likuma 49. panta 1.⁵ daļas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2026. gada 29. jūnija lēmuma Nr. 1/15 “Kārtība maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas noteikšanai, kuru siltumapgādes sistēmas operators piemēro konkurējošajam siltumenerģijas apjomam” 1., 2., 3. un 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 105. pantam”.

Apstrīdētās normas paredz maksimālo iepirkuma cenu siltumenerģijai, par kuras pārdošanu siltumapgādes sistēmas operatoram konkurē neatkarīgie ražotāji. Tās nosaka arī šīs cenas aprēķināšanas un piemērošanas kārtību operatoram, kas lietotājiem piegādā vairāk nekā divus miljonus megavatstundu siltumenerģijas gadā.

Lieta ierosināta pēc licencētas siltumenerģijas ražotājas SIA “Gren Rīga” pieteikuma. Ražotājas ieskatā maksimālā cena un tās aprēķināšanas kārtība neņem vērā ieguldījumus, faktiskās ražošanas izmaksas un citus individuālos apstākļus. Tas ierobežojot iespējas izmantot savu īpašumu, lai gūtu ekonomisku labumu.

Pieteikuma iesniedzēja arī uzskata, ka regulējums nepamatoti paredz vienādu attieksmi pret atšķirīgos apstākļos esošiem ražotājiem. Proti, daļa ražotāju, pārdodot siltumenerģiju Rīgas labā krasta vajadzībām AS “RĪGAS SILTUMS” organizētajā iepirkumā, nevar pārsniegt ar apstrīdētajām normām noteikto maksimālo siltumenerģijas iepirkuma cenu, savukārt citiem papildus ir iespēja to pārdot par individuāli noteiktu tarifu.

Turklāt ražotāja esot paļāvusies, ka maksimālā iepirkuma cena netiks noteikta vai arī tiks paredzēta, reaģējot uz iestājušos vai skaidri sagaidāmu ārkārtas situāciju enerģētikas nozarē, individuāli ņemot vērā katra neatkarīgā ražotāja faktiskās izmaksas.

Tādējādi pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas aizskar Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu, kā arī pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu.

Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju līdz 2027. gada 4. janvārim iesniegt atbildes rakstus ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lieta sagatavojama līdz 2027. gada 30. martam, savukārt par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.

Saistītā lieta: 2026-19-0103.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI