DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes

Ierosināta lieta par apcietināto personu tiesībām uz ilgstošu satikšanos ar apmeklētājiem

Attēlā: plāksne ar uzrakstu Latvijas Republikas Satversmes tiesa.

Publicitātes foto.

Trešdien, 28. oktobrī, Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās daļas 6. punkta, ciktāl tas neparedz tiesības apcietinātajiem uz ilgstošu satikšanos ar radiniekiem, laulāto vai citām personām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”.

Apstrīdētā norma paredz apcietinātajai personai tiesības uz vismaz stundu ilgu satikšanos ar radiniekiem, laulāto vai citām personām ne retāk kā reizi mēnesī, izņemot gadījumus, kad procesa virzītājs noteicis tikšanās un saziņas ierobežojumus.

Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā ir lieta, kurā persona, atrodoties apcietinājumā, lūgusi uzlikt Ieslodzījuma vietu pārvaldei pienākumu atļaut ilgstošas satikšanās ar dzīvesbiedri un radiniekiem. Persona norādījusi, ka tikai īslaicīgas satikšanās nedod reālu iespēju saglabāt sociālos un ģimenes kontaktus. 

Ieslodzījuma vietu pārvalde administratīvā procesa ietvaros skaidrojusi, ka par īslaicīgu uzskatāma satikšanās līdz divām stundām, savukārt par ilgstošu – satikšanās no 12 līdz 48 stundām. Pārvaldes ieskatā Apcietinājumā turēšanas kārtības likums apcietinātajiem atļauj tikai īslaicīgas satikšanās, jo tā 13.1 panta piektajā daļā noteikta prasība veikt apcietināto vizuālo kontroli satikšanās laikā. Ilgstošas satikšanās gadījumā tas būtiski ierobežotu apcietinātā un viņa apmeklētāju tiesības uz privātumu. 

Administratīvā rajona tiesa uzskata, ka, ņemot vērā citstarp Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13.1 panta piekto daļu, apstrīdētā norma neparedz apcietinātajiem tiesības uz ilgstošu satikšanos un individuālu izvērtējumu tās nodrošināšanai. Turpretim notiesātajiem tiesības uz ilgstošu satikšanos esot paredzētas. Tādējādi apstrīdētā norma pārkāpjot Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 2026. gada 28. decembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lieta sagatavojama līdz 2027. gada 29. martam, savukārt par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.

Saistītā lieta: 2026-18-01.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI