Apstrīdētā norma paredz apcietinātajai personai tiesības uz vismaz stundu ilgu satikšanos ar radiniekiem, laulāto vai citām personām ne retāk kā reizi mēnesī, izņemot gadījumus, kad procesa virzītājs noteicis tikšanās un saziņas ierobežojumus.
Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā ir lieta, kurā persona, atrodoties apcietinājumā, lūgusi uzlikt Ieslodzījuma vietu pārvaldei pienākumu atļaut ilgstošas satikšanās ar dzīvesbiedri un radiniekiem. Persona norādījusi, ka tikai īslaicīgas satikšanās nedod reālu iespēju saglabāt sociālos un ģimenes kontaktus.
Ieslodzījuma vietu pārvalde administratīvā procesa ietvaros skaidrojusi, ka par īslaicīgu uzskatāma satikšanās līdz divām stundām, savukārt par ilgstošu – satikšanās no 12 līdz 48 stundām. Pārvaldes ieskatā Apcietinājumā turēšanas kārtības likums apcietinātajiem atļauj tikai īslaicīgas satikšanās, jo tā 13.1 panta piektajā daļā noteikta prasība veikt apcietināto vizuālo kontroli satikšanās laikā. Ilgstošas satikšanās gadījumā tas būtiski ierobežotu apcietinātā un viņa apmeklētāju tiesības uz privātumu.
Administratīvā rajona tiesa uzskata, ka, ņemot vērā citstarp Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13.1 panta piekto daļu, apstrīdētā norma neparedz apcietinātajiem tiesības uz ilgstošu satikšanos un individuālu izvērtējumu tās nodrošināšanai. Turpretim notiesātajiem tiesības uz ilgstošu satikšanos esot paredzētas. Tādējādi apstrīdētā norma pārkāpjot Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 2026. gada 28. decembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lieta sagatavojama līdz 2027. gada 29. martam, savukārt par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.
Saistītā lieta: 2026-18-01.
