Attēlā: tiesneša āmurs un rokudzelži.
FOTO: Magnific.
18. jūnijā Saeima pirmajā lasījumā pieņēma Kriminālsodu izpildes likumu, kas paredz noteikt mūsdienīgu un starptautiskajām cilvēktiesību prasībām atbilstošu kriminālsodu izpildes kārtību. Tas aizstās pašreizējo Latvijas Sodu izpildes kodeksu. Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Šobrīd brīvības atņemšanas soda izpildi regulē Latvijas Sodu izpildes kodekss (turpmāk – kodekss), kas stājās spēkā 1971. gadā. Kā norāda Tieslietu ministrijas (TM) Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja Kristīne Ķipēna un Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vecākā juriste Laura Šileikiste, kaut arī kodeksā ietvertais sodu izpildes regulējums ir nepārtraukti uzlabots, mums tomēr nepieciešams jauns un pilnveidots sodu izpildes regulējums.
Saskaņā ar vietnē likumi.lv pieejamo informāciju līdz šim kodeksā ir veikti 50 grozījumi, no kuriem divi ir zaudējuši spēku.
“Kodekss ir pēdējais likums, kas vēl saglabājies no Padomju Savienības laikiem,” šā gada 18. jūnija Saeimas sēdē norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un cilvēktiesībām atbilstošu soda izpildi, tādējādi vairojot sabiedrības drošību, tostarp cieņu un lojalitāti pret valsti un valsts valodu.
Likumprojekts paredz noteikt:
Atbilstoši likumprojekta anotācijai likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, kā arī Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas (CPT) rekomendācijas un starptautiskos standartus, tostarp ANO un Eiropas cietumu noteikumus.
Kā norādīts Saeimas izveidotajā likumprojekta kopsavilkumā, plānotās izmaiņas paredz jaunu, skaidri strukturētu regulējumu, nodalot vispārīgos sodu izpildes principus no konkrēto sodu izpildes kārtības un ieviešot mūsdienīgas pieejas sodu izpildē:
“Likumprojektā būtisks uzsvars likts uz notiesāto individuālu izvērtējumu, progresīvu soda izpildi un resocializācijas stiprināšanu, tostarp nodrošinot plašāku sabiedrības, nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo iesaisti. Vienlaikus tiks pilnveidoti drošības un uzraudzības mehānismi ieslodzījuma vietās, tostarp risinājumi ieslodzīto neformālās hierarhijas mazināšanai un noziedzīgu nodarījumu novēršanai.
Tāpat likumprojekts stiprinās cietušo tiesisko interešu ievērošanu un attīstīs atjaunojošā taisnīguma pieejas (mediāciju, izlīgumu), kā arī paplašinās notiesāto tiesību nodrošināšanas iespējas, piemēram, saziņā ar tuviniekiem un resocializācijas pasākumu pieejā.”
Kā iepriekš norādījusi TM, likumprojekts “Kriminālsodu izpildes likums” (turpmāk – likumprojekts) ir secīgs turpinājums iepriekšējos gados īstenotajām reformām kriminālsodu izpildes modernizācijā, piemēram:
K. Ķipēna un L. Šileikiste skaidro, ka likumprojektā ietvertie pilnveidojumi vērsti četros virzienos:
“Būtiska atšķirība no kodeksa ir likumprojektā ietvertā kriminālsodu izpildes pamatprincipu nodaļa jeb soda izpildes procesa vērtību sistēma, kas dod skaidras norādes par sodu izpildē atbalstāmajām vērtībām, lomām, atbildību un atbilstošu rīcību, kura palīdzēs mazināt arī ieslodzīto neformālās hierarhijas izpausmes. Šādi principi līdz šim nekad nav tikuši definēti Latvijas tiesību aktos,” skaidro K. Ķipēna un L. Šileikiste.
Tāpat, lai pilnveidotu šobrīd kodeksā noteikto notiesāto resocializācijas kārtību un nostiprinātu pieeju, ka primāri svarīgākais ir darbs ar tām notiesātā domāšanas un uzvedības kļūdām, kas ir bijušas nozieguma izdarīšanas pamatā, likumprojekts paredz, ka resocializācijas līdzekļi resocializācijas plānā tiks norādīti prioritārā secībā un notiesātā iesaiste sociālās uzvedības korekcijas programmā un dalība atkarību mazināšanas programmā būs prioritāra, stāsta TM pārstāves.
Turpinot viņas norāda, ka pilnveidota arī sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes kārtība:
“Šobrīd kodeksā katra VPD kompetencē esošā kriminālsoda izpildes kārtība ir ietverta atsevišķā nodaļā. Ņemot vērā, ka daži izpildes aspekti attiecībā uz minētajiem sodiem ir kopīgi, kodeksā daļa no minētā regulējuma dublējas. Līdz ar to likumprojektā ietvertais sabiedrībā izpildāmo sodu regulējums ir pilnveidots, novēršot dublēšanos un efektīvāk to strukturējot, lai atvieglotu tā piemērošanu.
Proti, vienkopus noteiktas tās probācijas klientu tiesības un pienākumi, kas visiem probācijas klientiem ir kopīgi, savukārt atsevišķi izdalītas probācijas klientu tiesības un pienākumi, kas atšķiras uzraudzības laikā (probācijas uzraudzība un nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzība) un sabiedriskā darba izpildes laikā.
Tāpat šobrīd daļa no sabiedrībā izpildāmo sodu izpildes kārtības būtiskajiem aspektiem vēsturiski ir noteikti ne tikai kodeksā, bet arī vairākos Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas apgrūtina to izmantošanu.
Ņemot vērā minēto, likumprojektā vienkopus ir apkopotas probācijas klientu tiesības, pienākumi un pārkāpumi, kas ir galvenie un būtiskākie šo sodu izpildes elementi.
Tāpat kā brīvības atņemšanas soda izpildē, arī attiecībā uz sabiedrībā izpildāmajiem sodiem projekts paredz īpašu pieeju darbā ar nepilngadīgajiem un jauniešiem, lai soda izpilde viņiem efektīvāk sasniegtu soda mērķi.
Likumprojektā ir uzlabots arī sabiedriskā darba izpildes regulējums, detalizētāk noteikti darba devēja pienākumi, kā arī regulējums par gadījumiem, kad VPD amatpersona var vērsties tiesā ar iesniegumu par probācijas klienta atbrīvošanu no turpmākas sabiedriskā darba izpildes.
Ņemot vērā, ka personas nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības pēc būtības ir viens no krimināltiesiskajiem instrumentiem, ar kuru tiek panākts krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums, atšķirībā no kodeksa likumprojektā ir ietverta arī nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības izpildes kārtība, kas līdz šim tika regulēta MK noteikumos.
Jau šobrīd sodu izpildē tiek iesaistītas nevalstiskās organizācijas un brīvprātīgie, tostarp kodeksā ir ietverts regulējums par sabiedrības iesaistīšanu soda izpildē. Sabiedrības iesaistīšana sodu izpildē ir uzsvērta arī starptautiskajos dokumentos. Vienlaikus K. Ķipēna un L. Šileikiste norāda, ka kodeksa regulējums par sabiedrības iesaistīšanu sodu izpildē nav pietiekami skaidrs:
“Tādējādi likumprojektā ir skaidri noteikta nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo iesaistīšana sodu izpildē, ja tas veicina soda izpildes mērķa sasniegšanu un neapdraud sabiedrības drošību. Tāpat ir paplašinātas izlīguma un citas taisnīguma atjaunošanas iespējas sodu izpildē. Piemēram, likumprojektā paredzēts, ka izlīgums būs iespējams ne tikai soda izpildes laikā, bet arī pēc soda izpildes. Turklāt papildus izlīgumam varēs izmantot arī citus taisnīguma atjaunošanas instrumentus.”
Lai vairotu sabiedrības drošību, likumprojekts paredz pilnveidot arī elektroniskās uzraudzības kārtību, izslēdzot līdz šim praksē neefektīvus probācijas klienta pienākumus elektroniskās uzraudzības laikā.
Kā norāda TM pārstāves, pašlaik kodekss paredz iespēju uzstādīt elektronisko ierīci, kas papildus ļauj noteikt atrašanās vietu, tikai tad, ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais neievēro noteiktus pienākumus:
“Atbilstoši likumprojektam, lai mazinātu iespējamo sabiedrības apdraudējumu, VPD augsta un ļoti augsta jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska gadījumos varēs proaktīvi lemt par tādas elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas ļauj noteikt personas atrašanās vietu, negaidot, kad nosacīti atbrīvotais ar piemērotu elektronisko uzraudzību izdarīs pārkāpumu.”
Tāpat, lai veicinātu soda mērķa sasniegšanu un pilnveidotu probācijas klientu uzraudzību, likumprojektā ieviesti arī jauni probācijas klientu pienākumi:
“Lai stiprinātu ieslodzījuma vietu un sabiedrības drošību, likumprojektā ietverta arī atsevišķa nodaļa par drošības un uzraudzības pasākumiem un to īstenošanas kārtību (ievietošana kamerā ar videonovērošanu, notiesātā bīstamības izvērtēšana, korespondences pārbaude u. c.), vienkopus paredzot līdz šim nekur neregulētos pasākumus.
Šī regulējuma izstrādē par pamatu tika ņemta nepieciešamība novērst aizliegtu vai neatļautu priekšmetu un vielu nonākšanu pie notiesātajiem, lai neradītu risku viņu vai citu personu veselībai, dzīvībai vai kārtībai brīvības atņemšanas iestādē,” stāsta K. Ķipēna un L. Šileikiste.
“Lai sasniegtu soda mērķi, būtiska ir atbilstoša notiesāto ievietošana un izvietošana brīvības atņemšanas iestādē, ne tikai uzsākot soda izpildi, bet arī visā turpmākajā brīvības atņemšanas soda izpildes gaitā, paskaidro TM pārstāves.
Viņas norāda: izstrādājot likumprojektu, tika ņemts vērā CPT ziņojumos minētais, ka ieslodzīto neformālā hierarhija ir sistēmiska problēma, kura rada ieslodzīto savstarpējās vardarbības riskus un pazemojošu attieksmi pret noteiktām ieslodzīto grupām un kura ir saistīta ar jaunu noziedzīgu nodarījumu organizēšanu, tostarp narkotisko vielu nonākšanu ieslodzījuma vietās:
“Likumprojektā ir ietverta uz soda mērķi, drošību un neformālās hierarhijas mazināšanu vērsta notiesāto ievietošana un izvietošanas kārtība brīvības atņemšanas iestādē, kā arī noteikti jauni kritēriji, kādus kodekss šobrīd neparedz, proti:
Tāpat K. Ķipēna un L. Šileikiste norāda, ka atšķirībā no kodeksa likumprojekts neparedz regulējumu par notiesātā īslaicīgu atstāšanu izmeklēšanas cietumā vai pārvietošanu uz izmeklēšanas cietumu, lai netiktu pārtraukta notiesātā iesaistīšanās resocializācijas procesā.
TM pārstāves skaidro, ka ar likumprojektu tiek pilnveidots arī resocializācijas procesa regulējums, proti, tas paredz, ka brīvības atņemšanas iestādē mācības vispārējās izglītības iegūšanai tiek nodrošinātas ne tikai jauniešiem (kā to šobrīd nosaka kodekss), bet visiem notiesātajiem:
“Tāpat, lai veicinātu soda mērķa sasniegšanu un veicinātu notiesāto reintegrāciju sabiedrībā, ieviests jauns regulējums:
Turklāt, lai veicinātu notiesāto lojalitāti valstij, valstiskās apziņas veidošanos, nostiprinātu notiesāto piederības sajūtu valstij un pilsonisko apziņu, kā arī valsts valodas lietošanu, likumprojekts paredz pasākumus patriotiskās audzināšanas veicināšanai kā jaunu sociālās rehabilitācijas līdzekli.”
Papildus visam iepriekš minētajam likumprojekts paredz pilnveidot notiesāto iesaistīšanas nodarbinātībā kārtību, t. sk. precizēt rīcību gadījumā, ja uz vienu darbavietu pretendē vairāki notiesātie, kuru izglītība, darba pieredze vai prasmes ir vienādas. “Šādā gadījumā priekšroka būs pretendentam, kuram nodarbinātība resocializācijas plānā ir norādīta augstākā prioritātē un kura iesniegums par nodarbinātību brīvības atņemšanas iestādē ir reģistrēts pirmais,” paskaidro TM pārstāves.
Tāpat viņas stāsta, ka kodekss paredz notiesāto tiesības noteiktos gadījumos lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi (piemēram, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, dotos uz tuvinieka bērēm u. c.): “Lai veicinātu vienotu tiesību normu piemērošanu, likumprojektā pilnveidots regulējums par notiesāto tiesībām īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, t. sk. precizējot kritērijus, kas tiek izvērtēti, izlemjot jautājumu par atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi.”
Salīdzinot ar pašreizējo kodeksu, likumprojektā arī ietverts elastīgāks regulējums par atbrīvošanas fondā uzkrāto līdzekļu izlietošanu. “Proti, izņēmuma gadījumā notiesātais atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus varēs izlietot soda izpildes laikā ne tikai savas veselības aprūpes vajadzībām, bet arī lai atlīdzinātu nodarītos zaudējumus citām personām,” norāda K. Ķipēna un L. Šileikiste.
“Sodu izpildes laikā tiek pieņemti dažādi ar sodu izpildi saistīti lēmumi, bet to apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība atšķiras. Turklāt kodeksā šis regulējums nav vienkopus, bet ir izkliedēts pa visu normatīvo aktu, kas to padara grūti uztveramu un piemērojamu. Atšķirībā no kodeksa, likumprojekts paredz sodu izpildes lēmumu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas regulējumu ietvert vienkopus vienā nodaļā. Minētais regulējums sniegs iespējas personai labāk aizstāvēt savas tiesības,” stāsta TM pārstāves.
Savukārt, lai stiprinātu drošību un kārtību brīvības atņemšanas iestādē, likumprojekts paredz pilnveidot notiesāto pārkāpumu klasifikāciju pēc smaguma un paredz jaunus soda veidus. Kā skaidro K. Ķipēna un L. Šileikiste, likumprojektā pārkāpumi detalizētāk klasificēti pēc to smaguma (smagi un sevišķi smagi pārkāpumi), atsakoties no šobrīd kodeksā ietvertā jēdziena “rupji pārkāpumi”:
“Sevišķi smagi pārkāpumi ir tie pārkāpumi, kas ir īpaši bīstami un būtiski apdraud ieslodzījuma vietas, ieslodzīto, citu personu vai sabiedrības drošību (piemēram, neatgriešanās brīvības atņemšanas iestādē atļaujā par īslaicīgu brīvības atņemšanas iestādes teritorijas atstāšanu norādītajā laikā u. c.).
Papildus minētajam ir pilnveidots arī regulējums par kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par piemērojamo sodu, tiek ieviesti jauni sodi par pārkāpumiem (piemēram, iepriekš piešķirta pamudinājuma atcelšana; aizliegums piedalīties brīvības atņemšanas iestādē notiekošajos brīvā laika pasākumos uz laiku līdz 10 dienām u. c.).”
Arī priekšnoteikumi soda izpildes mīkstināšanas izskatīšanai un nosacītas atbrīvošanas ierosināšanai šobrīd kodeksā nav vienkopus uzskaitīti un ir ietverti dažādās tiesību normās, kas praksē var izraisīt atšķirīgu tiesību normu piemērošanu. Lai to novērstu, likumprojektā minētie kritēriji arī ir uzskaitīti vienkopus.
“Ņemot vērā minēto, likumprojekts ir nozīmīgs solis kriminālsodu izpildes jomas attīstībā. Rosinātais regulējums atbilst mūsdienīgai izpratnei par sodu izpildi un starptautiskajām cilvēktiesību prasībām sodu izpildes jomā, ietverot tajā jaunus, progresīvus un efektīvus sodu izpildes risinājumus.
Tādējādi tiks sasniegts mērķis – mazināt noziedzīgas uzvedības riskus notiesātajam soda izpildes laikā, radot priekšnoteikumus tiesiskai dzīvei pēc soda izpildes. Proti, likumprojekts ir nozīmīgs ieguldījums sabiedrības drošības veicināšanai, tādējādi ieguvēji būs ne tikai notiesātās personas, bet arī katrs sabiedrības loceklis un valsts kopumā,” uzsver K. Ķipēna un L. Šileikiste.
