Valsts probācijas dienests ir nozīmīga Latvijas tieslietu sistēmas daļa, kas palīdz mazināt atkārtotas noziedzības risku, aizsargāt cietušo intereses un sekmēt cilvēku atgriešanos sabiedrībā pēc soda izciešanas.
“Probācijas pamatā ir pārliecība, ka cilvēks spēj mainīties. Ja cilvēks ir gatavs uzņemties atbildību un sākt no jauna, valstij ir jādod viņam reāla iespēja to izdarīt. Tas nozīmē ne tikai uzraudzību, bet arī atbalstu, darbu, uzticēšanos un cilvēkus līdzās, kuri palīdz noturēties uz pareizā ceļa. Jo veiksmīga atgriešanās sabiedrībā nav ieguvums tikai vienam cilvēkam. Tā nozīmē mazāk jaunu noziegumu, mazāk cietušo un drošāku Latviju mums visiem,” uzsvēra tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Viena diena probācijā vienam cilvēkam vidēji izmaksā 4,15 eiro, savukārt viena diena ieslodzījumā – 62,08 eiro. Gadījumos, kad sabiedrības drošību iespējams nodrošināt ar probācijas līdzekļiem, ieguvēja ir gan sabiedrība, gan valsts.
Vienlaikus 2025. gadā sabiedriskajā darbā tika nostrādāta 293 521 stunda, radot aptuveni 1,26 miljonu eiro pienesumu sabiedrībai. Savukārt 80% elektroniskajā uzraudzībā esošo cilvēku sāk strādāt jau pirmajā uzraudzības mēnesī.
Vizītes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta darbam ar bērniem un jauniešiem. Dienestā darbam ar bērniem un jauniešiem ir sagatavoti 107 speciālisti, un piecas nodaļas Rīgā, Liepājā un Daugavpilī specializējas tieši šajā darbā. Ar dienesta speciālistiem pārrunāta agrīnas iesaistes, individuāla atbalsta un dažādu institūciju sadarbības nozīme, lai bērnam vai jaunietim palīdzētu laikus mainīt uzvedību un mazinātu atkārtotu likumpārkāpumu risku.
Dienesta vidējais noslodzes koeficients kopš 2024. gada sākuma pieaudzis no 0,77 līdz 0,98 šā gada otrajā ceturksnī, un īpaši būtiski audzis darba apjoms uzraudzībā. Ministrs ar dienesta vadību pārrunāja atalgojumu, profesionālās pilnveides iespējas, jaunu speciālistu piesaisti un darba organizācijas pilnveidošanu. Šobrīd probācijā darbojas arī 121 brīvprātīgais, līdzgaitnieki, izlīguma starpnieki un atbildīguma un atbalsta apļu dalībnieki, un ļoti būtiska ir arī sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām.
Vienlaikus Valsts probācijas dienests strādā pie darba procesu vienkāršošanas un digitālo risinājumu attīstības. Dienests ir izvērtējis savus darba procesus un noteicis 169 pasākumus administratīvā sloga mazināšanai, lai samazinātu liekas darbības, vienkāršotu dokumentu apriti un speciālistiem paliktu vairāk laika tiešam darbam ar cilvēkiem. Turpinās arī jaunās elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešana un E-lietas risinājumu attīstība.
“Katru dienu mūsu speciālisti strādā ar sarežģītām dzīves situācijām, kurās nav vienkāršu risinājumu. Tāpēc mums ir svarīgi, lai sabiedrība un lēmumu pieņēmēji redzētu ne tikai rezultātus, bet arī darbu, kas nepieciešams, lai cilvēks pēc likumpārkāpuma spētu uzņemties atbildību un neatgrieztos uz noziedzības ceļa. Novērtējam ministra vizīti un iespēju pārrunāt Dienesta attīstības prioritātes, personāla jautājumus un turpmākos ieguldījumus probācijas sistēmas stiprināšanā,” saka Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius.
2028. gadā Rīgā norisināsies Pasaules probācijas kongress, kas pulcēs probācijas profesionāļus un ekspertus no dažādām valstīm. Tā būs iespēja gan pārņemt starptautisko pieredzi, gan parādīt Latvijas paveikto probācijas un resocializācijas jomā.
Foto galerija no tieslietu ministra vizītes Valsts probācijas dienestā 16.09.2026. pieejama šeit.
